Pandēmija izgaismo, ka lielākais dzīves smagums gulstas uz sieviešu pleciem
Kā ierasts, jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmijas dēļ katru dienu dzirdam stāstus par mediķiem un citu ārkārtīgi svarīgu profesiju pārstāvjiem, kuri pirmajās rindās cīnās, lai uzveiktu nelaimi. Taču šobrīd parādās bažas par to, kādu iespaidu krīze atstās uz sievietēm, no kurām daudzas ir spiestas lielāko daļu smaguma iznest uz saviem pleciem.
Izdevums “Forbes” raksta par Lorenu Holu, kura vada dažādas “Facebook” grupas, kur satiekas sievietes un mātes. Viņa saka – ir pavisam skaidrs, ka lielākā daļa sieviešu, kuras šobrīd noteikto ierobežojumu dēļ strādā no mājām, arī uzņemas lielāko daļu pienākumu, kas saistīti ar bērnu aprūpi, kā arī nevar tik viegli atbrīvoties no rūpēm par mājsaimniecību.
Skolēni un studenti visā pasaulē pandēmijas laikā mācās no mājām
Covid-19 pandēmijas laikā daudzas valstis pieņēmušas slēgt izglītības iestādes, mācības vadot attālināti. Šobrīd no mājām mācās skolēni visdažādākajās pasaules vietās.
Pat tad, ja abi vecāki strādā pilnu slodzi, sievietes tagad kļuvušas par savu mājsaimniecību menedžerēm, turklāt aptaujas rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši apgalvo, ka koronavīruss izjaucis viņu dzīves.
Turklāt situācija ASV, kā arī daudzviet citur, parāda, ka tieši sievietes biežāk strādā medicīnas profesijās. ASV 80% veselības aprūpes darbinieku ir sievietes.
Posts, ko pasaulei atnesa jaunais koronavīruss
Pētījumā atklāj, kā Covid-19 var ietekmēt sievietes
Pētījumā, kas publicēts šī gada martā, norādīts, ka pagātnes krīzes vairāk ietekmējušas vīriešus, taču Covid-19 stāsts varētu būt atšķirīgs, jo pandēmijai ir būtiska ietekme uz profesijām ar lielāku sieviešu īpatsvaru, piemēram, viesmīlības un ēdināšanas jomu.
Otrkārt, iezīmējas sekas, kuras var atstāt situācija, kad skolas un bērnudārzi ir slēgti. Pat pirms pandēmijas strādājošās sievietes četras reizes biežāk palika mājās ar saslimušu bērnu. Ņūhempšīras Universitātes profesore Dženifera Grifitsa, kura gan nebija iesaistīta pieminētajā pētījumā, norāda – tagad, kad daudzās mājsaimniecībās abi vecāki strādā no mājām, ir sajūta, ka pastāv cerība par sieviešu lielāku iesaisti mājsaimniecības pienākumu pārvaldīšanā, lai radītu labāku darba vidi vīriešu dzimuma partneriem. It sevišķi, ja mājās ir arī bērni.
Kas skar vientuļās mātes, viņām pašām jātiek galā ar bērnu aprūpi. Protams, arī vientuļie tēvi saskaras ar to, taču, piemēram, ASV aplēses liecina, ka teju sešas reizes biežāk bērns pēc pāra šķiršanās paliek dzīvot pie mātes.
Eksperti arī norāda - šī pandēmija spilgti izgaismo, ka mūslaiku ekonomika tiek balstīta uz bērnu aprūpes sistēmu un kad šī sistēma nedarbojas, visvairāk ciest nākas sievietēm.
Trešais aspekts, kas parāda grūtības sieviešu dzimuma pārstāvēm, ir vardarbības pieaugums, jo partneres, kuras cieš no vardarbības, tagad arvien vairāk ir tuvumā varmākām.
Ir arī pozitīvas ietekmes
Pētījumā secināts, ka Covid-19 krīze var radīt arī pozitīvus iespaidus.
Pirmkārt, laikā, kad daudzi darbinieki strādā no mājām, darba devēji ir spiesti saskarties ar akūtajām savu darbinieku vajadzībām, kas saistītas ar bērnu aprūpi. Tas ir rezultējies darba laika elastīguma pieaugumā, kā arī sekmējis uzlabojumus darba jautājumu risināšanā attālināti ar tehnoloģiju palīdzību. Cilvēki tagad spiesti aizpildīt savu zināšanu robus, kas attiecas uz tehnoloģiju iesaistīšanu attālinātā darba un sapulču organizēšanā. Ja elastīgums darba grafikā un attālinātā darba iespēju praktizēšana turpināsies arī pēc pandēmijas, tas var nākt par labu tieši sievietēm, kuras visdrīzāk aizvien būs neproporcionāli vairāk atbildīgas par bērnu aprūpi.
Otrkārt, lai arī daudzas sievietes uzņemsies vairāk rūpju par bērniem, pandēmija var likt būt klātesošākiem arī daudziem vīriešiem.
Pusdienlaiks pilsētās šobrīd izskatās neierasti kluss
"Reuters" fotogrāfi sagatavojuši foto izlasi, kurā redzamas dažādas pilsētas Covid-19 laikā. Visus attēlus vieno tas, ka bildes uzņemtas tieši pulksten ...
