Vai Covid-19 veicina šķiršanos? Psihoterapeits: "Latvijā bieži šķiras arī bez pandēmijas"
Pandēmijas laikā iezīmējās kāds paradokss – pirms tam ne viens vien apgalvoja, ka ļoti daudz jāstrādā un trūkst laika ģimenei, bet, kad nu tas vien atlika kā sēdēt mājās un visu laiku veltīt ģimenei, atkal bija slikti. Bija dzirdamas runas, ka dzīvesbiedrs pa šo laiku ir tā piegriezies, ka negribas viņu ne redzēt. Par to, kā karantīnas režīms ietekmē cilvēku attiecības, stāsta psihoterapeits Gatis Bušs.
Izrādās, nepārtraukta kopābūšana daudziem ir smags pārbaudījums. “Iespējams, sākumā daudzi domāja, cik tas ir skaisti un jauki, ka uz darbu vairs nav jāiet un beidzot varam būt visi kopā. Tikai vēlāk nāca atskārta, cik svarīgi tomēr ir nebūt nemitīgi kopā,” saka Gatis Bušs. Cilvēki saprata, ka nemaz nav tik slikti iet uz darbu, jo tad nav visu laiku jāatrodas visiem vienā dzīvoklī ciešā saskarē.
“Ziņās vēstīja, ka ģimenēs palielinājusies vardarbība. Starp citu, agresiju uzrāda pētījumi ar pērtiķiem. Ja šos dzīvniekus saliek vienā slēgtā telpā, viņi nepārtraukti plēšas savā starpā. Iespējams, cilvēkiem nepatīk, ja viņus salīdzina ar pērtiķiem, tomēr nekur tālu neesam aizgājuši. Arī cilvēki kļūst agresīvi, kad nokļūst slēgtā telpā. Agresija ģimenēs – tas ir stāsts, ka cilvēkiem ir par šauru, viņi ir pārāk tuvu viens otram. Jāteic, Latvijā vēl bija ļoti maigs izolēšanās režīms, nebija tik traki kā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Francijā vai Beļģijā, kur cilvēki vispār netika ārā no mājas.”
Raksta turpinājumā lasi "Patiesās Dzīves" sarunu ar psihoterapeitu Gati Bušu par dažādiem attiecību aspektiem, kas ģimeni var piemeklēt pašizolācijas laikā:
