Kāpēc Lieldienās olas nes un paslēpj tieši zaķis?

Veikalā nopērkamie šokolādes zaķi un šokolādes olas ir aizēnojuši agrāko simbolu – zaķi ar hūti galvā un olu grozu uz rokas, kad tas slepus rīta gaismiņā ielavās dārzā un paslēpj nokrāsotās olas zem jāņogu krūma vai prīmulu cera. Šādam īstenam Lieldienu zaķim esot ticējuši bērni gan pagājušā gadsimta sākumā, gan vēl sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados – tur, kur nu viņam bijusi iespēja atnākt...

Zaķis gan nav bijis vienīgais, kurš Lieldienās nesis bērniem olas. Atkarībā no reģiona un tradīcijām šo lomu izpildījuši arī citi dzīvnieki, piemēram, daļā Šveices par olu piegādi agrāk rūpējusies dzeguze, Vestfālenes reģionā Vācijā olas nesusi un dārzā paslēpusi Lieldienu lapsa, Tīringenē – stārķis, Bohēmijā – gailis.

Lieldienu zaķi pirmoreiz oficiāli esot aprakstījis profesors Georgs Franks no Frankenavas 1682. gadā savā darbā Par Lielās Dienas olām. Viņš dokumentējis, kā Augšvācijā, Falcā, Elzasā un apkārtējos novados, tiek ievērota tradīcija – Lieldienās slepus ierodas zaķis un paslēpj dārzos zālē un zem krūmiem krāsainas olas, lai pieaugušie varētu izsmieties, kā bērni tās meklē. Profesors šo tradīciju nodēvējis par pasaciņu, kas piemērota bērniem un ļaudīm ar vienkāršu prātiņu.

Patiesībai šai pasaciņai varētu būt daudz senākas saknes, jo vēl pirms kristīgās ticības ieviešanas zaķis ne vienā vien tradīcijā simbolizējis augšāmcelšanos un auglību – pavasarī, kad zaķumātei piedzimst zaķēni, rodas jauna dzīvība un daba atmostas. Arī ola simbolizē jaunu dzīvību.

2 citas versijas par Lieldienu zaķi

1. Ir arī šāda hipotēze: Lieldienu zaķi, kurš nes olas, esot izdomājuši protestanti. Gavēņa laikā reģionos, kur vairākums iedzīvotāju bija katoļi, sakrājies daudz olu, kuras pēc gavēņa drīkstēja visādos veidos apēst. Tā kā protestanti neesot gribējuši, lai viņu bērni iepazītu katoļu tradīcijas, tad šo fenomenu, proti, kāpēc pēkšņi uzrodas tāds lērums olu, izskaidrojuši ar Lieldienu zaķa izrīcībām.

2. Tā kā kristīgo Lieldienu simbols jau izsenis skaitījies jērs, tad simboliskus jērus no mīklas cepuši kā ziedojumu. Iespējams, kāds noturējis neizdevušos vai pārceptu jēra figūriņu par zaķi, un tā zaķis laika gaitā stājies jēra vietā.

Kāpēc Lieldienās ceļ galdā jēra gaļas ēdienus un cep no mīklas jēra figūras?

Jērs kopš senseniem laikiem ticis uzskatīts par nevainīguma un padevības simbolu. Savā ziņā to par savu pieņēma arī agrīnie kristieši un pasāka Lieldienās kaut jēru, ko nolika pie altāra. Tas tika svētīts un vēlāk – pēc gavēņa – celts Lieldienu maltītes galdā.

Viduslaikos tradīcija kaut jēru gāja mazumā, un aizvien biežāk sāka upurēt fazānu un zaķi. Mūsdienās vēsturiskajām un precīzām reliģiskajām niansēm vairs nepievērš tik lielu uzmanību, un, ja jērs labi garšo, tam tiek atvēlēta vieta svētku ēdienkartē.