Kas ir migrēna, un cik bīstama tā ir?

Pazīmes:

• Pie migrēnas galva var sāpēt vienā pusē, taču bieži vien galvassāpes ir pa visu galvu, bet ar tendenci vienā pusē sāpēt vairāk.
   
• Sāpes ir pulsējošas vai spiedošas, stipras vai ļoti stipras, kas vēl vairāk pastiprinās fiziskas slodzes laikā.
   
• Ja ar parastām galvassāpēm cilvēkam var gribēties iziet svaigā gaisā, izvingroties, lai pāriet, tad migrēnas pacients sāpju laikā negrib ne runāt, ne staigāt, kur nu vēl sportot. Viņš meklē mieru, klusumu, vēlams arī tumsu un izolētību no smaržām, kas var izraisīt nelabu dūšu. Slikta dūša ir tipisks migrēnas pavadonis.
   
•  Katrā lēkmes reizē galva var sāpēt citur, katru reizi pilnīgi visu migrēnas simptomu var nebūt.
   
• Ja nelieto zāles, lēkme ilgst vidēji no 4 stundām līdz 3 diennaktīm. Migrēna nav bīstama dzīvībai, bet būtiski kaitē dzīves kvalitātei.

Vadoties pēc dažādiem pavadošiem simptomiem, migrēnu iedala:

•  parastā migrēna ar slimībai atbilstošajām pazīmēm;
   
•  migrēna ar auru, kad raksturīgi, ka, pirms sāk sāpēt galva, sajūtami migrēnas priekšvēstneši jeb aura – zibšņi un gaisma acu priekšā vai tirpoņa, vai arī vājums. Var būt diskomforts vēderā, smaguma sajūta galvā.

Kas galvā notiek?

• Ļoti vienkāršotā veidā izklāstot saslimšanu – kad sākas lēkme, bet vēl nesāp galva (auras stadijā), galvas aizmugurējā daļā asinsvadi sašaurinās. Bieži tas notiek, tuvu redzes nervam, tāpēc migrēnas pacientam acu priekšā var būt zibšņi un uguņošana.
   
• Spazmu dēļ tiek traucēta asins pieplūde smadzenēm (išēmija). Organismam nepatīk šāds stāvoklis, kad smadzenēm trūkst apasiņošanas, un sākas reakcija, lai to labotu: izdalās dažādas ķīmiskas vielas, kas sekmē asinsvadu paplašinātos. Kad tie sāk paplašināties, starp asinsvadiem starpaudu telpā rodas tūska. Tieši tūska un asinsvadu paplašināšanās rada galvassāpes.

Kur vērsties, ja moka galvassāpes?
Pirmais speciālists, kas var diagnosticēt migrēnu, ir ģimenes ārsts, kurš pacientu nosūta pie neirologa.