foto: Shutterstock
Krustceles, krustojumi un to maģiskā enerģija. Latviešu ticējumi par krustcelēm
Krustceles ir vieta, kur mūs sagaida visādas varbūtības. Kas zina, kur nogriezīsies, ko satiksi, ko izdarīsi vai pateiksi…
Cita pasaule
2020. gada 7. novembris, 05:03

Krustceles, krustojumi un to maģiskā enerģija. Latviešu ticējumi par krustcelēm

Inguna Mukāne

"Patiesā Dzīve"

Pasaulē ir miljoniem krustceļu, un cilvēki, ik dienas tās šķērsojot, pat neiedomājas, cik maģiska ir ceļu krustošanās vieta. Kopš senseniem laikiem krustojumu uzskata par portālu starp redzamo un neredzamo pasauli, par vietu ne šeit, ne tur, kurai piemīt varens spēks.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Vismaz kopš anglosakšu laikiem līdz pat Viktorijas laikmetam sodīto noziedznieku un pašnāvnieku (pašnāvība arī tika pieskaitīta noziegumam) apbedījumi krustcelēs Anglijā bija izplatīta parādība. Bail pat iedomāties, kam ik dienas iet un brauc pāri cilvēki!

Tikai 1823. gadā krustceļu apbedījumi tika aizliegti ar likumu, un pēc tam pašnāvniekus drīkstēja glabāt kapsētās, taču tikai laikā no pulksten 21 līdz 24, un bez mācītāja izvadīšanas. Šo valdības lēmumu lielā mērā diktēja gadījums, kad karaļa Džordža IV kariete tika aizturēta kādā Londonas krustojumā, jo tur bija sapulcējies liels skatītāju pūlis.

Grosvenorpleisas un Lejas Grosvenorpleisas ielaskrustojumā tika apglabāts pašnāvnieks Ābels Grifitss – jauns vīrietis ar psihiskiem traucējumiem, kurš bija nogalinājis savu tēvu. Tolaik cilvēki jau sāka izprast depresiju un citas garīgās slimības, tāpēc daudzi londonieši bija šokā. Grifitsa apbedīšanu vietā, kur tagad atrodas ieeja Viktorijas autoostā, oficiāli uzskata par pēdējo krustceļu apbedījumu Anglijā.

Nākamā lapa: Krustceļu dievi