Stiprinām imunitāti: kā pareizi lietot vitamīnus?

A vitamīns

Kāpēc kafejnīcā, kad pasūtīju burkānu sulu, man piedāvāja tai pievienot eļļu vai saldo krējumu? - jautā lasītāja. Tāpēc, ka A vitamīnam, lai tas spētu pilnvērtīgi uzsūkties organismā, nepieciešama tauku klātbūtne. Bet A vitamīns jeb retinols ir viens no burkānu sulas vērtīgākajiem ieguvumiem – svarīgs, lai nodrošinātu veselīgu ādu, labu dzirdi un redzi (īpaši tumsā). Ne velti to mēdz dēvēt par jaunības vitamīnu. Ideālā variantā cilvēka organismu ar retinolu nodrošina pārtika, visvairāk tā ir jūras iemītnieku (arī zivju eļļa!), teļa un cūkas aknās, arī olas dzeltenumā, sviestā, sierā, kā arī zaļajos lapu dārzeņos un jau minētajos burkānos (taču ievērojami mazāk spinātos!). Taču ne vienmēr ikdienas racionā tiek iekļauti tik vērtīgi produkti, tāpēc tos nāktos lietot papildus – A vitamīna deficīts pasaulē ir visnotaļ izplatīts (visbiežāk to rada gremošanas traucējumi).Taču nemēģini šo diagnozi noteikt pats, ja vien neesi ārsts! Ņem vērā, ka rūpniecisko A vitamīnu var arī pārdozēt (uzskata, ka viens no vēstnešiem ir t. s. miežagrauds), un sekas var būt ļoti nopietnas. Pārdozēt dabiski uzņemtu, proti, ar pārtiku, A vitamīnu nav iespējams – diezin vai spēsi apēst tik daudz spinātu vai arī leduslāču un roņu aknu…

B grupas vitamīni

Burkānu, sarkano biešu un spinātu sula ar pāris pilieniem olīveļļas vai saldā krējuma derēs arī pavasara noguruma māktajiem (taču ar šo “vitamīnu bumbu” nevajag pārcensties, vislabāk to dzert atšķaidītu un ne katru dienu – lielas devas ir pārbaudījums aknām). Vieni no svarīgākajiem pavasara sanīkuma mazinātājiem ir B grupas vitamīni (pavisam 13) – tie nodrošina normālu aknu, galvas smadzeņu darbību, stabilu nervu sistēmu, labu asins sastāvu un veselu ādu. Tos mēdz saukt arī par sieviešu vitamīniem, jo kopā ar dzelzi un C vitamīnu nodrošina kvalitatīvu asins sastāvu, bet, kā zināms, daudzas sievietes reproduktīvajā vecumā ir mazasinīgas, tātad arī mūžīgi nogurušas, nervozas, ar pelēku sejas ādu… Visvairāk B grupas vitamīnu ir graudaugos (īpaši dīgstos, pilngraudu produktos un rupjmaizē), raugā, liellopu gaļā, aknās, treknajās zivīs, pienā, sakņu un zaļo lapu dārzeņos, riekstos, mežrozīšu augļos un ķiplokos.

C vitamīns

Lieliskā antioksidanta C vitamīna (askorbīnskābes) diennakts patēriņš drīkst būt no 60 līdz 80 miligramiem; grams vai pat divi ir milzīga deva, kuru nedrīkst lietot vairāk par pāris dienām, turklāt tad ir ļoti daudz jādzer. C vitamīns slikti izvadās no organisma – pārspīlējot ar mundruma vitamīnu bumbiņu kūri, vari iedzīvoties nierakmeņos. Protams, ēdot svaigus (C vitamīns strauji noārdās, paaugstinoties temperatūrai) citronus, kāpostus, papriku, sakņaugus, zaļumus un smiltsērkšķus, diezin vai pārspīlēsi, bet nopērkot burciņu ar rūpnieciski ražotiem zirnīšiem – gan.

D vitamīns

Tas veidojas saules gaismas ultravioleto staru ietekmē cilvēka zemādā, un nodrošina kaulu un zobu stiprumu un ilgmūžību. Būt saulītē (neaizmirstot lietot krēmus ar saules aizsargfiltru!) ir svarīgi visiem, bet īpaši bērniem. Taču tikpat svarīgi ir neizslēgt no ikdienas raciona treknas jūras zivis, olas (dzeltenumu), sviestu un citus piena produktus. To īpaši vajadzētu ņemt vērā sievietēm, jo tieši viņas ir pakļautas kaulu trauslumam un ar to saistītajām veselības problēmām. Tāpēc gan zīdainīšiem, gan topošajām māmiņām papildus līdzsvarotam uzturam ir jālieto D vitamīna pilieni. Diemžēl, lietojot D vitamīnu bez speciālistu nozīmējuma, iespējams iedzīvoties daudz nopietnākās veselības problēmās nekā tikai hroniskos aizcietējumos un nierakmeņos.