Bērns uzstājīgi prasa vairāk mantu… Kas aiz tā var slēpties?
Nereti bērni pieprasa, lai viņiem pērk arvien jaunas mantas. Un vecāki, lai izvairītos no vainas apziņas, to arī dara. Kāpēc?
Atsaucoties uz psihoanalītiķi Salmanu Akhtaru, izrādās, ka tas, ja bērns visu laiku uzstājīgi prasa vairāk mantu (kas robežojas jau ar alkatību), nenozīmē, ka viņam šīs mantas ir vajadzīgas. Visticamāk, viņš neapzināti alkst pēc uzmanības, mīlestības, atbalsta un pieņemšanas. Tas attiecināms arī uz pieaugušo kāri pēc mantām.
Te būtu svarīgi saprast, vai vecāki ir gatavi un vēlas saredzēt to, kā bērnam īstenībā trūkst. Vai spēj iztulkot bērna patiesās vajadzības? Diemžēl nereti vecākus pārņem spēcīga vainas izjūta, jo viņi nespēj sniegt bērnam to, kas nepieciešams (iespējams, emocionālo pusi, kuras pašiem bērnībā nav bijis gana un tāpēc nav iemaņu to brīvi izpaust).
Lai nesaskartos ar šīm nepatīkamajām izjūtām, vecāki labāk izvēlas turpināt bērnam izpatikt un gādāt mantu pēc mantas, tā vēršot arī sava bērna fokusu vairāk uz ārējām un materiālām vērtībām.
Protams, vecāki var bērnam skaidrot un mācīt, ka ir jābūt dāsnam, labsirdīgam un draudzīgam, bet, ja bērns to visu nebūs redzējis vecāku uzvedībā un rīcībā, panākumu nebūs.
