Ja ēdam banānus, kāpēc lai nesvinētu Valentīndienu? Kā to svinēt, iesaka Diāna Zande

Psiholoģe atzīmē, ka tie cilvēki, kas nav pārāk radoši pēc savas būtības varētu būt sašutuši – kā gan šogad svinēt Valentīna dienu? Ko šī diena mums, latviešiem, varēt nozīmēt un vai to vispār ir vērts svinēt?

Ja mēs ēdam banānus, kāpēc lai nesvinētu Valentīna dienu

Diānas Zandes ieskatā Valentīndienas svinēšana mums, latviešiem, ir mēģinājums svinēt kaut ko, kas nav radies te, pie mums. Tas izskaidro arī to, ka Valentīna dienas svinēšanas tradīcijas tiek aizņemtas kopā ar pašiem svētkiem – mums jau nav pašiem savu tradīciju, kā to svinēt, tāpēc arī tās svinēšana reizēm ir standartizēta – ar rozēm, šokolādēm, restorāna apmeklējumu, kādu ceļojumu.

Tomēr pēc speciālistes domām tas, ka svētki ir aizgūti, nenozīmē, ka tos nevajadzētu svinēt – tas ir tāpat kā, kad mēs ēdam avokado vai banānus, kas pie mums neaug. “Tāpēc, ka mēs dzīvojam Latvijā, mēs taču neēdam tikai ābolus un bumbierus! Mums ir pašiem sava zeme, kāpēc mums jāceļo? Pasaule mainās, mēs pārņemam lietas un gūstam prieku jaunos veidos. Ja ir vēlēšanās – svinēt var un vajag!” teic speciāliste.

Šogad nesvinēt restorānā, bet personīgajā iglu

Kā norāda speciāliste, šogad grūtāk varētu būt tiem cilvēkiem, kam tā ir nozīmīga tradīcija jau vairākus gadus. Šiem cilvēkiem tas varētu būt pārsteigums, kā tad svinēt šogad, kad izpaliek tradicionālās svinēšanas lietas. Taču psiholoģe Diāna Zande ieskicē dažas idejas. “Šogad ir tas laiks, kad patiešām izdarīt kaut ko tādu, ko parasti nedarām! Pārmaiņas pēc varam uzcelt paši savu iglu, jo mums beidzot ir ziema, un dzert tajā šampanieti. Izveidot ledus bāru un baudīt īru kafiju vai karsto šokolādi. Izvizināt mīļoto ar ragaviņām, iet slēpju pārgājienā vai mežā uzkurt ugunskuru un uzvārīt zupu.

Man zināmā mērā patīk tas, kas šogad ir noticis – mēs atkal sākam novērtēt tās pieredzes, kuras līdz šim mēs uzskatījām par ne tik vērtīgām. Tā pati iešana pie dabas, galda spēļu spēlēšana, kādu sen negatavotu ēdienu gatavošana. Piemēram, vēstuļu rakstīšana ar roku ir brīnišķīga lieta, ko šobrīd var darīt. Uzrakstīt vēstules katram gada mēnesim, ko es gribētu ar tevi šajā mēnesī iesākt?” citādāku svinēšanu ieskicē psiholoģe.

Beidzot parunāties

Bieži mūsu izpratnē Valentīndiena ir tā diena, kad kaut kas obligāti jānopērk. “Bet mēs taču varam neko nenopirkt! Tā kā mums pašiem nav ideju, kā svinēt, mēs parasti paņemam to, ko mums piedāvā mārketings. Šiem svētkiem mums nav pēctecības – mēs nevaram pārņemt tradīcijas šai dienai no padomju laikiem un saviem vecākiem. Tad tādu dienu vienkārši nesvinēja,” stāsta Diāna Zande. 

Taču viņa iesaka pavisam vienkāršu veidu, kā šo dienu atzīmēt – beidzot parunāties. Varētu domāt – cik garlaicīgi! Svinēt svētkus ar sarunu?! Taču kā norāda speciāliste, ikdienas steigā, īpaši tagad, kad ģimenēs un pāru starpā varētu valdīt lielāks saspringums, mēs bieži nemaz nesarunājamies. Pāriem, kas nav tik ļoti tendēti uz sarunām, speciāliste var ieteikt paskatīties fotogrāfijas. Atcerēties brīžus no kopdzīves - tie arī ir svētki!

Lai izvairītos no jautājumiem, kas ved uz vienkāršām atbildēm (“Kā iet?” “Normāli!”), Diāna Zande iesaka jautājumus, kas raisītu dziļāku, varbūt pat terapeitisku sarunu.

Iespējams, ka sākumā būs mulsums tā vienkārši runāties, taču šāda saruna var iegriezties patīkamā gultnē: 

• kā mums iet?
• kā mēs jūtamies kopā?
• kas ir jaukais mūsu attiecībās?
• kā tev ir dzīvot ar mani?
• kas ir forši, esot mazu bērnu vecākiem? Kas ir grūti?
• kas ir forši tagad, kad bērni ir izauguši?
• kas ir tas, kas tev manī besī ārā?
• kas man besī tevī?
• vai tu atceries, kā mēs iemīlējāmies?
• kā es tev patīku tagad, savos gados?
• kas ir feinais – būt pārim ar lielu stāžu?
• kas atšķir mūs kā pāri no citiem?

Lielāks gredzens nav lielāka mīlestība

Nenoliedzami, mēs ietekmējamies no apkārt redzētā, dzirdētā un arī no tiem iespaidiem, ko redzam, kā citi svin šo dienu. Tā kā Valentīndienas svinēšanā bieži vadāmies pēc noteiktajiem jau mums priekšā liktajiem svinēšanas scenārijiem, salīdzināt ir diezgan viegli – cik daudz rožu bija man, bet cik draudzenei?

Taču Diāna Zande aicinātu neieslīgt tādā salīdzināšanā: “Tas, ko man dāvina vai nedāvina, kurus svētkus mēs svinam vai nesvinam, nekādā ziņā nenorāda uz mūsu kā pāra attiecību kvalitāti. Var būt pāris, kas nedāvina lielas dāvanas, bet ir laimīgi savās attiecībās, bet var būt paris, kas it kā tehniski veic visus apdāvināšanas rituālus, bet nemaz tik laimīgi savās attiecībās nejūtas.”

Jaunajiem vecākiem

Pāri, kuri līdz šim ir bijuši viens otram un kuri līdz šim ir izteikti svinējuši šo dienu, bet nu kļuvuši par jaunajiem vecākiem, iespējams, arī jūtas izsisti no sliedēm. “Protams, ka iestājas apjukums, ja visu laiku šī diena ir bijusi īpaša, ar īpašiem pasākumiem vai rituāliem, bet nu sieviete ir nogurusi, negulējusi, vīrietis apjucis vai noskrējies, bet visam pa vidu ir mazulis! Tādā gadījumā, protams, var būt vilšanās, ja rodas neatbilstība – kā bija pirms gada un kā ir tagad,” situāciju ieskicē Diāna Zande.

Var gadīties, ka šādos gadījumos svētku situācijas trūkums var radīt strīdus, īpaši jau nokaitētās situācijās. Būtu labi, ja jaunie vecāki spētu saprast, ka ir situācijas, ka kādi svētki tiek atlikti vai kļūst citādāki, jo ir kaut kas cits, kas ir svarīgs. Jaunajiem vecākiem uz šo situāciju vēlams skatīties ar realitātes pieskaņu. “Nesvinēt Valentīndienu nenozīmē dzīves sabrukumu! Tā būs tikai viena diena, kuru mēs nepavadīsim kā iepriekš, bet gan jau tas būs kādu citu reizi!” teic speciāliste. Viņa aicina atcerēties, ka svētki šajā situācijā nav tik svarīgi, bet ir svarīgāks kaut kas cits.