Kā es izaudzināju mazu grāmattārpu laikmetā, kad valda planšetes un viedtālruņi
Mana astoņus gadus vecā meita Flora ir grāmatu tārps. Viņa lasa visur: vannā, pie galda, un, ja vien netiek pieķerta, arī naktī zem segas kabatas lukturīša gaismā. Vismaz divreiz, cik es zinu, viņa ir nejauši savainojusies, ejot pa trotuāru un reizē lasot grāmatu. ‘’Man viss kārtībā, mammīt,’’ viņa man viegli noteica, atkāpjoties no lampas staba. Savā pieredzē ar Theguardian.com dalās mamma Donna Fērgusone.
Kad viņa lasa, piemēram, restorānā, viesmīļi man saka, ka tik reti gadās redzēt bērnu, kurš iegrimis grāmatā, nevis telefonā. Nelielos veikalos viņi bieži vien iekārtojas stūrītī, lai lasītu. Un tad, kad es viņu saucu, lai dotos ārā no veikala, iejaucas veikala asistenti lūdzot, lai es netraucēju viņu. ‘’Paskatieties, viņa lasa,’’ viņi man čukst apbrīnas pilnā tonī, it kā man nebūtu acu pierē.
Sākumā man tas likās diezgan dīvaini. Floras uzvedība man šķiet pilnībā normāla. Turklāt arī es pati kā bērns biju grāmattārps 80. gados. Arī man bija kabatas lukturītis, un es zināju kā to izmantot. Es atceros, ka arī man gadījās dažas tikšanās ar lampas stabu. Tāpat, kā Flora es varēju atvērt grāmatu un noslēgties no ārpasaules, no visa, kas notiek man apkārt.
Taču viss šobrīd ir citādāk. Kad Flora lasa publiski ārā, tas bieži vien piesaista uzmanību. Pagājušajā vasarā kāda kundze parkā mums pienāca klāt, jo viņa bija ievērojusi, ka Flora sēž un lasa jau gandrīz pusstundu. ‘’Tas vienkārši nav tas, ko mūsdienās tik bieži var redzēt,’’ viņa teica, izstarojot prieku. ‘’Es nebiju domājusi, ka bērni vēl mēdz tā lasīt grāmatas.’’
Acīmredzami, grāmattārpi ''izmirst''. Labdarības organizācijas National Literacy Trust pētījums atklāj, ka nedaudz vairāk kā puse (53%) bērnu lasīja savam priekam 2019. gadā. 2016. gadā tie bija 59%. Tikai ceturtdaļa lasa katru dienu.
Tātad kā izaudzināt grāmatu tārpu 2020. gadā? Es, personīgi, sāku pakārtot savas prioritātes manam pašas priekam. Kamēr mans vīrs Florai lasīja vienas un tās pašas grāmatas katru nakti, man tas šķita pārāk vienmuļi. Tāpēc es devos uz labdarības veikaliem un skolu gada tirdziņiem, un izveidoju milzīgu kolekciju ar bilžu grāmatām, kuras es patiesi gribēju, lai viņa izlasa - sajaukums ar šī brīža bestselleriem un klasiskām grāmatām.
Visās bilžu grāmatās pārsvarā dominēja vīriešu dzimtas varoņi, ļoti reti varēja lasīt par kādu sieviešu dzimtas galveno varoni. Tad es izlēmu izmainīt visus vietniekvārdus viņas grāmatās. Šokējoši - es to izdarīju ar pildspalvu, lai arī citi, kas lasa šo grāmatu, lasītu tieši šādi.
Tas ir izveidojis ievērojamu rezultātu. Līdz pat šai dienai, kad Flora raksta pati savus stāstus, viņas roboti, dinozauri un vilki vienmēr ir sievietes. Viņa raksta par drosmīgām sieviešu kārtas varonēm, dodoties piedzīvojumos un karojot ar biedējošām sievietēm - sāncensēm. Tas nav ierobežojis viņas iztēli: viņa raksta stāstus, kurus jau ir lasījusi.
Es ļoti ticu, ka izmainītie dzimumi šajās vīriešu kārtas pārstāvju dominējošajās grāmatās ir palīdzējis viņai jau no agra vecuma izbaudīt lasīšanu; iztēloties sevi šo varoņu vietā grāmatās, kuras es viņai lasīju priekšā. Viņai nekad nav bijusi viena mīļākā grāmata. Tā vietā, lai pārlasītu vienu un to pašu, viņas tipisks pieprasījums bija ‘’vēl grāmatas’’.
Lai meitu iedvesmotu, es savā vecajā telefonā ielādēju audio grāmatas, kuras es bērnībā dievināju. Piemēram, ‘’Vinijs Pūks’’ un ‘’Noslēpumu Dārzs’’. Mājās vai garos pārbraucienos ar mašīnu, mēs klausījāmies un izbaudījām pasakas kopā.
Kad Flora sāka mācīties lasīt skolā, viņai bija plašs vārdu krājums un spēcīga sižeta izpratne. Tas visu padarīja vēl vienkāršāku. Kad viņai kaut kas neizdevās, es pastāstīju, ka spēja lasīt ir it kā tev būtu maģiska atslēga, kas var atvērt jaunas pasaules ,un, šķiet, viņa saprata, ko es ar to domāju.
Mums mājās televīzijā bija atļauts skatīties tikai ziņu pārraidi un ik pa laikam kādu filmu. Es aizliedzu arī viedtālruņus un planšetes, izņemot audio grāmatas. Es centos nodrošināt viņai brīvu laiku katru dienu, lai tas nav pārpildīts ar pēc skolas aktivitātēm.
Mēs sākām ņemt grāmatas līdzi it visur un kļuvām par biežiem bibliotēkas viesiem. Es pieradu pie tā, ka nācās pavadīt stundu tur, atļaujot viņai pašai izvēlēties, kuras grāmatas lasīt nākamās.
Seši veidi, kā atklāt bērnam grāmatu valstību
1. Dalieties lasītpriekā. Skaļi lasiet viens otram priekšā, ielādējiet audio grāmatas un klausieties tās kopā.
2. Iedrošiniet lasīt savam priekam jebkuru grāmatu, kamēr vien bērns lasīšanu izbauda.
3. Aizvediet bērnu uz bibliotēku un dodiet laiku pašam izvēlēties sev interesējošās grāmatas.
4. Labdarības veikaliņi arī var būt interesanta vieta, kur meklēt grāmatas.
5. Iekārtojiet kādu vietu un atvēliet laiku bērna lasīšanai, kad nav nekā cita, ko darīt.
6. Ņemiet līdzi grāmatu jebkur, kur dodaties.
