Ziedu selekcionārs Guntis Grants par jūniju ar liliju ziediem

Grants laika gaitā sīki izpētījis puķu lološanas knifiņus, viss ziedošais ir tuvs viņa sirdij, savulaik iemūžināts arī paša radītajās gleznās. Šobrīd tam vairs neatliekot laika, bet, kā teic Guntis: “Nekad nesaki nekad, jo kas zina, ko nākotne rādīs!”

Inteliģento sliņķu puķes

Lai ko izaudzētu, arī puķkopībā viss sākas ar stādīšanu. Guntis teic, ka pirmais darbs ir liliju sīpolu dēstīšana – jebkurā mēnesī, kad zeme nav sasalusi. Stādījumi, protams, jābagātina ar barības vielām – parokot dziļāku bedri, var likt svaigus kūtsmēslus, tad zemi un tikai tad sīpolu. Kad puķes sāk augt, var ar kompleksajiem maisījumiem, pavasarī, vasarā un arī rudens pusē uzber kompostu.

Dienziedes var sēt agrā pavasarī, ja stāda stādiņu, tad jebkurā pieņemamā laikā. “Agrās lilijas sāk ziedēt jau jūnija vidū, bet pašas vēlākās septembra sākumā. Dienziedes viena otra zied jau jūlija sākumā, bet parastais laiks ir jūlija otrā puse un augusta sākums. Bet tagad viss griežas agrāk uz silto pusi, un varbūt siltais klimats kļūs par normu,” spriež puķkopis.

Ravēšana gan lilijām, gan dienziedēm ir kā visām puķēm – jādara, kad nepieciešams. “Gadās dažkārt aizlaist nezāles līdz jostasvietai. Tad domāju: “Kur tās lilijas man ir?” Laika pietrūkst, bet puķes ir pacietīgas un paliek savā vietā,” atklāj Guntis. Dienziedes vispār nav kaprīzas, sēžot tur, kur noliek, ir izturīgas, šajā ziņā konkurējot ar jebkuru nezāli.

Ir pat teiciens: dienziedes ir inteliģento sliņķu puķes, jo tās iestāda un – par tām aizmirst. Tikai jāparūpējas, lai iestādītu saulainā vietā, taču pat ēnā dienziedes brīnišķīgi augs, tikai neziedēs.

Lilijas izaug arī smiltīs un mālā

Ar lilijām rūpju drusku vairāk – ik pēc dažiem gadiem tās jāpārstāda, jāiznīcina grauzēji, kuri sāk sirot pa dārzu. Lilijas labāk stādīt nošķirti mazākās grupās, lai slimības nekoncentrējas vienuviet. Ja zeme atbilstoša un barības vielu pietiek, viss izdodas.

“Kādreiz man jautā, kādu augsni vajag lilijām. Nav svarīgi, kādu. Tās aug arī baltā smiltiņā, pats esmu tādā audzējis. Un esmu redzējis skaistas lilijas augam Latvijas mālā – tādā, no kura var arī kaut ko veidot. Tāpat šīs puķes ziedēs arī purva malā tīrā kūdrā. Visos gadījumos vietā, kur lilijas aug, zeme jāpielabo. Ja barības vielu trūkst vai tās nav sabalansētas, tad gan lilijām nepatīk,” skaidro Guntis.

Lilijas daudz nav jālaista, šajā ziņā puķkopis paļaujas uz lietavām, bet, ja uzbrūk nopietns sausums, tad gan jāpadzirda. Dienziedes labāk laistīt vakarā, kad ziedi jau veras ciet, lai nebojātu skaistumu. Ar lilijām otrādi – jālaista no rīta, lai ātrāk apžūtu.

“Iesaku, ja iespējams, lilijām laistīt tikai augsni zem lakstiem. Tagad iegādājamas šādam nolūkam paredzētas laistīšanas ierīces – kapilārās vai pilienlaistīšanas šļūtenes. Tās var izvietot liliju dobē un tad vienkārši atvērt ūdens krānu,” teic zinātājs.

Putni palīdz sargāt dārzu

Augšanas periodā uzmanība jāpievērš arī kukaiņiem, kuri spēj nodarīt ievērojamus postījumus. Dienziedēm Guntis kukaiņus gan nav manījis, tikai stirnas dažreiz nāk pamieloties ar jaunajām lapiņām.

Lilijas no zemes gan izlien vēlāk, un četrkājaiņi tās vairs neapgrauž, toties uzglūn vaboles – melnkāju lilijgrauzis. “Sarkana vabolīte, kad to noķer un paņem saujā, tā pīkst. Pavasarī, ja uznāk silts laiks un dienā spīd saule, vaboles izlien no zemes uz liliju lapām un sildās. Tad ir īstais brīdis tās izķert, jo kukaiņi vēl nav sapārojušies, nav izdētas oliņas. Ja veiksmīgi izskauž, problēmu vairs nebūs, bet, nokavējot īsto brīdi, var būt tā, ka lilijām pazūd visas lapas un tikai kaut kādi melni pikuči rāpo pa stublāju,” stāsta selekcionārs.

Ķīmiskus preparātus kukaiņu apkarošanai viņš neiesaka lietot. Ja nu gadījumā kāda vabole palaista garām, palīgā nāk putni. Guntis iesaka puķu audzēšanas vietā izlikt būrīšus un vēl iedurt zemē pa mietiņam, lai putniem ir uz kā apsēsties. Līdzīgi kā vanagi vēro peles, mazie putni uzmanīs un izķers kaitīgās vaboles. Arī uz zemē iedurtām dārza dakšām lidoņi labprāt uzsēžas un pārlūko apkārtni.

“Ja ir izaugusi kāda ļoti gara lilija, kura slejas pāri citām, skaidri var redzēt, ka putniņi arī uz tās apmetušies – lapas ir apķēzītas un pa kādai aplauztas – putniem vajag kaut kur apsēsties,” novērojis puķkopis.

Krustošanas azarts un loterija

“Lai selekcionētu lilijas, sākums ir pavisam vienkāršs: vajag atcerēties skolas gudrības – kas ir putekšņi un kas drīksna, un kur tos var atrast. Tad ņem no vienas šķirnes putekšņus un liek otrai uz drīksnas. Jāatceras, ka lilijas krustojas ar sev līdzīgas grupas kaimiņienēm. Ir tādas grupas, kas vispār neražo sēklas, piemēram, OT lilijas. Dažādu grupu lilijas savā starpā nav jēgas krustot. Izdarīt to, protams, var, bet tad nepieciešama laboratorija ar mēģenēm un mikroskopiem. Dārzā var krustot lilijas, kas pieder vienai grupai, kaut gan nav garantijas, ka būs sēklas,” pieredzē dalās Grants.

Pavisam vienkārša ir šāda metode – jāpagatavo putekšņu maisījums no dažādām lilijām un jāsmērē uz drīksnas visām pēc kārtas. Kaut kas jau pieķersies! Nepareizi darot tie, kas trīcošu sirdi apputeksnē vienu ziedu, tad sēž un gaida, kad ziediņam aizmetīsies sēklas. Jārēķinās, ka iecerētais var neizdoties, bet, ja no daudzām šķirnēm putekšņus samaisa un uzliek tos uz dažādu liliju drīksnām, kaut kas noteikti sanāks.

“Tas ir patiesi interesants process visu vecumu puķu mīļotājiem. Dažkārt cilvēki gados gan saka: “Es jau arī gribētu kaut ko izveidot, bet ko nu vairs!” Tā domāt ir aplami. Es selekcionēju kopš tā brīža, kad iesāku stādīt lilijas, un man ir vairāk par 300 paša veidotu šķirņu,” lepojas selekcionārs. Paletē viņa lilijām ir visas krāsas, izņemot zilo – ģenētiski šiem ziediem tā nav iespējama.

Dienziedes selekcionē līdzīgi kā lilijas, vienīgi to labāk darīt rīta pusē, tiklīdz putekšņu lapiņa atveras. Tūlīt pat putekšņi jāklāj virsū, jo ziediņš taču zied tikai vienu dienu, no rīta tas ir auglīgs, bet vakarā vairs nekā. Lūk, daži nosaukumi Granta radītajām dienziežu šķirnēm – Vecmāmiņas adīklītis, Zemdega, Vēja acis.

Līdz pirmajam ziedam paiet gadi

Lilijas gan var apputeksnēt jebkurā diennakts laikā, arī mēness gaismā. “Ar dienziedēm ir līdzīgi kā ar lilijām – tām nav zilās krāsas, bet īsti balti kā lilijas arī šie ziedi nav. Ja tirgū kāds piedāvā pilnīgi baltas dienziedes stādīšanai, jābūt ļoti uzmanīgam ar pārdevēju – lai neiemāna kādu citu krāsu,” pamāca puķkopis.

No apputeksnēšanas līdz pirmajam ziedam paiet trīs līdz pieci gadi, līdz pirmajam eiro kabatā – apmēram deviņi gadi, un tas ir dārgs process. No tūkstošiem izaudzētu sēklu varbūt tikai no vienas varēs tālāk veidot jaunu šķirni, taču jāizaudzē un jākopj ir visas.

“Selekcija diemžēl rada finansiālus zaudējumus, tāpēc to šobrīd sašaurinu. Darbā ar puķēm man palīdz gan sieva Ināra, gan meita Daina. Sieva nežēlojas, bet meita, visu mūžu puķes atskatījusies, teic, ka viņu vairāk iepriecina sīkās meža puķītes. Es domāju, viņai taisnība. Arī es brīžiem aizeju uz mežu, un ir tik liels prieks par mazu, zilu vizbulīti,” pasmaida Guntis.

Kaķi par robežsargiem

Liela liliju nelaime ir ūdensžurkas, kuras ēd sīpolus, bet Guntis kopā ar selekcionāru, kaimiņu Jāni Dukaļski pret tām izvērsuši īstu karu un grauzējus izšāvuši – atraduši alas un gaidījuši lienam ārā. Pēc tam visā puķu plantācijā izskatījies kā ierakumos. Pa trim gadiem izšāvuši 385 ūdensžurkas. “Tās gan vairojas, bet mums kopā ar kaimiņu ir desmit kaķi – tie ir mūsu robežsargi un, ja kāda nāk, uzreiz ķer ciet,” pasmej dārznieks.

Sākoties krāšņajai puķu sezonai, Guntis novēl visiem ne tikai aizrauties ar darbiem, bet arī atrast laiku priecāties par ziedu dāvāto skaistumu un nesteidzīgi izbaudīt to neatkārtojamo smaržu aromātu.