Kā “atslēgšanās” no sociālajiem tīkliem mazina stresu. Hana: "Telefons vairs nevibrē vairākas reizes stundā"
Daudzu cilvēku ikdienu ir mainījuši pašreizējie apstākļi koronavīrusa dēļ. Gan neziņa par rītdienu, gan jaunais darba ritms var daudziem radīt stresu. The Guardian žurnāliste Koko Hana dalās savā pieredzē, kā to mazināt.
“Sākumā es izslēdzu e-pasta ziņojumus tikai brīvdienās. Vēlāk tiem pievienoju arī Twitter, Instagram un Facebook,” savā rakstā atklāj Lielbritānijā dzīvojušā žurnāliste Koko Hana.
“Cilvēki mēdz teikt, ka viņi atradīs sapņu darbu vai mūža mīlestību, ja vien pārtrauks meklēt. Taču man tā nenotika, man nācās smagi strādāt, lai tiktu pie sapņu darba, arī harmoniskas attiecības prasa piepūli un uzņemšanos,” atklāj Lielbritānijā dzīvojušā žurnāliste. Tāpēc viņu pārsteidz, ka pavisam negaidot viņas dzīvē atnākusi izpratne, kā vairot iekšējo mieru – vienkārši samazināt sociālo tīklu lietošanu.
Līdz šim atklājumam viņa nonāca nejauši. Viņa bija devusies ceļojumā, kura laikā noņēma telefona paziņojumus darba e-pastam. Taču vēlāk noņēma paziņojumus arī privātajam e-pastam un sociālajiem tīkliem – Twitter, Instagram, Facebook un WhatsApp. Atgriežoties mājās no ceļojuma, viņa neredzēja jēgu tos atslēgt atpakaļ. Žurnāliste atklājusi, ka visu vajadzīgo informāciju tāpat saņēmusi, bet viņas dzīve vairs nebija tik saraustīta.
Hana neapstājās tikai pie sociālajiem tīkliem, viņa atslēdza dažādu aplikāciju paziņojumus un atgādinājumus. “Man drīzāk traucē, nevis palīdz, ka katru dienu fitnesa aplikācija atgādina, ka neesmu bijusi sportot laikā, kad mana sporta zāle ir ciet!”, norāda Hana. Tāpat viņa atvadījusies no paziņojumiem par atlaidēm, izdevīgiem pirkumiem vai piedāvājumiem. “Tā vietā, lai telefons ievibrētos pāris reizes stundā, tagad es saņemu paziņojumus pāris reizes dienā,” pārmaiņas atklāj Hana.
Paziņojums, gluži kā telefona zvans, ir negaidīts un būtībā vēsta – “Pārtrauc visu un skaties uz mani!” Tas cilvēkam uztur spriedzi un modrību, ja to saturs var prasīt tūlītēju rīcību. Tāpēc laikā, kad pasaulē notiek lietas, ko nevari ietekmēt, ir vērts padomāt par digitālo detoksu.
Šādi iegūts ir ne tikai sirdsmiers, kas skaidrojams ar to, ka vairs nav tik bieži jāķer rokā telefons, lai paskatītos, kas atkal ir noticis. Viņa atzīst, ka, ierobežojot informācijas saņemšanu, radusies sajūta, ka kaut nedaudz kontrolē savu dzīvi. “Piemēram, kad es atveru ziņu portālu, es esmu gatava uzzināt, kas notiek pasaulē. Tas ir citādāk, nekā, ja saņemu satraucošu statistiku par notikumiem, mierīgi pērkot pārtiku,” viņa atklāj.
Bet ko darīt, ja kāds viņu meklē? “Zvanus un SMS neesmu atslēgusi,” lakoniski atbild žurnāliste.
