Ojārs Rubenis par aktieriem deputātiem un teātri: "Uz Straupes narkoloģisko slimnīcu esmu vedis kādus četrus"
Agrīnā jaunībā Ojārs Rubenis vēlējās kļūt par aktieri, taču liktenis bija lēmis citādi. Daudzi viņu atceras no populārā raidījuma "Labvakar", bet tikai nedaudzi zina, ka viņš ilgus gadus bija Latvijas PSR Operas teātra izrāžu vadītājs. Piedzīvojot likteņa pagriezienus un kūleņus, 2006. gadā viņš nokļuva Nacionālajā teātrī, kuru veiksmīgi vadīja vienpadsmit gadus, bet tagad pilda direktora palīga pienākumus.
Ojārs Rubenis pauž uzskatu, ka visi cilvēki, kuri strādā Nacionālajā teātrī, ir īpaši. Pat apkopējas esot ļoti īpašas. “Kad teātrī pieņem darbā kādu apkopēju, pirmajā dienā viņa slauka normāli. Arī nākamajā dienā viņa strādā, kā pienākas. Trešajā dienā jau sāk skatīties uz aktieriem, bet piektajā – jūtas gluži kā Vija Artmane un slauka ar ļoti izteiksmīgiem žestiem.
Kad saņem aizrādījumu, ka jāslauka normāli, viņa uzsver, ka strādā taču Nacionālajā teātrī! Ar to viss ir pateikts. Visi, kas strādā teātrī, ir mazliet jocīgi – to es varu apgalvot pilnīgi droši.” Iespējams, tas pielipis arī viņam pašam, vismaz uz to vedināja neparastās epizodes, ar kurām Ojārs Rubenis dalījās Rīgas Latviešu biedrības nama Omulību klubiņā.
Raksta turpinājumā lasi - kā Rubenis izbrāķēts Teātra fakultātē, kādas ir viņa spilgtākās atmiņas no statista darba Operā, kādi kuriozi piedzīvoti televīzijā, ārzemju ceļojumu laikā un direktora krēslā teātrī:
