"Neviens ar puķēm atpakaļ nesagaidīja" - Ieva Plaude atklāti par dzīvi pēc atgriešanās
“Es nemaz neesmu tik stipra, esmu sievišķīga. Dažkārt arī ļoti… vārgulīga,” teic ilgus gadus par biznesa haizivi uzskatītā uzņēmēja Ieva Plaude. Pirms desmit gadiem viņa pazaudēja miljonus, emigrēja uz Vāciju, otrreiz apprecējās, izšķīrās, uzvarēja cīņā ar vēzi un nu atkal veiksmīgi darbojas biznesā. Ieva sevi apsmaida – neviens ar puķēm atpakaļ nesagaidīja.
Vīriešu temats nav interesants
– Brauciens uz Vāciju sakrita ar tavām otrajām laulībām. Tev bija vīrs vācietis…
– Tas bija pēc tam. Vācu vidē, kas man bija jauna, nepazīstama, sākumā biju viena un nelaimīga... Bet es neaizprecējos – mēs iepazināmies Vācijā.
– Neesi slēpusi, ka viņš bija atbalsts, uzturēja tevi kādu laiku, kad biji visu zaudējusi.
– Jā, protams.
– Kad tevi satiku pirmoreiz, tavs jaunākais dēls Lukass bija pusotru gadu vecs, un tu teici – meitenes, te ir maz vīriešu, skatieties ārpus Latvijas! Tava pieredze ar cittautieti – ko tagad vari teikt?
– Attiecībās, būsim godīgi, nacionalitātei nav nekādas nozīmes. Protams, katrai tautai ir savas iezīmes, vācu kultūra ievērojami atšķiras, un man bija interesanti to apgūt. Bavārija ir specifiska Vācijas daļa. Viņiem ir joks – ja varētu uzbūvēt Ķīnas mūri, viņi izveidotu valsti: Šveice, Tirole, kas ir daļa Austrijas, un Bavārija. Viņiem ir vēsturiskas saknes, nacionālas īpatnības, bet cilvēku attiecībās tām nav nekādas nozīmes. Kā lai saka… Jaunības kļūdas visi ir pieļāvuši, bet man šis vīriešu temats nešķiet īpaši interesants. Precēties vairs negrasos. Man viss ir kārtībā.
– Tomēr sapratāt, ka nevēlaties būt kopā?
– Vecuma atšķirība… Rēlingera kungs bija septiņus gadus vecāks. Nav noslēpums, ka pusmūžā attiecības lielā mērā ir draudzība, kopīgas intereses. Mans darbs vienmēr ir aizņēmis daudz laika, arī hobiji, bērni aizņem tik daudz vietas, ka daudz kam citam pāri nepaliek.
– Tagad esi viena? Vai tev ir draugs?
– Ļauj man atstāt kādu noslēpumu. Intrigai.
