Dzīvesstils
2020. gada 28. jūlijs, 10:46

Kā dzīvo sievietes Katarā, ar kuras pilsoni saderinājusies islāmā pārgājusī Koha

Jauns.lv

Nedēļas sākumā plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Latvijas svarcēlājas Rebekas Kohas paziņojums par islāma pieņemšanu. Koha šādu soli spēra pēc saderināšanās ar sportistu no Kataras – Persijas līča valsts, kuras galvenā reliģija ir islāms. Kādas ir sieviešu tiesības Katarā?

Izdevums “Expatica”, kas apraksta situāciju dažādās valstīs, lai informētu cilvēkus, kuri grasās doties dzīvot citur, par situāciju sieviešu tiesību jomā šajā valstī raksta tā: “Kā sievietei Katarā tev var būt pieeja ļoti greznam dzīvesveidam, bet aizvien nejutīsies ērti, valkājot šortus ārpus mājas. Tu vari uzsākt veiksmīgu biznesu, bet aizvien nejusties pasargāta no policijas puses.”

Katara. Ikdienas ainiņas

gallery icon
51

Izdevums vēstī, ka tie cilvēki, kuri grasās pārvākties uz Kataru, varēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, ja veiks mājasdarbu.

Katarā Persijas līču valstu vidū ir viena no labākajām situācijām, kas attiecas uz sieviešu tiesību ievērošanu, tomēr globālajā dzimumu nevienlīdzības vērtējumā tā ir augstajā 44. vietā. Lai arī valsts ir skaidri paudusi savu apņemšanos ievērot dzimumu līdztiesību, tomēr daudzās jomās aizvien pastāv disbalanss. Piemēram, likumos, kas attiecas uz mantojuma tiesībām, laulību un pat to, kura liecībai ir lielāks svars tiesā. Tomēr sievietes šajā pussalā ir ļoti izglītotas un viņām ir ievērojami vairāk brīvību nekā dažās tās kaimiņvalstīs.

Attieksme pret sievietēm Katarā arvien uzlabojas, tomēr aizvien pastāv dažādas būtiskas pretrunas. Piemēram, valstī valda populārs uzskats, ka sievietes tur tiek cienītas un aizsargātas, tomēr daudzi likumi šajā jomā ir tālu no ideāla. Aizvien pastāv atšķirības tajā, kā pret sievietēm izturas šķiršanās, laulības, bērnu aizbildnības un mantojuma lietās. Tomēr šajā valstī uzmākšanās sievietēm notiek ļoti reti un šādas darbības ir nelikumīgas.

Katara bija pirmā Persijas līča valsts, kas atļāva sievietēm piedalīties vēlēšanās. Tas notika 1999. gadā. Sievietes Katarā var strādāt arī politiskos amatos, tomēr vīriešu pārsvars tur ir ievērojams.

Sievietēm Katarā ir tiesības strādāt, tomēr karjeras izvēle bieži vien ir ģimenes ziņā, tāpat sievietēm pienākas strādāt sociāli pieņemamu darbu. Strādājošo sieviešu skaits Katarā nemitīgi aug – vairāk nekā puse sieviešu darbaspējīgā vecumā strādā algotu darbu, tomēr aizvien pastāv nevienlīdzība algas ziņā – sievietes tur saņem aptuveni 70% no tā, ko saņem vīrietis. Lielākā daļa strādā valsts sektorā.

Daudzas sievietes pārtrauc strādāt, kad apprecas vai laiž pasaulē bērnus. Jaunās māmiņas, kuras vēlas saglabāt darbu, var pretendēt uz 50 dienu apmaksātu dzemdību atvaļinājumu,  ja uzņēmumā ir nostrādājušas vismaz gadu. Savukārt attiecībā uz atvaļinājumiem jaunajiem tēviem nekāda likuma nav, tomēr vairums uzņēmumu piedāvā saviem darbiniekiem dažas apmaksātas brīvdienas.

Lielā daļā Kataras ģimeņu tiek pieņemtas guvernantes, imigrantes no Dienvidaustrumu Āzijas vai Āfrikas, lai palīdzētu ar mājas soli un bērnu aprūpi. Šīs darbinieces parasti dzīvo kopā ar saviem darba devējiem.

Sievietes Katarā drīkst radīt savus uzņēmumus. Lai arī tikai sešiem procentiem sieviešu ir sava uzņēmējdarbība, šis rādītājs ir augstākais Persijas līča valstīs. Gados jaunās sievietes nereti veido savus start-up uzņēmumus un investē savās idejās. Tāpat valstī ir daudz dažādu bezmaksas semināru, apmācību, inkubatoru un citu nodarbību, kur smelties zināšanas un idejas, kā izveidot savu uzņēmumu.

Tāpat Kataras sievietēm ir tiesības uz savu nekustamo īpašumu, tiesības parakstīt biznesa līgumus un kontrolēt savas finanses.

Arī veselības aprūpe Katarā ir augstā līmenī un pieejama, tomēr atkarībā no apdrošināšanas polises veida, tā var būt dārga. Aborti Katarā ir atļauti, tomēr, lai to varētu veikt, jāatbilst stingriem kritērijiem, kā arī jāsaņem apstiprinājums no trīs mediķu komitejas.

Kataras sievietēm ir plaša pieeja izglītībai un universitātēs ir iespaidīgs studējošo sieviešu pārsvars.

Lai arī likums aizsargā sievietes no fiziska vai morāla kaitējuma no vīriešu puses, vardarbība ģimenē un izvarošana no laulātā puses neparedz kriminālatbildību. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad izvarošanas upuri, vēršoties tiesībsargājošajās iestādēs, tiek pie apsūdzības par ārpus laulības seksuālajiem sakariem, kas valstī ir krimināli sodāms pārkāpums, tāpēc seksuālās vardarbības upuriem, kas ieradušies dzīvot Katarā, vispirms iesaka vērsties savā vēstniecībā, lai saņemtu padomu, kā rīkoties tālāk.

Nevienlīdzība pastāv laulības šķiršanas lietās: ja sieviete vēlas šķirt laulību, viņai jāvēršas tiesā, kamēr vīrietis to var izdarīt ātri un vienpusēji. Sievietes Katarā mantojumā var saņemt pusi no tā, ko saņem viņu brāļi. Tāpat katarietes, kuras apprecas ar citas valsts pilsoni, saviem bērniem nevar nodot Kataras pilsonību, kamēr ārzemnieci apprecējis vīrietis var.