Lai krīze nenes šķiršanos. 7 psiholoģes ieteikumi ģimenes dzīvei pašizolācijā
Paliec mājās. Darbs no mājam. Attālinātās mācības. Pašizolācija. Varbūt pat karantīna. Šobrīd tā ir ikdiena vairumam Latvijas ģimeņu. Kā sadzīvot visiem zem viena jumta un izdzīvot, lai no krīzes mēs neiznāktu dusmīgi, aizvainoti un uz šķiršanās robežas?
Attālinātā sarunā ar Mammāmuntētiem.lv padomos dalās klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.
Speciāliste norāda, ka krīze izgaismo jebkuras attiecības un atklāj tieši tos vājos punktus, kas tajās jau ir bijis. Ja iepriekš pāris ir strīdējies par izmētātām zeķēm vai pārāk ilgu runāšanu pa telefonu ar draudzenēm, tad šie jautājumi krīzē vēl vairāk paspilgtināsies. Tur, kur ģimenē un pārī ir bijušas problēmas jau pirms tam, tur tās būs arī tagad.
“Krīze lieliski parāda to, kas mēs esam,” norāda eksperte. Tāpat viņa norāda, ka krīze ir laiks, kad vislabāk atklājas katra cilvēka personība, un tas ir vērtīgs laiks, kad vairāk apzināties sevi.
Psiholoģe iesaka vairākus paņēmienus, kā emocionāli drošāk pārlaist krīzes situāciju, kad visiem ir jādzīvo zem viena jumta.
1. Sapulces un sarunas
Kad esam nedaudz apraduši ar situāciju un sākam to pieņemt, ir jāsaprot, ka vislabākais būs, ja visi ģimenes locekļi būs uz sadarbību vērsti. Lai tas labāk strādātu, ir vērts ieviest ik dienas ģimenes sapulces, kurās piedalās visi ģimenes locekli. Tas palīdzēs katram ģimenes loceklim apzināties savu lomu ģimenē. Sapulcēs tiek lemts par noteikumiem, pārrunāti dienas plāni un to, kā katrs no ģimenes jūtas. Ļoti svarīgi ir apzināties katra ģimenes locekļa vajadzības un cienīt tās.
2. Klusuma krēsls
Situācijā, kas daudzas Latvijas ģimenes dzīvo šaurībā un ierobežotās telpās, ir vērtīgi ģimenē ieviest klusuma krēslu vai miera zonu. “Tas nozīmē – ja es sēžu te, tad, lūdzu, nenāciet man klāt un netraucējiet,” stāsta Balode. Tas dos iespēju katram no ģimenes iegūt mieru un laiku tikai sev, bet pārējiem būs skaidrs, ka cilvēks, kas sēž šai krēslā, nav dusmīgs, bet vēlas mieru un pabūt ar sevi vai netraucēti strādāt. Īpaši svarīgi ir šādu praksi ieviest mājokļos, kur ir ierobežota platība un katram nav savas dzīves telpas.
3. Labo un slikto ziņu līdzsvars
Ir ļoti svarīgi līdzsvarot un izvērtēt ziņas, ko mēs lasām, skatāmies un klausāmies šobrīd. Īpaši tas ir svarīgi, ja esam vienā mājoklī. Ir jāizvērtē – vai ziņas, ko es skatos, netraucēs pārējiem ģimenes locekļiem? Vai tiešām visi grib zināt jaunākos datus par mirušo skaitu Itālijā? Te vērts būtu pirms ziņu pārstāstīšanas citiem pajautāt: “Vai tu vēlies zināt jaunākos datus?”
Tāpat vajadzētu atcerēties nefokusēties tikai uz sliktajām ziņām. Pasaulē notiek arī citas lietas – nāk pavasaris, plaukst daba, tiek veikti dažādi izgudrojumi. Cilvēki dalās ar dažādām receptēm, vingrošanas padomiem, grāmatu ieteikumiem. Ir vērts pamainīt fokusu uz kaut ko citu.
4. Grafiks un ikdienas rutīna
Psiholoģe atzīst, ka grafika izveide par noteiktiem mājas darbiem var palīdzēt ģimenes dzīves organizēšanai, bet tomēr to nevajadzētu veidot vienpusēji lemjot par to un strikti pie tā pieturēties, lai tikai apliecinātu savu perfektumu. Arī šeit ir jāņem vērā katra ģimenes locekļa īpatnības un līdz tam jānonāk vienošanās ceļā. Piemēram, ja kādam ļoti nepatīk mazgāt traukus, to nevajadzētu nelikt par pienākumu šim cilvēkam, bet uzticēt viņām kaut ko citu. Ja nevienam nepatīk grīdu mazgāšana, šo pienākumu var izlozēt.
Tāpat jāatzīst, ka rutīna, paredzama dienas kārtība, ir tā, kas cilvēkiem, īpaši bērniem, liek justies labi. Zināma dienas kārtība, pēc kuras vadīties, palīdzēs plānot ģimenes ikdienu. Tomēr speciāliste atkal uzsver, ka nevajadzētu pie grafikiem turēties par visām varītēm – ir jāvēro, kas katrai ģimenei strādā vislabāk.
5. Laiks pieskārieniem
Pieskārieni ir lielisks veids, kā mazināt trauksmi un stresu – tiem ir nomierinoša prakse, uzsver Balode. Mazi bērni jo īpaši meklē fizisku kontaktu. Un šeit noteikti bez tradicionālās masāžas ir daudz veidu, kā ģimenei praktizēt būšanu kopā, ietverot pieskārienus. “Ienest pieskārienu praksi ikdienā ir ļoti svarīgi, īpaši stresa apstākļos. Var sēdēt visi kopā uz dīvāna un skatīties televizoru, burzoties vienam gar otru. Var spēlēt spēles, kur ietverts fizisks kontakts – ķeršanas, muciņas. Matu ķemmēšana ir ļoti terapteitiska – var viens otram ķemmēt matus. Plecu masāža, sēžot aplītī – ir daudz dažādu veidu, kā ieviest pieskaršanos ikdienā,” idejās dalās speciāliste.
6. Fiziskā aktivitāte
Ja ģimene nav stingrā karantīnā, tad iešana laukā ir ļoti vēlama, protams, ievērojot visus drošības noteikumus. Fiziskā slodze ir ļoti nozīmīga, lai mazinātu ķermeņa spriedzi un neturētu ķermeni visu laiku tonusā. Skriešana, pastaigas, izbraucieni ar velosipēdu – šis ir laiks, kas var kalpot arī kā vienatnes un pārdomu brīdis.
Ja ārā iziet nav iespējams, arī iekšā vingrot ir ļoti daudz iespēju. Un šeit var to darīt kopā ar citiem ģimenes locekļiem. Šobrīd ļoti daudzi sporta klubi piedāvā vingrošanu ar Youtube, Instagram vai Facebook lietotņu palīdzību.
7. Socializēšanās
Lai arī esam fiziski distancēti, ir ļoti svarīgi saglabāt socializēšanos ne tikai ar saviem ģimenes locekļiem, ar ko esam zem viena jumta, bet citiem cilvēkiem ārpus šī loka. Šeit jāizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas. Daudzi cilvēki noteikti jūtas ļoti līdzīgi, tāpēc ir vērts uzturēt attālinātus kontaktus, dalīties pieredzē par piedzīvoto un iedvesmoties citam no cita.
