Nomāktība vasaras beigās ir pamatota, apliecina zinātnieki
Zinātnieki atklājuši, ka cilvēku smeldzīgā attieksme, pienākot rudenim, ir pamatota. Daudzi no mums skumst par to, ka drīz beigsies gaidītākais un laiskākais gadalaiks. Taču zinātnieki secinājuši, ka skumjas nerada atvadas no gadalaika, bet izmaiņas, ko mūsu smadzenēs rada rudens un ziemas tuvošanās, vēsta portāls healthline.com.
Vasara ir gadalaiks, kas patīk teju vai visiem cilvēku. Ir silti, saulaini, nav jāiet uz skolu un daudzi steidz izbaudīt pelnīto atvaļinājumu. Pat Šekspīrs, svīsdams mazā istabiņā vēl ilgi pirms kondicioniera ieviešanas, savas iecerētās dzejā salīdzināja ar siltu vasaras dienu, it nekā cita skaistāka uz pasaules nebūtu. Vasara tik tiešām patīk daudziem, tā ļauj mums izbaudīt dažādas aktivitātes - sauļošanos, peldēšanos, nakšņošanu teltī, ceļojumus, svaigu ogu un dārzeņu ēšanu. Tāpēc nav brīnums, ka par rudens tuvošanos skumst ne tikai skolēni, bet arī pieaugušie.
Zinātnieki gan norāda, ka tā sajūta atvasaras vai rudens pirmajās dienās, kad mūs pārņem skumjas nav tikai saistīta ar smeldzi par atvaļinājuma vai brīvlaika beigām. Izrādās, ka cilvēks, sajūtot, ka dienas kļūst īsākas, laikapstākļi kļūst vēsāki un lietaināki, var piedzīvot letarģiju, skumjas un pesimistisku sajūtu, ka vasara otrreiz vairs nepienāks.
Cilvēka psihi labvēlīgi ietekmē saule, gaisma un siltums, taču rudens liecina, ka tas viss tūliņ tiks atņemts. Saules gaismas mazināšanās pamazina serotonīna līmeni. Serotonīns ir smadzeņu ķīmiska viela, kas ietekmē garastāvokli. Tāpēc skumjas, atvadoties no vasaras, visbiežāk ir saistītas ar serotonīna svārstībām, ne tik daudz ar ilgām par sauļošanos jūras krastā.
Cilvēki, kuri ziemas laikā saskaras ar nomāktību, mēdz justies bezspēcīgi, pesimistiski un apātiski, un viņiem var rasties traucējumi miega un ēšanas paradumos. Tāpēc nākamreiz, sastopot kādu, kurš ir bēdīgs, jo vasara drīz beigsies, izturies saprotoši.
