Kā palīdzēt bērnam mācīties? Skolotāju padomi vecākiem
Kamēr turpinās ārkārtēja situācija valstī, visi skolēni mācās attālināti. Vairumam vecāku tas nozīmē, ka bez sava darba veikšanas attālināti vai klātienē, viņiem jāpalīdz apgūt mācību viela saviem bērniem. Kā saglabāt pacietību, motivēt bērnu mācīties un atzīt savus zināšanu robus, māca portāls Guardian.com.
Skolēniem no 1.-12.klasei ir ne tikai jāizpilda mājas darbi, bet jāapgūst jauna mācību viela, vai tā būtu gramatika, svešvaloda vai ķīmijas pamati. Ne visi vecāki ir speciālisti ķīmijas, fizikas, ģeometrijas pamatos, kā arī ne visi var izskaidrot angļu vai vācu valodas gramatikas īpašos izņēmumus. Vairums vecāku, īpaši sākumskolas skolēnu, jūtas satraukti par esošo situāciju un dažkārt netiek galā ar jauno mājskolotāja lomu.
Mans bērns netiek galā
Sākumskolas pedagoģe Aleksandra Stīvena no Lielbritānijas uzskata, ka visi vecāki ļoti cenšas palīdzēt saviem bērniem. “Taču dažkārt šķiet, ka vecāki ir visu atbildību uzņēmušies uz saviem pleciem. Es katru dienu uzdodu uzdevumu angļu valodā un matemātikā, bet zinu, ka arī, apmeklējot skolu, bērnam būs dienas, kad viņš strādā ar prieku un entuziasmu un dienas, kad viņš ir zaudējis motivāciju. Tad es ļauju viņam nedaudz atpūsties un pēc tam turpināt. To pašu var darīt arī vecāki,” uzskata skolotāja.
Tāpat viņa mudina saprast, ka skolotājam ir svarīgi, ko tieši bērns nesaprot, kas viņu mulsina vai rada apjukumu. “Nav nekāda jēga no lieliskiem mājas darbiem vecāku klātbūtnē, ja, atnākot uz skolu, bērns nevar viens pats uzrakstīt ieskaiti,” stāsta Aleksandra. Tā vietā viņa mudina komunicēt ar skolu un skolotājiem, citiem vecākiem. “Ticiet man, mēs nenosodīsim, ja atklāsiet, ka ir grūti izskaidrot kādu priekšmetu vai uzdevumu savam bērnam. Tieši otrādi- mēs palīdzēsim un kopā tiksim galā,” mierina skolotāja.
Viņš grib mācīties pats
Dažkārt vecāki sūdzas, ka bērns pats grib izpildīt mājas darbus, neticot, ka viņš tiks galā. Tikmēr Endrjū Beviss no kādas Londonas vidusskolas uzskata, ka skolēniem nepatīk kļūdīties savu klases biedru priekšā, kur nu savu vecāku klātbūtnē. “Bērna mācīšanās process ir trausls, īpaši, ja runa ir par sākumskolu. Nevajadzētu smieties par viņa kļūdām vai neveiksmēm,” ir pārliecināts izglītības darbinieks. Viņš iesaka ļaut (ja bērns to vēlas!) apgūt mācību vielu vienam pašam. “Tā ir daļa no skološanās, ka skolēns saprot, ka var un drīkst kļūdīties,” uzskata Beviss. Tāpēc ļauj viņam pašam mēģināt, darīt, apgūt, un radīt tādu atmosfēru, ka bērns jūtas saprast un pieņemts arī tad, ja dabūjis sliktu atzīmi.
Ieplānot “starpbrīžus”
Atceries, ka ir normāli, ja bērns, saskaroties ar sarežģītām un grūtām lietām, vēlas padoties. Arī pieaugušajiem ir tieksme atlikt nevēlamus un nepatīkamus darbus, kā arī zaudēt spēju koncentrēties pēc 30-40 minūšu darbošanās ar datoru. Pedagogi iesaka arī bērniem ik pēc 45 minūtēm atpūsties. “Ir ļoti svarīgi, ka arī mācoties mājās, bērnam ir dienas struktūra un režīms,” uzskata skolotājs. Arī pastaigas svaigā gaisā ļoti palīdz bērniem atgūt koncentrēšanos, kā arī emocionālo pašsajūtu.
Vēlme ir, bet motivācija zūd
“Esiet saprotošs, ka šāda piespiedu attālināta mācīšanās nav tikai apgrūtinoša vecākiem. Arī bērni ilgojas pēc ierastās kārtības, doties uz skolu, satikt klases biedrus un skolotājus,” skaidro Endrjū Beviss. Lai skolēnu motivētu mācīties izmantojiet uzmundrinājumus, optimismu un atbalstu, nevis sodus un draudus! Tā vietā, lai teiktu- “Ja neizpildīsi mājas darbu, neļaušu spēlēt datorspēles” vietā pamēģiniet šādi- “Mēģini izpildīt, ja netiec galā, pildīsim kopā un tad varēsi stundu spēlēt datorspēles”. Lai gan doma abos gadījumos ir līdzīga, tad viena raisa bailes, kamēr otra ver durvis uz sapratni un pieņemšanu.
Es neko nesaprotu par decimāldaļskaitļiem!
Ja mācību laikā sastopies ar priekšmetu vai tēmu, kuru pats nesaproti, un nevari paskaidrot savam bērnam, tad godīgi atzīsti to. “Ir lieki tēlot, ka mēs visi zinām decimāldaļskaitļu reizināšanu, hlora ķīmisko formulu vai kādas poēmas galveno zemteksta līniju. Tā vietā, lai tēlotu gudro tēti vai mammu, labāk saki godīgi, ka šo tēmu nepārzini, bet kopā ar bērnu tiksiet galā,” māca speciālists. Viņš arī piebilst, ka Google, Youtube un citu bērni vecāki, galu galā skolotāja var būt noderīgs resurss. Kā katru problēmu var pārvērst iespējā, tā arī šeit, parādi bērnam, ka ir OK kaut ko nezināt, bet jebkuru tēmu var apgūt, iemācīties, meklējot un prasot padomu citiem. “Galvenā mācība šeit ir “neiestrēgt”, bet meklēt risinājumu,” viņš precizē.
Man trūkst pacietības, gribas kliegt!
“Kad mums kaut kas viegli padodas, nav saprotams, kā cits to nesaprot, un uzreiz piezogas klāt nepacietība un neiecietība,” skaidro Beviss. Vienmēr atceries, ja tev alfabēts, reizrēķins vai krievu valodas pareizrakstība šķiet elementāra, kādreiz arī tu to mācījies, jo nezināji. Esi saprotošs, ka ne visi mācās vienādā tempā, ja tavam bērnam nepieciešams ilgāks laiks, lai apgūtu kādu uzdevumu, esi pacietīgs. Tas, ka sāksi kliegt, kritizēt, draudēt vai sodīt, tikai iedzīs viņā bailes gan no tevis, gan priekšmeta.
Tikmēr skolotāja Aleksandra Stīvena atgādina, ka ne visam jābūt perfektam. “Var būt arī kļūdas, var būt arī kaut kas neizdarīts līdz galam. Tas pat ir labāk, jo tad skolotājs redz, kur bērnam ir problēmas un nepieciešama palīdzība,” norāda skolotāja. Lai vai kā jūsu mājsaimniecībā veicas ar attālināto mācīšanos, galvenais nepadariet jūsu mājvietu par kara lauku. Tā vietā, lai bērnu strostētu un viņam draudētu, palīdziet, atbalstiet un atalgojiet par labiem darbiem. “Bērni šobrīd mācās ne tikai skolas priekšmetus, bet arī to, kā tikt galā ar problēmām un sarežģījumiem, tāpēc būsim viņiem labs piemērs,” māca skolotāja.
