"Kāpēc vīrieša brīvdienas ir svētas, bet manas - ne?" Eva sašutusi, ka dzīvesbiedrs ir tik slinks
"Visvairāk kopdzīvē mani tracina, ja tā sauktā otrā pusīte ir pārņemta tikai ar sevi. Galvenais – rūpēties par savu labklājību un pabarot savu ego. Tajā, starp citu, ietilpst arī naudas pelnīšana. Ar to visi pienākumi ģimenē beidzas," raksta Eva (38).
Tad nu galu galā veidojas situācija, kuru tūdaļ izstāstīšu. Vīram brīvdiena. Arī jaunākajam bērnam tajā dienā uz bērnudārzu nav jāiet. Toties es dodos uz darbu un noskrienos ne pa jokam. Zinot, ka tētis paliks kopā ar mazo, ceru, ka viņi labi pavadīs laiku, man nebūs jāsakopj savandītā māja, un pat paļaujos, ka tikšu sagaidīta ar siltām vakariņām. Tā vietā – sīkā mantas un mašīnītes ņudz pa grīdu, lielie puikas savas treniņsomas nometuši priekšnamā, bērns neēdis un joprojām pidžamā. Tātad pat ārā nav izgājuši! Neesot bijis laika – ir citas, svarīgākas nodarbes. Tā izgaisa mans sapnis par vakariņām un bija jāķeras pie mājas kārtošanas, trauku mazgāšanas un ēdiena gatavošanas.
Manuprāt, tā ir bezatbildība. Negribu dzirdēt argumentu: “Galu galā man šodien brīvdiena!” Diemžēl, ja ir ģimene un mazi bērni, „brīvdienu” tu vari paņemt tikai uz otra cilvēka rēķina. Vai nu tev patīk tāda dzīve, vai arī, piedod, ej un dzīvo viens. Vīrs tādos brīžos mēģina mani mierināt: „Mēs taču labi pavadījām laiku!” Bet es pēc smagas darbadienas neesmu pelnījusi pat stundiņu „labi pavadīta laika”? Turklāt, kad man brīvdiena, uz to „brauc” itin visi. Nav jau tā, ka vīrs vienmēr jāapkalpo, ka viņš ir bezatbildīgs nonstopā, tomēr mani mulsina šī dažādā pieeja: kādēļ vīriešiem šķiet, ka viņu brīvdienas ir svētas, bet sievietes brīvais laiks jāatvēl saimniecības darbiem? Kādēļ vīrieši ģimeni pielīdzina darbavietai, kurā var paņemt atvaļinājumu?”
