Pasaulei ir tikai viena viņa fotogrāfija. Aprit 25 gadi, kopš mīklaini pazuda zēns, kuru meklē ļoti daudzi

Fotogrāfijā, kas uzņemta, kad puisēnam bija seši gadi, redzams apātisks zēns ar sārtiem vaigiem. Šobrīd viņam būtu jābūt 31 gadu vecam. Pirms 25 gadiem, 1995. gada 17. maijā, Ķīnas militāristi puisēnu atņēma ģimenei un aizveda nezināmā virzienā, vēstī BBC.

Trīs dienas pirms šiem notikumiem Dailailama pasludināja viņu par 11. Pančenlamu, kas ir otrs nozīmīgākais tituls Tibetas budismā.

Kopš tā laika informācijas par zēna likteni no neatkarīgiem avotiem nav. Tibetas emigranti viņa pazušanas gadskārtā nolēma izmantot izdevību vēlreiz pieprasīt viņa atbrīvošanu.

“Ķīnas nolaupītais Pančenlama, kuram atņemta viņa reliģiskā identitāte un liegta iespēja kalpot klosterī, ir rupjš cilvēka reliģijas brīvības un cilvēktiesību pārkāpums,” teikts Tibetas trimdas valdības paziņojumā.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo tikmēr aicinājis Pekinu cienīt tibetiešu tiesības uz savu reliģiju un viest skaidrību par Pančenlamas atrašanās vietu. Šobrīd to zina tikai Ķīnas vara, un nav ticības, ka viņi pēkšņi pavēstītu kaut ko būtiski jaunu, ja principiāli to nav darījuši tik ilgus gadus.

Sabiedrībai nav zināms pat tas, vai Gedjuns Čoki Njima pats ir informēts, ka ticis izraudzīts par Pančenlamu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darba grupa jau kopš 1995. gada cenšas noskaidrot Gedjuna likteni, tomēr panākumu nav daudz.

Dažas nedēļas pirms pazušanas 25. gadskārtas darba grupa BBC paziņoja: “Ķīnas valdība dažas reizes atbildēja uz mūsu pieprasījumiem, bet nodrošinātā informācija nešķiet pietiekama lietas apstākļu noskaidrošanai, kas aizvien ir viens no vissvarīgākajiem [uzdevumiem].”

Grupas atskaitē par 2019. gadu teikts, ka 2013. gadā tā vērsās pie Ķīnas Tautas Republikas ar lūgumu atļaut tās pārstāvjiem apmeklēt valsti, taču sešus gadus vēlāk tā aizvien gaidīja atbildi.

Ķīna gan pagājušajā nedēļā pavēstījusi, ka Pančenlama dzīvo “normālu dzīvi” un ir pabeidzis universitāti.

Tā bijusi reta reize, kad Ķīna komentējusi šo jautājumu. Valsts ārlietu ministrijā norādīja, ka Gedjuns Čoki Njima ieguvis “obligāto nacionālo izglītību” un tad iestājies universitātē, un viņš kopā ar savu ģimeni nevēlas, lai cilvēki no ārpuses iejauktos viņu normālajās dzīvēs.

“Viņš jau sācis strādāt,” rutīnas preses konferencē sacīja Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Žao Lidzjans, brīdinot ASV nelietot Tibetas jautājumu, lai iejauktos Ķīnas iekšlietās.

Pekina ir nominējusi pati savu Pančenlamu, kurš vairākas reizes parādījies publikai, taču daudzi tibetieši viņu neatzīst. Ķīnas valdība arī likusi skaidri noprast, ka nosauks 84 gadus vecā Dalailamas pēcteci.

Trimdā dzīvojošā Dalailamas harisma daudzu desmitgažu laikā ir palīdzējusi pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību Tibetas jautājumam.