25 gadus vecā uzlēcošā Holivudas zvaigzne Sērša Ronane cer, ka pasaule iemācīsies pareizi izrunāt viņas vārdu

Kino nonākusi jau bērnībā un līdz šim nominēta trim Amerikas Kinoakadēmijas balvām, viņa ir viena no kinokritiķu visvairāk cienītajām jaunās paaudzes aktrisēm, un ar lomu izvēli zilacainā īriete ir pierādījusi tālredzību un aktierisku gudrību. Bez liekas koķetērijas spēlējot gan art-house drāmās, gan krietni komerciālākās filmās, viņai izdodas līdzsvarot kino kvalitātes, labu gaumi un profesionālos izaicinājumus.

Imigranti Ņujorkā

Monika un Pols Ronani bija dublinieši, kuri, tāpat kā daudzi tautieši, nespēdami samierināties ar dzimtenes dziļo krīzi, devās meklēt laimi pāri Atlantijas okeānam. Nenokārtotie dokumenti viņiem liedza iegūt labu darbu, tāpēc Monika bija auklīte, bet Pols strādājis celtniecībā, un abi teju ik dienu izjuta pazemojumus un necieņu.

Viņu vienīgais bērns Sērša Una piedzima 1994. gada 12. aprīlī Bronksā, kur jaunā ģimene mitinājās miniatūrā dzīvoklītī. Sērša atceras, kā ar mammu braukusi uz lielu rotaļlietu veikalu – ne jau iepirkties, bet vienkārši skatīties, jo rocība bija tāda, kāda bija. “Nenāku no ģimenes, kurai bija nauda. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc mani tā neinteresē,” viņa apgalvo.

Lai papildinātu ģimenes kasi, Pols strādāja arī bārā, un tur viņu noskatīja kāds teātra entuziasts. Pēkšņi sapnis par aktiera karjeru bija teju aizsniedzams ar roku. Viņš apguva dažādus profesijas knifus, uz mēģinājumiem devās kopā ar savu meitēnu un izbaudīja, ka sliktās dienas palikušas aiz muguras, taču ne visas kārtis salikās tā, kā Ronani tobrīd vēlējās. Kad mazajai apritēja trīs gadi, viņi devās mājās – uz Īriju. Par dzīvesvietu tika izraudzīta klusā Kārlovas grāfiste, nevis Dublina, tomēr ģimene nespēja dzīvot bez pilsētas dunas, un, kad Sērša iesoļoja pusaudzes vecumā, pārcēlās uz vienu no galvaspilsētas piepilsētām – Housu.

Pietuvošanās Oskaram

Sērša bija laimīgs bērns, un ieslēgtas kinokameras priekšā viņa pirmoreiz nostājās 2003. gadā – meiteni apstiprināja lomai seriālā Klīnika, kas atklāja notikumus slimnīcā. Jaunā aktrise pēc tam bija pārliecināta, ka nekad vairs nefilmēsies, taču tas bija tikai brīža untums.

Jau drīz viņa kandidēja uz vienu no lomām Harija Potera sāgā, tomēr producenti deva priekšroku citai aktrisei, un 2007. gadā debitēja uz lielā ekrāna kā Mišelas Faiferes varones meita romantiskajā komēdijā Es nebūšu tava mīļotā. Lai gan filma nebija īpaši veiksmīga, Sēršu pamanīja, un viņa tika uzaicināta piedalīties Džo Raita topošās melodrāmas Piedošana (2007) aktieru atlasē.

Īena Makjūena romāna ekranizācija aizved uz 1935. gadu, kur kāda ģimene ir sapulcējusies milzīgā Viktorijas laika muižā, lai kopā pavadītu nedēļas nogali. Neciešama tveice, ilgi noklusētas emocijas, un kaut kur tālumā briestošs Otrais pasaules karš. Jaunā Brionija māsas mīļoto apsūdz noziegumā, ko viņš nav izdarījis. Galvenajās lomās iejutušies Keira Naitlija un Džeimss Makevojs, filma saņēma Oskaru par mūziku un bija nominēta vēl sešās kategorijās, arī par labāko otrā plāna aktrises darbu.

Uzzinājusi nominācijas, Sērša nespēja noticēt. Amerikas Kinoakadēmijas vēsturē viņa iegājusi kā viena no visjaunākajām aktrisēm, kurai izrādīts tāds gods. Par lomu Sēršu pirmoreiz nominēja arī Zelta globusam un Britu Kinoakadēmijas balvai, bet Pīters Džeksons, kurš pasaules slavu un komerciālus panākumus ieguva ar Gredzenu pavēlnieka ekranizācijām, nenojaušot, kāda nākotne sagaida Ronani, piedāvāja “mazpazīstamajai aktrisei” nospēlēt lomu Elisas Seboldas romāna Dārgie pīšļi ekranizācijā.

Upuris un slepkava

Četrpadsmit gadus vecā Sūzija pēc tam, kad tiek izvarota un nogalināta, uz savu ģimeni un tās centieniem sadzīvot ar traģēdiju noraugās no mākoņmaliņas. Reičela Vaisa, Marks Vālbergs, Sūzana Sarandona, Stenlijs Tuči – fantastiska komanda! Pēc Dārgo pīšļu pirmizrādes Sērša peldējās komplimentos, atkal tika izvirzīta Britu Kinoakadēmijas balvai, taču cerētie kases panākumi gan izpalika.

Nākamā Ronanes sarežģīto lomu virknē bija poļu bārene Irēna Pītera Veira drāmā Atpakaļceļš (2010). Izbēgusi no katorgas Sibīrijā, viņa mēroja vairāk nekā 4000 jūdžu līdz Indijai. Asas izjūtas Ronane guva arī, filmējoties trillerī Hanna (2011), kur viņa atveido 15 gadus veco titulvaroni, kuru ziemeļu dabas mežonībā CIP aģenti audzina par aukstasinīgu slepkavu. Lai sagatavotos lomai, Sērša vairākus mēnešus apguva dažādas cīņas mākslas, pati izpildīja daudzus trikus, taču kinokritiķu sirdis šīs kinodarbs nepārliecināja, ko nevar teikt par aktrises sniegumu.

Amerikas Kinoakadēmija viņu uzaicināja pievienoties savu biedru rindām – un Sērša bija tikai 16 gadus veca! Par skolas neapmeklēšanu viņai nevajadzēja uztraukties – meitene jau labu laiku mācību priekšmetus apguva mājmācībā, jo no vecākiem bija mantojusi pārliecinošu nespēju saprasties ar pasniedzējiem. Taču atšķirībā no viņiem pat apsvēra domu par studijām Ņujorkas Universitātē, kamēr tēvs no skolas aizmucis pie pirmās iespējas, un arī māte pēc domstarpībām ar mūķenēm saprata, ka viņu ceļiem jāšķiras.

Meitene izaugusi

Atcerējies sadarbību, Pīters Džeksons Sēršai piedāvāja iejusties Hobitu sērijās, taču viņa nepiekrita, jo jaunās aktrises darbu grafiks jau bija piepildīts. Tiesa, ne visas filmas, kurās viņa piedalījusies, ieguls vēsturē kā nozīmīgas vai izcilas – arī pēc Stefanijas Meijeres romāna Klejotāja motīviem uzņemtais darbs ne. Taču nāca 2014. gads, un kinoteātru repertuārā iekļāva divas filmas, kurās spožas lomas nospēlēja Ronana. Vesa Andersona stilīgā retrofilma Viesnīca “Diženā Budapešta” un Raiena Goslinga debija režijā Zudusī upe ir divi stilistiski tik dažādi darbi, kas iezīmēja Sēršas pieaugšanu.

Andersona filmas uzņemšanas laukumā viņa pirmoreiz dzīvoja bez vecāku modrās acs uzraudzības – mamma parasti bija kopā ar Sēršu, kamēr tēvs diskrēti nokārtoja dažādas nepatikšanas –, un sajūtas bijušas dīvainas. Taču Sērša sapratusi, ka pienācis laiks beidzot pašai valdīt pār savu dzīvi un attiecīgi darboties. Arī ar slotu rokās, ja nepieciešams, nepaļaujoties, ka to izdarīs kāds cits. Uz mājas uzkopšanu viņai esot nags, ja kas.

Budapeštā Sērša atkal bija lieliska. Un piekrita nospēlēt stāstā, kas tik ļoti atgādināja viņas pašas vecāku jaunības dienas un cīņu par vietu zem saules Ņujorkas džungļos. Retromelodrāmas Bruklina (2015) centrā ir Eilisa, kura ir noilgojusies pēc dzimtās Īrijas. Kā Ronane atzina, nemaz nav bijis grūti iejusties viņas tēlā, jo varones emociju spektrs brīžiem ideāli sasaucies ar aktrises emocijām. Filma bija triumfs, un Sēršu otro reizi nominēja Oskaram.

Īriete bez grēksūdzes

Lai spēlētu uz Brodvejas dēļiem, Sērša Ronane pārcēlās uz Ņujorku – viņai piedāvāja Ebigeilas Viljamsas lomu Artūra Millera lugas Smagais pārbaudījums iestudējumā (2016). Tieši Ebigeila vainojama 150 cilvēku nāvē, jo apvainoja viņus raganiskās izdarībās. Izrādi par Salemas raganām nospēlēja 125 reizes, un Ronane apliecināja arī savu sociālpolitisko tālredzību.

Šīs sarežģītais iestudējums sapas ar viņas skaļo balsi, kas seko gan sociālajiem, gan politiskajiem notikumiem Īrijā. Sērša tika ieļauta Forbes sarakstā kā vēl 30 gadus nesasniegusi, bet savu artavu pasaules labklājībā sniegusi sieviete, jo neklusē, redzot netaisnību. Ronane aizstāv viendzimuma laulības un iespēju veikt abortus, uzskata, ka aktieriem pienākas vienlīdzīga samaksa par darbu neatkarīgi no dzimuma, un priecājas, ka pamazām plok katoļu baznīcas vara.

Audzināšana katoliskā garā bija daļa no Sēršas bērnības, taču viņa nekad nav slēpusi savas šaubas, kā arī nekad mūžā nav devusies uz grēksūdzi, lai gan ģimene katru svētdienu apmeklēja dievkalpojumu.

Sirds iekarotājs

Amerikāņu neatkarīgā kino princeses Grētas Gērvigas debijas filmā Lady Bird: Laiks lidot (2017) Sērša atkal spēlēja titulvaroni – sarežģītā situācijā nonākušu vidusskolnieci, kurai ir problēmas attiecībās ar māti. Pirms piekrist lomai, aktrise gan bija pārliecināta, ka galīgi nav atbilstoša kandidāte; trakojošo hormonu dēļ viņas sejas āda bija katastrofālā stāvoklī, sliktais noskaņojums nepameta ne dienu, taču Ronanes mātes intuīcija teica, ka šī vecuma īpatnība ideāli palīdzēs atklāt galvenās varones pasaules skatījumu. Viņai, protams, bija taisnība.

Atsauksmes par filmu bija sajūsminātas, Sēršu jau trešoreiz nominēja Oskaram, un viņa piekrita nospēlēt karalieni vēsturiskajā drāmā Marija, Skotijas karaliene (2018). Lai sagatavotos ikdienišķajai filmēšanai, viņa 45 minūtes ļāvās ģērbējām, tad vēl stundu, pusotru, tika veidots grims, un Sērša bija gatava savam iznācienam. Traģiskais stāsts, kurā Anglijas karalieni Elizabeti atveido Margo Robija, no aktrises pieprasīja apgūt franču valodas smalkumus, egoisms liedza domāt par galu, kādai bija nolemta viņas varone, bet uzņemšanas laukumā sastaptais Džeks Loudens drīz iekaroja viņas sirdi. Šis skotu aktieris ir otrais Sēršas puisis, kura vārdu uzzinājuši mediji, jo Ronane zina, ka privātā dzīve jāglabā aiz septiņām atslēgām.

Filmējoties pie Grētas Gērvigas, Sērša nejauši padzirdēja, ka režisores prātā ir arī amerikāņu literatūras klasikas Mazās sievietes kārtējā ekranizācija. Brīvdomātājas Džo Mārčas loma bija tā, ko viņa tik ļoti kāroja, ka uzreiz izlasīja biogrāfiju par Luīzes Mejas Elkotas attiecībām ar māti un uzprasījās uz lomu. Gērviga bija nolēmusi šai ekranizācijai salikt citus akcentus (sieviete, māksla, nauda), un Ronane priecājās. Viņa bija neskaitāmas reizes skatījusies 1994. gada ekranizāciju un jau toreiz, mazs skuķēns būdams, identificējās ar Džo, kura kā neprognozējams tornādo pēc sevis visu atstāj savandītu.

Arī Emma Vatsone un Florence Pjū spēlē Mārču meitas, Merila Strīpa iejutusies tantes tēlā, un visa filmēšanas grupa varēja uz savas ādas izjust Elkotu ģimenes atstātos laika nospiedumus, jo kamera tika ieslēgta arī tajā mājā, kur Elkoti dzīvoja un kuras sienas vēl joprojām klāj meiteņu zīmējumi.

Keitas Bušas pēdās

Ronane filnējusies arī Eda Šīrana dziesmas Galway Girl videoklipā – viņa nebeidz atkārtot, ka ir īriete, un, vaicāta par piederību, apgalvo, ka ir arī ņujorkiete. Tuvākās nākotnes plānos – dalība vēl vienā Vesa Andersona kinodarbā par amerikāņu žurnālistiem Francijā un tandēms ar Keitu Vinsletu. Biogrāfiskā drāma par divām romantiski noskaņotām sievietēm aizvedīs uz 1840. gada Angliju, kārtējo reizi apliecinot, ka Sēršai piestāv kostīmdrāmas.

Žurnālisti parasti esot lielā neizpratnē par Sēršas Ronanes “normālību”, taču viņa uzsver, ka nudien dod priekšroku normālai ikdienai ar seniem draugiem, čipsu paku un pastaigām ar suni. Lielajās pilsētās viņa var pazust, jo ir kā hameleons, daudz grūtāk ir Īrijā, kur visi visus pazīst.

Tiesa gan, no atpazīstamības Ronane nekādu prieku negūst, taču arī apzinās, ka ir izsprukusi no tās ligas, kādā iekūlās Harija Potera un Krēslas aktieri un Disneja šovu zvaigznes. Ronanes vecāki pieņēma ļoti tālredzīgus lēmumus, kuriem pateicoties viņu meita nekļuva par vienu no daudzajiem aktieriem-bērniem, kuri sastopas ar milzu grūtībām, pirms kļūt par pieaugušiem aktieriem.

Sērša nekad nav dēvēta par slavenību, bet gan par aktrisi. Tiesa, viņas vārds ir iekļauts dažādos topos – arī starp planētas labāk tērptajiem cilvēkiem –, taču viņa dotu priekšroku tādai dzīvei, kāda ir Keitai Bušai, Adelei un Danielam Dejam-Lūisam. Izdarījuši savu darbu, viņi pazūd no skatuves. “Manuprāt, tā ir veselīga pieeja,” ir pārliecināta Sērša Ronane.

Viņa arī neguglē savu vārdu, jo uzskata, ka ir pārāk traumējoši lasīt par sevi, jo tad tu vēlies būt ideāls un lai visi tevi mīl, bet tas nekad nenotiks. Sociālajos medijos viņu neatrast, par filmu recenzijām Sērša neuztraucas, jo nelasa tās, bet sadusmojas, ja kārtējo reizi nepareizi tiek izrunāts viņas vārds. Ronane gan apzinās, ka tas ir pārāk īrisks. Viņa pati ir tikai 25 gadus veca – gan jau pasaule iegaumēs!

Vēl par Sēršu:

* Viņa necieš supermārketus, grauž nagus un neēd desertus.
* Jūtas muļķīgi, pat izrunājot vārdus “mana karjera”. Uzskata, ka jāseko savam sapnim un intuīcijai. Ja esi labs cilvēks un godīgs pret sevi, tu neko nevari darīt aplami.
* Sēršas aktiermākslas noslēpums ir vienkāršs – pazaudēt sevi varonī.
*Sērša uzskata, ka tas nav godīgi, ka Holivudā ir tik daudzu aktieru vīriešu, kuri nebūt nav paši glītākie, taču lielie bosi uzsver, ka viņi ir “interesanti”, bet no sievietēm tiek pieprasīts standarta skaistums.
* Raiens Goslings viņu nodēvēja par jauno Merilu Strīpu.
* Pirmā filma, ko atceras redzējusi: Titāniks.
* Sēršas Unas Ronanes vārds, tulkojot no īru valodas, nozīmē Brīvība Vienotība Mazais Ronis.