Mātes diena kā otrie Ziemassvētki: Noras Bumbieres māsa Māra Zustrupa dalās ar dzimtas stāstu
Jelgavā mīļi auga trīs māsiņas Bumbieres: vecākā – Dace, vidējā – Nora - un jaunākā – Māra. Noras vārds un samtainais balss tembrs izskanēja plaši pašu zemē un arī ārpus tās, turklāt vēl duetā ar Viktoru Lapčenoku. Tagad no visām māsām šajā saulē palikusi pastarīte Māra, tagad Zustrupa, kura ir gan mammas, gan omītes vietā arī vecāko māsu bērniem un mazbērniem. Saskaitot visus kopā, viņu ir daudz.
Mātes diena ģimenē ir īpaša – visi savējie ar ziediem un torti nāk pie Māras ciemos. Tie ģimenei ir kā otrie Ziemassvētki, kad visi sapulcējas, tikai šogad ir citādi. “Pašreiz situācija ir grūta, mēs ar savējiem sazvanāmies tikai pa telefonu. Smagi, ka nevaram tikties. Lai Dievs dod, ka Latvijā tas neietu plašumā un noturētos pašreizējā līmenī! Mūsu iela ir tukša, bet tā vienmēr bija pilna ar bērnu čalām un naskiem kaimiņiem. Tagad katrs savā ūķītī esam ielīduši. Droši vien Mātes dienā arī iznāks tikai sazvanīties,” ar nožēlu saka Māra.
Atmiņā grūbu putra, darbs un dziesmas
“Cik jauka sieviete bija Daces, Noras un mana mamma! Viņai vārds bija Domicella, ierakstīts pasē, bet visi sauca par Tamāru. Mamma bija ļoti stingra, mīloša, viņa mums bija kā aizsargmūris, aiz kura varējām jebkurā brīdī paslēpties. Arī paprasīt padomu, un viņa bija lēmēja. Bet visvairāk par mammu varu teikt – ļoti, ļoti, ļoti mīloša,” atceras Māra.
Māmiņa bijusi liela saimniece, visa ģimene iemācījusies no viņas pagatavot maltīti gandrīz pilnīgi ne no kā. Tajos laikos gāja dažādi, bet Bumbieru ģimene badu nekad necieta, jo mamma prata no visām situācijām izkulties.
“Atceroties viņas pavārmākslu, esmu daudz ko iemācījusies un nodevusi tālāk savām meitām. Piemēram, maizīti cept, izvārīt grūbu putru ar minimālu daudzumu gaļas un kartupeļu. Paēst var visi, jo tā ir ļoti garda,” priecājas Māra.
Bet pats galvenais, ko māte iemācījusi, – darba tikumu un dziesmas! Mūzikas talants visām meitām iedzimis no mammas un tēta Jāņa Anša, viņi abi bijuši ļoti muzikāli. Mātes ģimenē arī visas māsas un brālis muzicējuši. Vecaistēvs Staņislavs spēlējis akordeonu un iemācījis arī saviem bērniem. Bumbieru paps un mamma dziedāja koros, tikai, kad sākās karš, jaunības aizraušanās pabīdījās malā. “Dace, mūsu vecākā māsa, arī ļoti skaisti dziedāja, viņa bija soprāns, bet mēs ar Noru alti,” atklāj jaunākā māsa.
Par mammu arī Noras dēlam
Bumbieru dzimta ir atvasēm bagāta. Mārai ir meitas Ilze un Marika, vecākajai māsai Dacei viena meita Iveta, Norai ir trīs bērni – Romualds, Georgs un Beatrise. Romualds diemžēl aizgāja aizsaulē jauns, bet Georgu Māra audzināja no 12 gadu vecuma, kad mīļā māsa devas mūžībā.
“Georgs nebija pakļāvīgs, bet bija no tiem bērniem, kurš apzinājās, ka viņš ir viens, jo tēva nebija. Audžutēvs bija aizbraucis uz Ameriku. Palikusi biju vienīgi es. Viņš mani ļoti mīlēja, bet jutās pasaules pamests – tādā ziņā, ka viņam nebija īstās mātes, kaut gan es ļoti centos. Nesen runājām par to, un viņš teica, kāds bijis muļķis un nenovērtējis to, ko es darīju viņa labā. Tagad pašam bērni, un ir ģimenes galva – saprotot, kā es biju rīkojusies un cik tas pareizi bijis,” atklāj Māra. Dacei ir pieci mazbērni, Norai – seši, viņai pašai trīs. Kopā krietns pulciņš!
“Es vecāko meitu Ilzi ļoti stingri audzināju pēc Bendžamina Spoka grāmatas, bet jaunāko, Mariku, tā, kā pati jutu. Viņa auga, kā mēs smējāmies, kā nezālīte. Es mācīju, ka mājās jābūt kārtībai un tīrībai, bet pats galvenais dzīvē ir izglītība. Un abas meitas man ir skolotas. Ilze ir biznesa sieviete, viņai ir pašai savs skaistumkopšanas salons. Marika beigusi Uzņēmējdarbības vadības fakultāti Turībā un strādā lielā uzņēmumā, nodarbojas ar investīcijām un citām nopietnām lietām,” lepojas māte.
Lepna par mazbērniem
Māras vecākais mazdēls Daniels beidzis Doma kora skolu, džeza fakultāti, ir mūziķis un piedalās visos vecmāmiņas organizētajos jauno izpildītāju konkursos, koncertos ir ļoti labs basģitārists, iesaistās daudzos projektos.
Mazmeita Rebeka Turībā studē starptautiskās komunikācijas vadībā un piestrādā rotu veikalā Pandora, lai nopelnītu mācībām. Annai ir trīs gadi – ļoti gudra meitene, jau prot skaitīt līdz desmit trijās valodās, pati izdomā rotaļas, ļoti saimnieciska – omīt, tev nevajag grīdas izmazgāt, traukus nomazgāt?
“Anna ir luteklīte, jo pagaidām vismazākā. Atceros vienu Mātes dienu – Anna neprata vēl runāt, bet atnesa man mazu puķīti. Tas bija ļoti skaisti,” priecājas mamma un omīte.
Atgriežoties pie Noras dēla Georga – viņš ir ļoti pieprasīts un labs santehniķis, visu iemācījies no vectēva Jāņa Anša, kurš bijis ar zelta rokām. Georgam ir ļoti laba ģimene, audzina meitas – Melāniju, Amēliju, Betiju, Luīzi, bet dēls Marks dzīvo un studē Anglijā. Noras Bumbieres meita, Georga māsa Beatrise dzīvo ASV, viņai ir meita Simfonija.
Daces meitai Ivetai ir pieci bērni – Zigmunds, Jānis, Liene, Kristīne, Kristaps, un Dace jau ir vecvecmāmiņa. Kristīnei ir dēliņš, visi viņu sauc par čubīti. Iveta ar trijiem bērniem dzīvo Anglijā, bet Zigmunds un Jānis palikuši Latvijā, cītīgi strādā un uztur savas ģimenes.
Atmiņas par māsu
“Bērni un mazbērni – tā ir mana pasaule, mana mīlestība. Es nevaru iedomāties, ja man viņu nebūtu. Lūdzu Dievu par viņiem, lai dzīvē viss būtu labi, lai arī mazbērni atrastu savas otrās pusītes – vēl neviens nav precējies. Kad Dace bija jau mamma, es vēl biju bērns, bet, cik atceros, viņa savu meitu Ivetu ļoti lutināja, skaisti ģērba, cik varēja tajos laikos atļauties. Ivetai nekad nekā netrūka,” stāsta Māra.
Arī Nora, lai cik bija aizņemta koncertos un daudzajos izbraukumos, gan Romualdu, gan Georgu un Beatrisi ļoti lutināja un mīlēja, viņiem nekad nekā netrūka. Kad Nora bijusi mājās, bērni apmīļoti. Kad bija koncertos, simtiem reižu zvanījusi un jautājusi, kā jūtas, kā klājas, vai kaut ko vajag atvest.
“Ar Noru man bija ļoti tuvas attiecības, Daci es mazāk atceros, biju vēl sīkulītis. Ar Noru mēs viena otrai uzticējām savus noslēpumus, un viņa kā vecākā vienmēr mani pamācīja. Brīžiem es arī viņu mācīju, un māsa skandināja: ko tu mani māci, tu vēl esi sīkais. Vienalga ieklausījās manos vārdos. Kad jau biju precējusies un man pašai bija savi bērni, mēs daudzās lietās dalījāmies, un viņa man daudz palīdzēja,” stāsta Māra.
Nora gan arī mācījusi neuzticēties cilvēkiem. “Jo viņi ir divkosīgi – tā māsa teica. No sākuma ir liela mīlestība, bet pēc tam sāk tevi izmantot. Daudz mēs par to runājām un strīdējāmies, bet tas bija neizstrīdams temats. Daudz ko no viņas teiktā esmu ņēmusi vērā, bet daudz ko arī ne. Es vēl joprojām cilvēkiem uzticos, un man liekas, ka viņi ir labi – nevajag domāt, ka mani tikai izmanto. Ir dzīvē momenti, kad esmu nodevību izjutusi, bet pārsvarā tomēr cilvēkiem ticu,” atmiņās gremdējas Māra.
Muzikālā misija
Līdztekus bērniem un mazbērniem Mārai ir vēl viena misija: “Esmu kā mamma Noras Bumbieres fondam, kuru dibināju 2007. gadā par godu māsai, un jauno vokālistu konkursu laureātiem. Gādāju, lai viņi labi justos, pie katra pieeju klāt un paglāstu galvu, lai nebaidās no žūrijas, jūtos atbildīga par viņiem kā mamma. Ļoti daudzi manējie tagad kļuvuši populāri – Rūta Dūduma, Sabīne Berezina, Emīls Balcers.” Daudzi konkursa laureāti jau sākuši rakstīt diskus, organizējuši savus orķestrus.
Māra atklāj, ka jauno izpildītāju konkurss radies pavisam nejauši. Viņa strādāja Jelgavas gaļas kombinātā par kafejnīcas vadītāju, un bijusi meitene, kurai tēvs bija Slokas celtnieka direktors. Tajā laikā šis uzņēmums nomāja no Jelgavas domes Pasta salu. Satikušies un apsprieduši ieceri atdzīvināt šo teritoriju, ko uzticēja Mārai.
Ziemā tur rīkotas sporta spēles, bet ienācis prātā, ka varētu izveidot konkursu bērniem. Tā 2007. gadā viss sācies, nu jau pagājuši 13 gadi.
“Tagad divas reizes gadā rīkojam, pavasarī mums ir atlases kārta, bet rudenī fināls ir dzīvās mūzikas pavadībā, un bērni jūtas kā lielā koncertā, kā lieli mākslinieki ar mūziku, gaismām, skaistiem tērpiem. Tiek dziedātas arī Noras dziesmas, māsa ir pelnījusi, lai viņu neaizmirstu. Raimonds Pauls ir teicis – tādas mākslinieces kā Nora nav un vairs nebūs. Viņa mirdz mūžu mūžos, un viņu pārspēt vēl neviens nav varējis,” lepojas Māra.
Norai Bumbierei Jelgavā, viņas dzimtajā vietā, ir piemiņas zīme. Koncertos, kur vāca ziedojumus šim mērķim, piedalījušies visi slavenie mūsu dziedātāji – Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks un citi Noras līdzgaitnieki. Klausītāji varēja skatīt tēlnieku vīzijas un izteikt savu viedokli. Jelgavas domei bija galavārds, izvēlējās Kārļa Īles metu.
Dzied meitas, dzied mazmeitas
Mūzika iet cauri visai Māras dzīvei, tagad viņa dzied arī Ozolnieku tautas nama senioru ansamblī Madaras. Viņa stāsta: “Manas meitas dzied, arī Georga meitas dzied, Ivetas meitas gāja korī, mans mazdēls Daniels ir mūziķis, mazmeita Rebeka dzied baznīcas korī un palīdz omītei arī viņas rīkotajos pasākumos, Annai ir laba balss – visas tautasdziesmas, kuras dzied omīte, mazā knīpa atkārto. Bumbieru dzimtas muzikalitāte dzīvo!”
Māmiņām, vecmāmiņām un vecvecmāmiņām šajos skaistajos pavasara svētkos Māra vēlas pateikt: “Mīliet savus bērnus un mazbērnus, māciet darba tikumu un māciet mīlēt zemi, kurā dzīvojam, bet tikai ar prātu! Par daudz mīlestības un lutināšanas dažreiz nāk par sliktu!”
Vienkārši un gardi
Bumbieru mammas grūbu putra jeb grūdenis
Grūbas vispirms iemērc ūdenī, lai tik ilgi nav jāvāra. Tajā pašā ūdenī vāra, līdz tās kļūst pusmīkstas. Dažus kartupeļus sagriež kubiciņos un ieber grūbās. Uz pannas sačurkstina sīpolus ar žāvēto gaļu un visu ieber pie grūbām. Sāls, pipari pēc garšas, kad grūbas mīkstas – grūdenis gatavs! Ļoti garšīgi, klāt piedzerot kefīru. Labu apetīti!
