"Laikam man nav lemts..." populārākās frāzes, kas raksturo mūžīgos neveiksminiekus
Ja mēs zinātu, ka dzīvē daudz vairāk nosaka nevis "neīstie apstākļi" vai "nepareizie cilvēki", bet gan mūsu pašu attieksme pret pasauli un sevi, tad tiešām mazāk žēlotos, ka neveicas. Izlasi, vai arī tu neesi pārlieku iecienījis skandēt šīs frāzes, kas raksturo mūžīgos neveiksminiekus.
1. “Man laikam tāda karma”
Nu, nu. Liktenis nemitīgi piespēlē dažādas izdevības citiem, taču tu tāds gudrs, bet neviena nesaprasts allaž paliec maliņā, cerot, ka arī tev kādreiz paveiksies? Kur tad ir tā tevis izsapņotā laime? Kāpēc tā kavējas? Iespējams, tāpēc, ka patiesībā tā nesteidzas ne pie tevis, ne pie kāda cita. To vajag izcīnīt pašam. Un lai tā notiktu, pie tā ir jāstrādā.
2. “Man jau atkal neveicas”
Domā, ka tikai tev? Varbūt ka citi vienkārši retāk par to gaužas. Protams, ir nelaimes, kas patiešām piemeklē pēkšņi, taču daudzas nepatikšanas mēs vienkārši piesaucam paši – slinkojot, neievērojot disciplīnu, nerūpējoties par sevi.
3. “Laikam man nav lemts”
Tu tiešām domā, ka tikai tev vienam dzīvē rodas sarežģījumi? Mums tev ir jaunums: lielākā daļa cilvēku, pirms kaut ko sasniedz, piedzīvo milzumdaudz neveiksmju. Dažas no tām bijušas pat tādas, ko pat ienaidniekam nenovēlētu – kolēģu nodevība, bankrots, iznīcinoša kritika. Vienkārši iztēlojies savu dzīvi kā garu ceļojumu, kas pilns ar dažādiem notikumiem.
Gadās taču, ka beidzas benzīns, ka braucot pārsprāgst riepa vai auto vienkārši sabojājas. Tie visi ir pārejoši šķēršļi, ko iespējams izlabot. Neviens autovadītājs taču tāpēc nekrīt histērijā: “Viss, es vairs nekur nebraukšu. Man laikam nav lemts...”
4. “Nu, var jau kādam veikties”
Dažkārt mēs redzam tikai otra cilvēka dzīves virspusi, bet neiedziļināmies, cik daudz pūļu un darba viņš ieguldījis, lai to sasniegtu. Jo smagi strādājam jau tikai mēs, bet citiem viss krīt no gaisa, vai ne? Veiksme ir kā pludiņš ezerā: ar acs kaktiņu to vērojam, bet līdz tam nopietni gatavojamies lielajam lomam.
5. “Es nezinu, varbūt...”
Ko visbiežāk dzird mūžīgā neveiksminieka kolēģi un darbadevēji? Nedrošu murmināšanu, ka varbūt viņš pamēģinās, bet nezina, vai izdosies, varbūt kaut kas jādara citādi, bet varbūt labāk jāpagaida... Vajadzētu iemācīties ne vien pārliecinoši darboties, bet arī skaidri runāt.
6. “Varbūt ļausiet man arī pateikt kādu vārdu?”
Mūžīgais neveiksminieks atvainojas tad, kad nav par ko atvainoties, un velk laiku garumā tad, kad ir vajadzīgs zibenīgs lēmums. Notiek sapulce, visi apmainās ātrām un īsām replikām, bet tad pieceļas viņš un nesteidzīgi sāk atvainoties par traucējumu un lūdz atļauju pateikt “pāris vārdu”...
7. “Es par to neko nesaprotu...”
Brīnišķīgs sarunas sākums, vai ne? Īpaši tad, ja no tevis tiek gaidīta kompetenta atbilde. Vēl lieliskāk ir sākt šādi: “Iespējams, ka man nav taisnība, bet varbūt...” Nešaubies ne mirkli – visi patiešām piekritīs, ka tev nav taisnība.
8. “Man grūti piekrist kādai no pusēm...”
Iedomājies, piemēram, debates televīzijā. Katrs dalībnieks izsaka savu viedokli. Bet tad sāk runāt cilvēks bez viedokļa: “Protams, es neesmu eksperts, droši vien abas puses ir pateikušas daudz prātīgu domu, tāpēc es pat īsti nezinu, ko teikt...”
Tev pašam varbūt šķiet, ka centies izvairīties no konflikta, bet citu acīs tu izskaties nepārliecināts un bailīgs.
9. “Nu, ja jūs tā gribat”
“Es vēl nebiju domājis pasūtīt desertu, bet ja jūs steidzaties, tad...”, “Man vēl bija pāris piezīmju, bet ja jums viss liekas kārtībā, tad lai nu paliek...”
Ir cilvēki, kuriem VIENMĒR citu vajadzības ir svarīgākas nekā savējās. Ja tava uzvedība ir tāda, tu vienkārši signalizē citiem savu pārliecību, ka neesi tik svarīgs kā pārējie. Ja jau tu pats sevi par tādu uzskati, tāpat domās arī visi citi.
