Tukumniece: "Elejas Veronika pirms 10 gadiem pareģoja manu, manas mātes un dēla nāvi, bet joprojām esam dzīvi"

"Elejas Veronika mani tikai biedēja, nekādus labumus nesolīja"

Par savu toreizējo vizīti pie dziednieces Aina portālam Jauns.lv skaidro: "Tas bija pirms kādiem desmit vienpadsmit gadiem, viņa pieņēma kādā kantorī Kandavā. Man pašai bija veģetatīvā distonija. Man kaut kas vienkārši sastāstīja, ka Elejas Veronika var palīdzēt, tādēļ arī braucu pie viņas, lai sakārtotu savu veselību. Aizbraucu uz Kandavu, viņa pieņēma kādās kantora telpās, precīzi nezinu, Kandavu labi nepazīstu. Bija jāsēž nenormāli garā rindā, tur bija arī sekretāre, kurai bija jāsamaksā noteikta summa - kādi 20-30 lati, lai tiktu iekšā pie Elejas Veronikas. Pirms manis pie viņas bija mana mamma, kurai gan viņa nesastāstīja tādas lietas, kā man.

Viņa pateica, ka principā manai mammai vairs nav atlicis daudz dzīvot, viņa teica – gatavojieties bērēm. Tie bija viņas vārdi! Pēc tam es būšot nākamā, kas miršot, un ka man būšot dzemdes vēzis. Bet līdz pat šim brīdim man nav nekādu ginekoloģisku problēmu, katru gadu eju pārbaudīties pie ārsta. Manam dēlam tolaik bija 13 gadi, un viņa pateica, ka dēls nenodzīvos līdz 18 gadu vecumam. Viņš ilgi nenodzīvošot, aiziešot bojā kādā negadījumā. Tagad manam dēlam ir 23 gadi, viņam ir sieva un meitiņa.

Kad visu to Elejas Veronika man pateica, es biju „galīgi izšauta”. Es tik daudz neuztraucos par sevi, kā par dēlu un mammu. Visu atpakaļceļu no Kandavas uz Tukumu raudāju. Mamma man prasīja: kas ar tevi noticis? Es sākumā klusēju, neko neteicu, jo nevaru taču cilvēkam sev blakus pateikt: „Man teica, ka tu tūlīt nomirsi”. Bet beigās, kad turpināju skaļi raudāt, mātei visu izstāstīju: tā un tā, man teica, ka drīz mirsi tu, tad es un pēc tam tavs mazdēls. Tad es un mana mamma nolēmām, ka vispār nav vērts klausīties stulbus cilvēkus.

Nekādu veģetatīvo distoniju viņa man nenoņēma, ieteica vērsties pie kāda ārsta Gaiļezera slimnīcā. Bet pēc visa tā man vairs nebija nekādas intereses, kaut kam zvanīt, vērsties vēl pēc kādas palīdzības. No vienas puses esmu neticīga, bet no otras puses, kas to lai zina...? Esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem „uzliek virsū” visādus mēslus un visādi gadās... Mums tagad viss it kā veicas, viss kārtībā, bet dzīve iemācījusi pasargāties no visām šīm muļķībām. Esmu sapratusi, ka vērsties pie pesteļotājiem ir pēdējais, ko var darīt. Bet izmisumā iedzīts cilvēks ar veselības problēmām, ir gatavs skriet pie jebkā un par to maksāt naudiņu. Viņam liekas, ka palīdzēs, bet tā nav.

Elejas Veronika mani tikai biedēja, nekādus labumus nesolīja. Es jau principā pie viņas braucu pēc veselības, bet viņa manu veselību iedragāja vēl vairāk. Arī domāju, ka viņa kā dziedniece „pavicinās”ar rokām” vai ko tamlīdzīgi, bet nekā tāda. Viņa absolūti neko nedarīja: sēdēja, kaut ko tur zīmēja vai rakstīja, gudri klausījās un arī gudri atbildēja”.

Elejas Veronika: "Es vispār vairs ne ar vienu negribu par to runāt"

Pati Elejas Veronika ar portālu Jauns.lv par savu kļūdīšanos pareģojumos kategoriski atteicās runāt: "Komentāros jau raksta tik daudz šausmas! Es vispār vairs ar nevienu negribu par to runāt. Nu tagad vēl vajag vēl vienu komentāru no jūsu viedokļa, nevis manu...?”

- Bet tāpēc jau zvanām, lai uzzinātu jūsu komentāru.

- Paldies, saulīt! Es negribu nevienu jūs (žurnālistu) redzēt. Ja vajag veselību sakārtot vai pateikt kaut ko, es aizsūtīšu jūs pie daktera. Es visas šīs lietas nemaz vairs negribu ne redzēt, ne dzirdēt.

- Bet jūs joprojām turpināt pieņemt cilvēkus?

- Protams, es neatsaku nevienam cilvēkam, kas mani meklē. Es atvainojos, bet es negribu (komentēt konkrēto gadījumu ar tukumnieci – red.). Bez komentāriem...

* * *

Dziedniece Elejas Veronika jeb Veronika Uršulska, kura šovasar atzīmēs savu 84. gadu jubileju, daudziem zināma, pateicoties izslavētajai "rentgena redzei", ar kuras palīdzību viņa spējot organismā noteikt, piemēram, audzēja atrašanās vietu. Viņa dziedina, gremdējas lūgšanās, dodas svētceļojumos, glezno un raksta dzejoļus. Tūkstošiem cilvēku cenšas pie viņas pierakstīties uz pieņemšanu, lai gūtu kādu netradicionālo dziedināšanu.

Savulaik Elejas Veronika netika uzņemta Medicīnas institūtā, jo viņu uzskatīja par tautas nodevēju. Veronika saka: „Bet kā bērns var būt dzimtenes nodevējs? Mans brālis bija leģionārs, mamma guvernante pie Romanoviem”. Tagad Veronika palīdz slimniekiem, sadarbojas ar profesionāliem ārstiem un aicina cilvēkus būt modriem par savu veselību, neielaist slimības.