Vai zobu balināšana tiešām var izraisīt vēzi?
Zobu balināšana pēdējā laikā kļuvusi ļoti populāra. Pieejams plašs produktu klāsts – gan bezrecepšu līdzekļi, gan tie, ko paraksta zobārsts.
Baltinošās zobu pastas attīra tikai zobu virskārtu, turpretim gēli, sloksnes un pastas, kas satur ūdeņraža peroksīdu, var izbalināt zobus un mainīt to dabisko krāsu. Par šīs metodes drošumu nav vienprātības. Preparāti ir iedarbīgi, bet bažas rada balinošo vielu drošums un aizdomas, ka tie varētu izraisīt vēzi.
Ko saka pētījumi?
Zinātnieki līdz šim nonākuši pie slēdziena, ka zobu balināšanas produkti ir droši. Ja tos lieto atbilstoši instrukcijai, tie nepaaugstina vēža risku arī tiem cilvēkiem, kas ir augsta riska grupā, piemēram, smēķētājiem un alkoholiķiem. Neskatoties uz to, daži pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka ūdeņraža peroksīds, ja to norij, var veicināt ļaundabīgu audzēju attīstību mutē un izraisīt kuņģa un zarnu sistēmas vēzi. Nav gan pierādījumu, ka tas attiektos arī uz cilvēkiem.
Izteikti minējumi, ka peroksīds var iztecēt no trauka, kurā ievietots balinātājs, un nokļūt mutē. Tas savukārt var ierosināt brīvo radikāļu pastiprinātu veidošanos. Visbiežāk tas notiek, lietojot bezrecepšu līdzekļus, jo tie nav pielāgoti konkrētā lietotāja mutei.
Tomēr, saskaņā ar Toronto universitātes profesores Dr. Lauras Temas teikto, arī tad, ja peroksīds nokļūst mutē, cilvēka organisms ir pietiekami spējīgs ar to tikt galā – tas sadala peroksīdu ūdenī un skābeklī.
Vairākos pētījumos arī secināts, ka iespaids, ko ūdeņraža peroksīds atstāj uz dzīvniekiem, neattiecas uz cilvēkiem, kas tiešām balina zobus. Taču ir daži pierādījumi, kas liecina pretējo.
Kāds pētījums, kas tika prezentēts 6. Starptautiskajā galvas un kakla vēža konferencē 2004. gadā, pievērsās pacientiem ar mutes vēzi. Audzējs ticis diagnosticēts Džordžtaunas universitātes Medicīnas centrā Vašingtonā, Kolumbijas štatā, laikā no 1997. līdz 2003. gadam. Pētnieki atklāja, ka no 19 pacientiem trīs bija lietojuši zobu balināšanas līdzekļus, un divi no viņiem bija lietojuši produktus, kas satur ūdeņraža peroksīdu.
Lai gan pētījums bija pārāk mazs, lai no tā izdarītu vispārinošus secinājumus, tas tomēr ir brīdinošs. Vismaz līdz laikam, kad tiks iegūti citu pētījumu rezultāti.
Vēža risks nav vienīgais, kas būtu jāņem vērā, balinot zobus. Balināšanai var būt arī citas nevēlamas sekas.
Pārmaiņas zobu emaljā
Viena no satraucošākajām zobu balināšanas blaknēm ir pārmaiņas, kas notiek ar zobu emalju. Pētījumā par mājās lietojamiem zobu balināšanas līdzekļiem – ar peroksīdu pārklātām sloksnītēm, kas jālīmē uz zobiem, vai mutes ieliktni, uz kura jāuzklāj balinošais līdzeklis, – konstatēja, ka abi šie produkti būtiski mazina zobu emaljas cietību.
Dzīvsudraba ietekme
Cits iemesls bažām – varbūtība, ka zobu balināšanas līdzekļi var reaģēt ar zobārstniecības materiāliem, kas jau ir jūsu mutē. Karbamīda peroksīds (ūdeņraža peroksīda priekštecis, kas tika izmantots zobu balināšanai) var, piemēram, pastiprināt dzīvsudraba izdalīšanos no amalgamas plombām.
Zobu jutīgums
Tas ir pietiekami izplatīts zobu balināšanas blakusefekts un var ietekmēt vairāk nekā trīs ceturtdaļas lietotāju. Visbiežāk zobi kļūst jutīgi pēc balināšanas stomatoloģijas klīnikās, kur izmanto ķīmiskas vielas vai balināšanu ar gaismas aktivizēšanu.
Smaganu iekaisums
Pēc zobu balināšanas var iekaist smaganas, it īpaši, ja lieto bezrecepšu mutes ieliktņus zobu balināšanai, kuri neder. Patiesībā ikvienam, kuram ir slimas vai bojātas smaganas, vajadzētu izvairīties no jebkāda ūdeņraža peroksīdu saturoša zobu balināšanas līdzekļa lietošanas.
Alternatīvas
Ja tomēr nolemjat, ka jums nepieciešams balināt zobus, dariet to pieredzējuša zobārsta uzraudzībā un tikai tad, ja salaboti zobi un ir veselas smaganas un mutes dobums.
Alternatīva – izmantot baltinošās zobu pastas. Tās satur abrazīvu materiālu, piemēram, silīciju, kas notīra zobu virsmu un tādējādi uzlabo zobu izskatu. Tomēr rezultāts nebūs tik satriecošs kā pēc zobu balināšanas, un silīcijs var sakrāties zem smaganām un veidot granulomas (nelielus iekaisušu audu mezglus).
Jāņem arī vērā, ka lielākā daļa zobu pastu satur potenciāli kaitīgas ķīmiskas vielas un piedevas, tāpēc pamēģiniet paši pagatavot pastu, kas likvidēs plankumus uz zobiem. Sajauciet 1 tasi dzeramās sodas (viegli abrazīva un antibakteriāla) ar 1/3 tases sāls. Pievienojiet 3 tējkarotes glicerīna (var nopirkt aptiekās) un tik daudz ūdens, lai veidotos bieza pasta. Lai pastai būtu patīkama garša un smarža, pievienojiet piparmētru eļļu.
