Šo 3 Latvijas mazuļu stāsti ir skumju pilni, taču kopīgi varam viņiem sagādāt gaišākus Ziemassvētkus
Katrīna, Roberts un Juris ir bērniņi, kuri uz valsts sniegto palīdzību nevar paļauties, taču noskaņojums viņu mājās šajos Ziemassvētkos būtu krietni mierīgāks, zinot, ka līdzcilvēkiem viņu ciešanas nav vienaldzīgas. Portālā "ziedot.lv" šajās dienās publicēti trīs palīdzības lūgumi ar dažādām slimībām sirgstošiem bērniņiem.
Varbūt varam šajā dāvināšanas un iepriecināšanas laikā palīdzēt trim mazuļiem - Katrīnai, Robertiņam un Jurim?
Katrīnas stāsts
Vecākā no viņiem ir
Katrīna
, kurai drīz būs 3 gadiņi. Kad mamma bija mazulītes gaidībās, nekas neliecināja, ka meitenīte šajā vecumā vēl nemācēs ne sēdēt, ne staigāt un nebūs vēl izteikusi vārdiņu "mamma". Grūtniecība noritēja veiksmīgi, analīzes bija labas, dzemdības – bez sarežģījumiem.
Kad Katrīna piedzima, ārsti uzreiz pamanīja ārējas pazīmes, kas radīja aizdomas par Dauna sindromu un pēc 2 pirmajām meitenītes dzīves stundām atklāja asiņošanu mutītē. Meitenīti nekavējoties pārveda uz slimnīcu. Pēc veiktajām pārbaudēm tika konstatēta kreisās puslodes plaša išēmija un vēl vairākas smagas diagnozes. Ārsti norādīja, ka pastāv ļoti augsts risks visas labās puses paralīzei.
Tika uzsāktas nodarbības meitenītes fiziskās attīstības veicināšanai un smago diagnožu simptomu mazināšanai. Tika panākti labi rezultāti, taču 6 mēnešu vecumā parādījās jaunas problēmas - ļaundabīga epilepsija, West sindroms. Pusgada garumā tika veiktas neskaitāmas zāļu terapijas, kas nedeva vēlamo uzlabošanos, gluži pretēji – stāvoklis kļuva ļoti smags. Katrīna vairs nevēra vaļā actiņas, nekustējās, nevarēja izdvest skaņas, nevarēja noturēt galvu, nesekoja līdzi ar acīm, nevēlās, negriezās uz sāniņiem. Bērns bija tādā kā afekta stāvoklī.
Pateicoties ziedotāju atbalstam, tika uzsākta Ketogēnā diēta, kas 10 dienu laikā Katrīnas stāvokli uzlaboja. Meitenīte sāka mācīties visu no jauna – noturēt galvu, velties, interesēties par apkārtējo pasauli, reaģēt uz lietām. Katrīnai tika uzsākta intensīva rehabilitācija, lai atgūtu zaudētās prasmes un attīstītu jaunas.
Šobrīd, nepilnu 3 gadu vecumā, Katrīna ir iemācījusies velties uz abām pusēm, nedaudz līst pēc ļoti interesējošas mantas vai lietas, kā piemēram, TV pults vai mammas telefona. Katrīnas mamma stāsta: “Pirmo reizi Katrīna pati apsēdās sēdus pie lielā spoguļa pavisam nesen, savā vārda dienā. Tas pašai izraisīja lielu prieku, jo viņa aplaudēja ar abām rociņam un viņas sejā bija liels smaids. Katrs šāds mazs, bet mūsu gadījumā ļoti liels sasniegums sasilda mūsu sirdis un iedveš lielākas cerības nākotnei.”.
Katrīnas atveseļošanā nepietiek ar atsevišķiem rehabilitācijas kursiem, ko apmaksā valsts. Vajadzīgas regulāras intensīvas terapijas, to skaitā arī tādas, ko valsts neapmaksā. “Mana neatlaidība lika darīt visu, kas ir manos spēkos ieguldot visus ģimenes līdzekļus meitas attīstībai”, stāsta Katrīnas mamma Linda un lūdz līdzcilvēku palīdzību.
Katrīnas attīstībai tuvākajā laikā nepieciešamas sekojošas terapijas 2615 eiro apmērā: Osteopāta terapija 12x60 eiro (kopā 720 eiro), Reitterapijas nodarbības 50x10.60 eiro (kopā 530 eiro), Portidžas nodarbības 12x15 eiro (kopā 180 eiro), Mikrologopēda nodarbības 20x19.25 eiro (kopā 385 eiro), Fizioterapijas nodarbības 24x20 eiro (kopā 480 eiro), Ergoterapijas nodarbības 16x20 eiro (kopā 320 eiro).
Ir cerība, ka Katrīna varētu iemācīties noturēties patstāvīgi kājās un arī staigāt.
Roberta stāsts
Tropiņu ģimenē pērn septembrī piedzima dvīņu puikas. Bērniņi bija plānoti un ļoti, ļoti gaidīti. Grūtniecība noritēja bez sarežģījumiem, visas analīzes un izmeklējumi neuzrādīja nekādas problēmas.
Bērni piedzima, visi rādītāji bija labi. Ceturtajā dienā pēc piedzimšanas bērni varēja doties mājās. "Mēs laimīgi sākām braukt no Rīgas uz mājām Madonā. Taču jau pēc 20 minūtēm
sākās krampji. Raustījās viena rociņa un viena sejas puse. Nodomāju, ka varbūt kaut kas nav kārtībā ar autokrēsliņu, varbūt neērti. Paņēmu Robertu uz rokām, bet krampji atkārtojās. Sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, braucam atpakaļ uz Rīgu uz bērnu slimnīcu," stāsta Roberta mamma Irēna.
Slimnīcā Robertam krampju biežums ar katru dienu palielinājās, nekādas zāles nelīdzēja. Krampji bija pat 100-140 reizes dienā. "Bija ļoti grūti noskatīties, ka tik maziņam bērniņam tas jāpārcieš un neviens nespēja dot atbildi par krampju iemeslu. Veiktie izmeklējumi neuzrādīja krampju cēloni. Slimnīcā pavadījām trīs mēnešus. Mēs ļoti ticējam un cerējām, ka Robertiņam spēs palīdzēt un mēs visi kopā laimīgi brauksim mājās," stāsta Roberta māmiņa. Mājās krampji bija tikpat bieži kā slimnīcā, sākās ēšanas problēmas, vemšana un aizrīšanas.
Pašlaik Robertiņam ir gads un 2 mēneši, viņam ir smagi attīstības traucējumi, netur galviņu, ir gulošs, uz mantiņām nereaģē, vēl aizvien viņam ir smagas krampju lēkmes. Veselības dēl puisītis šobrīd uzturas aprūpes centrā. Vecāki regulāri dodas viņu apciemot, ved pie ārstiem. Taču atbildes par to kā palīdzēt zēnam nav, krampju cēloni un ārstēšanu Latvijā noteikt nav izdevies.
Vecāki atraduši iespēju konsultēties un veikt izmeklējumus "Great Ormond Street Hospital for Children" Lielbritānijā. Arī bērnu neirologs šo konsultāciju un izmeklējumus rekomendē veikt, jo atrodot slimības cēloni, bērnam var piemērot ārstēšanu.
Konsultācija un izmeklējumi Lielbritānijas klīnikā izmaksā 13 585 eiro un līdz pat 300 eiro nepieciešams aviobiļešu iegādei. Ģimene šādas naudas nav, viņi lūdz līdzcilvēku palīdzību. Ģimene paši nodrošinās tulka, uzturēšanās un vietējā transporta izdevumus Lielbritānijā.
Šī konsultācija un izmeklējumi mazajam Robertam ir viņa vienīgā cerība mazināt krampjus vai nākotnē dzīvot bez tiem.
Jurīša stāsts
Juris
ir dzimis 27.grūtniecības nedēļā ar plašiem asins izplūdumiem smadzenēs. Pēc dzimšanas zēnam tika konstatēti smadzeņu baltās vielas bojājumi un rezultātā uzstādīta diagnoze bērnu cerebrālā trieka ar apakšēju spastisku paraparēzi.
Juris ir gudrs puisēns, agri sāka runāt un labprāt draudzējas ar vienaudžiem, taču viņam ir kavēta fiziskā attīstība. Trīs gadu vecumā zēns māk rāpot un mācās staigāt. Jura ikdiena ir ļoti noslogota ar fizioterapijām, masāžām, vingrošanu mājās un speciālistu apmeklējumiem. Tikai šādā veidā Juris iemācīsies staigāt un varbūt pat skriet, lai varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un piedzīvot prieka pilnu bērnību. Intensīva rehabilitācija spēj sniegt vislielāko progresu.
Rehabilitācijas centra “Poga” speciālisti Jurim rekomendē intensīvu 19 dienu rehabilitācijas kursu. Kursu plānots uzsākt jau nākamā gada janvārī. Kursa apmaksai ģimene segs daļu kursa izmaksu, bet 1510 eiro cer savākt ar ziedotāju atbalstu.
Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock