Mūzikas klausīšanās strādājot - tā palīdz vai traucē darbam?
Daudzi no mums darba laikā klausās mūziku, vai tas ir radio vai specializēta izlase kādā no mūzikas straumēšanas vietām. Portāls bbc.com meklē atbildi, vai mūzikas klausīšanās darba vietā mums palīdz, vai tieši otrādi – traucē.
Muzikālais "ierocis" tika iedarbināts pulksten 10:30 no rīta. Bija 1940. gada 23. jūnijs, Otrais pasaules karš ritēja pilnā sparā… Apvienotās Karalistes valdība lūdza palīdzību BBC raidstacijai, stundu dienā atskaņot enerģisku mūziku fabrikās, lai varētu palielināt darba tempu un iegūt tik ļoti vajadzīgo munīciju. Raidījumu sauca “Mūzika darbam” un tā veidotāji saņēma neskaitāmas pateicības vēstules no fabriku īpašniekiem, atsevišķās vietās darba ražīgums pieauga pat par 15%.
Astoņas desmitgades vēlāk strādāt mūzikas pavadījumā šķiet ikdienišķi. 2019. gada pētījumā tika konstatēts, ka aptuveni puse britu regulāri klausās mūziku, kamēr viņi strādā, divi no pieciem aptaujātajiem uzskata, ka tas palīdz viņiem paveikt vairāk. To ņēmuši vērā YouTube, kas izveidojusi mūzikas izlasi darbam, kā arī atsevišķi darba devēji sākuši pārraidīt mūziku darba vietās.
Maikls Vetraino, kurš Londonā dibinājis mūzikas konsultāciju kompāniju “MAV music”, stāsta, ka viņa uzņēmums palīdzējis ieviest fona mūziku vairākos birojos. Lai gan viņu galvenā uzmanība ir vērsta uz restorāniem, kazino un viesnīcām, pēdējā laikā tiem pievienojušies arī biroji no kuriem daudzi pirmo reizi ievieš mūziku.
“Mūsu klienti mums ir teikuši, ka ir palielinājusies viņu produktivitāte, ja skanējusi pareizā mūzika,” saka Alekss Hils, kurš arī strādā MAV. Viņi vienmēr cenšas noskaidrot savas auditorijas vecumu, gaumi, demogrāfisko stāvokli, lai pielāgotu mūziku tam, kā viņi, visticamāk, jūtas dažādos diennakts laikos.
“Kad tu koncentrējies, tu gribēsi mierīgāku, nomierinošāku mūziku un dienas beigās, kad esi noguris, tu gribēsi kaut ko mierīgāku. Taču pa dienas vidu, gribēsi ko enerģiskāku. Taču grafiskais dizaineris gribēs citādu mūziku nekā finansists, šeit ir jāiegulda liela izpēte, bet, ja viss būs pareizi, tas palīdzēs cilvēkiem strādāt labāk,” atzina eksperts.
“Aktivizācijas teorija” radās sešdesmitajos gados, ņemot vērā situāciju, kas cilvēki nevar ilgstoši saglabāt produktivitāti garajās darba stundās, piemēram, strādājot rūpnīcās. Radās versija, ka cilvēkiem nepieciešams zināms uzbudinājums, lai varētu efektīvi funkcionēt. Un šādu stimulu varētu sniegt tieši mūzika.
Kopumā ir veikti maz nopietnu zinātnisku pētījumu, kā mūzika ietekmē mūsu darba spējas. Arī tie pētījumi, kas pieskarās šim jautājumam, neapstiprina, ka mūzika var palīdzēt ilgstoši.
Cilvēkiem, kuriem mūzika sniedz stimulu strādāt, darbs pārsvarā ļoti patīk vai arī mūzikas radītais stimuls ir īslaicīgs. Daži zinātnieki domā, ka mūzika nemaz īsti nepalīdz strādāt. To klausīties vienkārši ir ieradums, kas mums patīk. Un, kā mēs visi zinām intuitīvi, ka īpaši sarežģītu uzdevumu laikā, tā mums pat traucē. Ja jārisina kāda problēma vai jānodarbina atmiņa, tad mūzika, īpaši neprognozējama un nepazīstama (kā, piemēram, džezs) nemaz nemaz nepalīdz.
Kādā 2011. gada pētījumā secināts, ka fona mūzika “Traucē lasīšanas procesu, rada nelielu negatīvu ietekmi uz atmiņu, bet pozitīvi ietekmē emocionālās reakcijas un uzlabo sasniegumus sportā”. Tas varētu izskaidrot, kāpēc BBC kara laika mūzikas programma uzlaboja produktivitāti, jo munīcijas ražošana ir apnicīgs un fizisks, nevis intelektuāli izaicinošs darbs. Tas arī vedina domāt, ka mūzika birojā nevarētu mums palīdzēt izdarīt vairāk, bet tā var likt mums justies labi.
