Darbs digitālajā pasaulē un acu atbilde tam!
Kopš rudens Latvijā norisinās sociālās informācijas kampaņa Laiks redzēt 40+ sadarbībā ar pasaulē vadošo lēcu ražotāju – kompāniju Essilor. Tās mērķis ir mudināt Latvijas iedzīvotājus pievērst uzmanību savas redzes stāvoklim, kā arī iepazīties ar mūsdienu redzes korekcijas metodēm, jo Essilor pētījums Latvijā atklājis, ka 69 % iedzīvotāju pārbauda redzi retāk nekā reizi gadā.
Darbs pie dažādiem ekrāniem, datoriem un mobiliem telefoniem ir būtiski mainījis sabiedrības profesionālos un ergonomikas paradumus. Lai gan visbiežāk cilvēku sūdzības iedalās divās grupās – astenopiskas un redzes problēmas –, tomēr parasti tās kombinējas. Tiek izdalīti arī balsta un kustību aparāta traucējumi.
Galvenie simptomi, par kuriem sūdzas mūsdienu digitālās vides aktīvie cilvēki:
1. Redzes simptomi: miglošanās tuvumā, miglošanās tālumā pēc darba, grūtības fokusēt redzi, neregulāra dubultošanās, krāsu uztveres izmaiņas, kontrasta zudums, apžilbšana.
2. Astenopiskas sūdzības: sāpes ap acīm, galvassāpes, acu sausums, acu nogurums, pastiprināta asarošana, graušanas sajūta acīs, augsta jutība pret atspulgiem.
Visi šie simptomi novērojami ne tikai pieaugušajiem, bet 55,6 % gadījumu arī bērniem un tīņiem, – vēsta spāņu zinātnieku pētījums oftalmoloģijas žurnālā [International Review of Opthalmic Optics. Online Publication]. Turklāt papildus klasiskajiem simptomiem bērniem novērojami uzvedības un uzmanības traucējumi, kā arī pastiprināta uzbudināmība/aizkaitināmība.
“Redzes funkcijas mums nodrošina binokulārā redze, bet intensīva darba tuvumā ietekmē tā var mainīties. Rodas acu nogurums, miglošanās vai pat dubultošanās un šķielēšana, jo acis, skatoties tālumā, veic vienu darbu, bet tuvumā – citu, tuvumā tām jāstrādā daudz vairāk. Ar šādiem gadījumiem mēs sastopamies arī praksē katru dienu un varam secināt, ka ilgstošas slodzes rezultātā acis patiešām tiek nogurdinātas. Pētījumi ir atklājuši, ka, sasniedzot 15–16 gadu vecumu, jau 90 % tīņu lieto viedtālruņus un 48 % laptopus katru dienu vairākas stundas,” saka Fielman optometriste Evija Barkāne.
Digitālo tehnoloģiju ērā – it īpaši tagad, kad darbs un mācības notiek attālināti pie datoriem un brīvais laiks arvien biežāk tiek pavadīts pie planšetēm, mobiliem telefoniem un datoriem, – Fielmann speciālisti iesaka vest savus bērnus pie acu ārsta, kā arī aicina pašus vecākus pārbaudīt redzi reizi gadā, lai sekotu līdzi redzes izmaiņām, sūdzībām un simptomiem.
“Simptomi visiem var būt pat vienādi: acu sāpes, nogurums, miglošanās tuvumā vai tālumā, asarošana. Akomodācijas jeb fokusēšanās problēmas ir risināmas, tikai jāmeklē iespējas. Tas, ko optometrists izraksta pacientam, ir atkarīgs no profesijas un cilvēka ikdienas. Piemēram, skolotājiem acu slodze ir liela tuvumā, bet tajā pašā laikā viņiem arī jāredz, kas notiek klasē, tālumā – ir jāspēj savienot visus attālumus. Tieši tāpat ir ar biroja darbiniekam. Savukārt fotogrāfam jāspēj ātri pārslēgties no tāluma uz tuvumu, un, apstrādājot fotogrāfijas, acu slodze pie datora ir ļoti liela. Šo profesiju pārstāvji ir ļoti bieži pacienti optometrista kabinetā. Tomēr ir arī jāatceras, ka ne tikai digitālie ekrāni nogurdina acis. Piemēram, manikīres, šuvējas arī veic intensīvu darbu tuvumā. Pārbaudot redzi, ar optometristu obligāti ir jāizrunā darba specifika un ergonomika (darba vietas iekārtošana, datora novietojums, planšetes/viedtālruņa ekrāna spožums u. c.), jo reizēm, mainot ergonomiku vien, uzlabojas arī redzes funkcijas. Tāpat jāatceras par regulārām atpūtas pauzēm, strādājot tuvumā, un optometrista ieteiktajiem acu vingrojumiem.”
Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī briļļu lēcu pasaulē ir daudz inovāciju. “Viens lielisks atklājums ir “gudrās brilles” darbam ar datoru – Eyezen, jo tās palīdz novērst pacientu sūdzības,” saka Fielamnn optometriste. ““Gudrās brilles” ir veidotas tā, lai mēs spētu savienot tāluma redzi ar tuvuma, pateicoties lēcā iestrādātai tuvuma zonai. Akomodācijas darbs tiek sabalansēts, līdz ar to sūdzības samazinās, acis nenogurst. “Gudrās brilles” paredzētas ne tikai tiem, kam nepieciešama redzes korekcija, bet visiem, kam ir kādas sūdzības – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Protams, pirms šādu briļļu iegādes iesakām veikt rūpīgu redzes pārbaudi, jo bieži vien pacientam sūdzības var radīt tieši nekoriģēta redze. Un tad speciālists izlemj, kāda veida brilles ir nepieciešamas. Pateicoties Eyezen briļļu lēcās iestrādātajam zilās gaismas filtram, acis tiek aizsargātas arī no kaitīgā zilās gaismas, kuru izstaro visas digitālās ierīces.”
Zilā gaisma ne tikai rada acu saspringumu un diskomfortu, tā arī nelabvēlīgi ietekmē miegu. Ne velti speciālisti iesaka vismaz stundu pirms miega izvairīties no mobilo telefonu, datoru un planšetdatoru lietošanas. Pretējā gadījumā ir grūtības iemigt, miegs kļūst trausls un cilvēks jūtas neizgulējies. Tā jau vairs nav runa tikai par acu, bet gan par vispārējo veselību.
“Atcerēsimies, ka laba redze ir daļa no labas veselības un drošības. Profilakse ir kļuvusi par galveno ieroci veselības uzturēšanas stratēģijā daudzās pasaules valstīs, it īpaši tajās, kur populācija noveco. Izmaiņas notiek arī indivīdu attieksmē un uztverē. Tāpēc mūsu uzdevums ir informēt sabiedrību par tehnoloģiju attīstību. Redzes korekcijas noteikšana un briļļu piemeklēšana mūsdienās ir kļuvusi daudz precīzāka. Ir jāmainās laikam līdzi, un, lai problēmu novērstu, labākais veids ir sekot veselībai.”
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Fielmann.
