Svarīgi jau no mazotnes bērnam mācīt finanšu pratību: kā pelnīt un krāt naudu
Teju ikviens vecāks savam bērnam vēlas nodrošināt vislabāko izglītību, apģērbu, jaunākās tehnoloģijas un šo sarakstu varētu turpināt. Pats galvenais – vēlas, lai bērns izaug patstāvīgs, laimīgs un dzīvē gūst panākumus.
Kas ir patstāvības un veiksmīgu panākumu pamatā? Bērnu rakstura un finanšu pratības iniciatīvas “Sammy Rabbit” līdzdibinātājs Sems Reniks biznesa izdevumam “Forbes” norādījis, ka prasme rīkoties ar naudu ir viens no šādiem balstiem. Naudai ir galvenā nozīme, veicot jebkādus darījumus ikdienā – pērkot pārtiku lielveikalā, maksājot komunālos maksājumus, iegūstot augstāko izglītību u.c.
Nesen veikts pētījums esot pierādījis, ka gandrīz puse vecāku bērniem neskaidro finanšu jautājumus. Turklāt daļa norādījusi, ka nevēlas apspriest šādu tematu ar saviem bērniem, uzskatot, ka tas nav piemēroti bērnībai.
Turpretim aptaujātie bērni atzinuši, ka ļoti labprāt iegūtu zināšanas par finansēm, un vēlētos, lai vecāki vairāk iemācītu, kā apieties ar naudu.
Reniks norāda, ka bērniem prasmes pelnīt, tērēt un krāt – būs jāapgūst agri vai vēlu. Novērots, ka vislabāk finanšu pratību mācīt jau no mazotnes. Jo agrāk, jo labāk.
Jau līdz septiņu gadu vecumam bērnu vajadzētu iepazīstināt ar naudu – parādīt monētas un banknotes, izskaidrot, kādu funkciju tās veic, un kādā veidā naudu var iegūt. Tāpat vecākiem ieteicams izmantot skaidru naudu, norēķinoties par pirkumiem, šādi parādot, kā pirkums tiek veikts. Tāpat reizēm var bērnam iedot naudu, lai viņš kasierei iemācās samaksāt par pirkumu.
Arī gadījumā, ja priekšroka tiek dota maksājumu kartēm, nepieciešams bērnam izskaidrot, kā šī karte strādā.
Ieaudzināt taupīšanas paradumu un iemācīt nopelnīt
Redzot, kā par naudu var iegādāties dažādas lietas, bērnam var rasties priekšstats, ka nauda visu laiku ir jātērē. Situācijās, kad lūgs viņam nopirkt kārtējo mantu, bet no vecākiem saņems atteikumu, var sākties histērija. Bērns atteikumu var uztvert sāpīgi - kā sevis nemīlēšanu, jo vecākiem nauda maciņā taču ir. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi bērnam izstāstīt, ka nauda nav bezlimita. Bērnam jāizskaidro, ka nauda ir jānopelna. Tāpat jāizskaidro, ka nevar nopirkt visu, jo citādi nesanāks vēlāk, piemēram, pusdienām.
Reniks norāda, ka bērnam jāmāca arī krāšanas paradumi. Tie ieaudzinot pašdisciplīnu un vēlāk dzīvē palīdzēšot ātrāk kļūt patstāvīgam.
Varot atrast kādu konkrētajam bērnam piemērotu metodi, piemēram, uzdāvinot krājkasīti. Tad attiecīgi tālāk vecāks var izlemt, kā motivēt bērnu krāt. Katru mēnesi no algas iedodot bērnam eiro, bērnam radīsies izpratne, ka var naudu sakrāt kādai konkrētai viņa vēlmei, piemēram, nopirkt lielveikalā noskatītu mantu. Tāpat vecāks var ieviest papildu iespējas bērnam nopelnīt, piemēram, uzticot izdarīt kādu mazu mājas darbiņu. Novērots, ka pret nopelnīto naudu bērns izturas nopietnāk un atbildīgāk. Nereti tieši šādu naudu ir lielāka motivācija krāt. Savukārt pret uzdāvinātu naudu attiecas vieglprātīgāk, iztērējot saldumos.
Vēlāk, kad bērns jau ir paaudzies pusaudžu vecumā, viņam var skaidrot arī nopietnākas finanšu tēmas, piemēram, kā darbojas ieguldījumi. Tāpat var atvērt krājkontu.
