Pornogrāfija - tas, par ko skaļi nerunā. Seksa eksperte: "Tas ir tāds pats komercprodukts kā hotdogi, veļas pulveris un pamperi"

Reiz tieši šāda neķītra padarīšana izglābusi laulību. Tā gadījies solīdai kundzei, kas, sarkdama uzklausījusi seksologa padomu, ķērās pie lietas. Ko padarīsi, ja gribēšana bija pazudusi, bet vīrs vairs nevēlējās to ciest, vēl vairāk – atklāti paziņoja, ka meklēs mīļāko. Kauns bijis ļoti, tomēr saprotot, ka tūlīt, tūlīt laulība sabruks, sieviete sāka skatīties pornogrāfiskas filmas ar vienu vienīgu nodomu – uzbudināties. Ko, atnākot vīram mājās, tūlīt lika lietā. Nekādas moralizēšanas – tīri nodomi ģimenes vārdā. Kas to būtu domājis – pagāja laiks, un sievietei tā lieta sāka patikt. Precīzāk, atgriezās patikšana uz seksu. Ne velti mēdz teikt – ēstgriba rodas ēdot.

Jo vairāk pievēršamies šim kutelīgajam jautājumam – pornogrāfijai –, jo interesantāk kļūst. Tiesa, neviens par to skaļi nebļaustās, tomēr arī neviens uzrunātais nenoliedz, ka tāda pieredze bijusi. Patiesā Dzīve nolēma tikt skaidrībā, cik tas velns ir melns. Šajā nebūt ne vienkāršajā uzdevumā palīdzību sniedza attiecību un seksa eksperte Rita Lasmane, psihoterapeits Viesturs Rudzītis un seksologs Artūrs Vāvere.

Pornogrāfijas uznāciens

Senajā Grieķijā pornogrāfija bija jebkurš mākslas vai literārais darbs, kas atainoja prostitūtu dzīvi. Tur arī radās nosaukums pornogrāfija, jo prostitūtas grieķu valodā sauc pórni. Pornogrāfija ir cilvēka ķermeņa un dzimumattiecību attēlojums grāmatās, attēlos, statujās, kinofilmās un citos plašsaziņas līdzekļos ar mērķi izraisīt uzbudinājumu. Atšķirība starp pornogrāfiju un erotiku lielā mērā ir subjektīva, un to galvenokārt nosaka sabiedrības standarti.

Internetā pornogrāfija tiek izplatīta, pamatā izmantojot tīmekļa vietnes, vienranga failu koplietošanas tīklus, IRC un Usenet. Jau no interneta pirmsākumiem pornogrāfija daudzās valstīs pasaulē tiek apkarota un ierobežota, īpaši bērnu pornogrāfija. Pats internets ir tikai informācijas apkopošanas un izplatīšanas metode, tāpēc mūsdienās to var salīdzināt ar grāmatu drukas izgudrošanu. Tomēr tagad pornogrāfija ir kļuvusi par vienu no visizplatītākajiem informācijas veidiem. Kopējais pornogrāfijas daudzums ir 37 procenti jeb vairāk nekā trešdaļa no visas tīmeklī izplatītās informācijas. Šāds informācijas daudzums un šāda satura izmantošana ir bezprecedenta parādība – tas norāda, ka pornogrāfija kļuvusi gandrīz par katra cilvēka ikdienas sastāvdaļu.

Tomēr precīzu pornogrāfijas daudzumu nav iespējams aprēķināt, jo jauns saturs tiek lejupielādēts katru minūti. Pornhub.com ir viena no piecām lielākajām pornovietnēm pasaulē. Saskaņā ar statistikas datiem katru sekundi no vietnes lejupielādē 75 gigabaitus pornogrāfijas. Portāls galvenokārt nodrošina straumējošus video, tāpēc lielākajai daļai failu ir diezgan zema kvalitāte un mazs izmērs. Visu šīs vietnes pastāvēšanas laiku (kopš 2007. gada) porno videorullīši skatīti vairāk nekā 4,3 miljardus stundu, apmeklēto failu skaits ir vidēji 12 video uz vienu mūsu planētas iedzīvotāju, bet pavisam bijuši 33,5 miljardi apmeklējumu.

Šie skaitļi ir iespaidīgi, arī salīdzinot ar vienu no mūslaiku populārāko pornogrāfisko žurnālu Hustler, kura maksimālā tirāža mēnesī bija ne vairāk kā trīs miljoni. Tātad gadā to varētu apskatīt apmēram 36 miljoni cilvēku, ņemot vērā, ka vienu žurnālu skatīs viens cilvēks. Tādējādi pornhub.com skatījumu skaita ziņā 588 reizes pārspēj vienu no veiksmīgākajiem mūsu laika pornožurnāliem. Šie dati parāda, cik nopietni situācija šajā jomā mūsu sabiedrībā ir mainījusies ārkārtīgi īsā laika posmā – pēdējos 20 gados. Mainījusies ir ne tikai pati pornogrāfija, bet arī attieksme pret to. No vienas puses, porno ir kļuvis agresīvāks, no otras, pētījumi liecina, ka šādu video skatīšanās rada arī pozitīvas sekas.

Kas ar mums notiek, kad skatāmies pornogrāfiju

Pornogrāfijas vietnēs veiktajā pētījumā amerikāņu zinātnieki analizēja 250 populārāko videoklipu. Izrādījās, ka 12 procenti ainu bija ar pozitīvas seksuālās izturēšanās paraugiem (skūpsti, apskāvieni, savstarpēji patīkami un mīļi dialogi), savukārt pārējos dominēja agresīva uzvedība (sods, pērieni, sitieni – viss, kas saistīts ar fizisko vardarbību). Gandrīz puse – 44 procenti – gadījumu bija ar verbālām vardarbības ainām – apsaukāšanās, emocionāla vardarbība un tamlīdzīgi. Mīts, ka pornogrāfiju pārsvarā skatās tikai vīrieši, ir aplams, jo arī sievietes aplūko dažādus seksa video, izvēloties seksuālo ainu dažādību, pat geju pornogrāfiju.

Diezgan maz ir tādu cilvēku, kuri savstarpēji runā par seksu un intīmajā dzīvē izmēģina dažādus eksperimentus, ko redzējuši pornogrāfijas vietnēs. Mēs neesam pieraduši apspriest to, ko darām gultā, un diez vai vakariņās savas seksuālās vēlmes pārrunājam ar draugiem. Tā drīzāk ir tabu tēma. Tas arī ir iemesls, ka liela daļa cilvēku mūsdienās priekšstatus par seksu un seksualitāti pārņem no pornogrāfijas. Diemžēl lielākoties pornogrāfija veido agresīva seksa tēlu, un skumjākais, ka 95 procentos gadījumu sievietes uz agresijas izpausmēm reaģē ar prieku vai neitrāli.

Mēs bieži nezinām, kas ir normāls vai parasts sekss, jo, skatoties pornorullīšus, var šķist, ka tā ir norma un tādam jābūt īstam seksam. Cilvēkiem veidojas izkropļots priekšstats par sevi, par to, kas viņiem un viņu partneriem patīk seksa laikā. Sievietes, kuras skatās porno, reti atsaka tuvību partnerim, viņas imitē orgasmu, un vīrieši nemaz nenojauš, ka viņām nav bijusi labsajūta seksa laikā.

Tā ir viena no nopietnākajām problēmām. Turklāt doma, ka sievietēm patīk šāda agresīva izturēšanās, var rasties ne tikai vīriešiem, bet arī pašām sievietēm. Domājot par to, kā izturēties, kāda ir sievietes seksualitāte, sievietei var šķist, ka sekss ietver prieku un apmierinājumu, ko rada agresīva izturēšanās pret viņu. Pastāv izvarošanas atbalstošas ​​attieksmes jēdziens – attieksme, kas atbalsta vardarbību. Diemžēl pornogrāfija lielā mērā veido uzskatu, ka sievieti var izvarot, jo, pasakot nē, tas nebūt nenozīmē nē un nevēlēšanos stāties seksuālās attiecībās. Kopumā tas daudzos veido nepareizu uzskatu par to, kāda ir sieviešu vieta mūsdienu pasaulē.

Izrādās, ka sievietes vairāk uztrauc tas, kā viņas izskatās seksa laikā, kādas ir krūtis, vēders, pēcpuse un emocijas. Vīrieši vairāk pievērš uzmanību dzimumakta ilgumam, tam, cik prasmīgi viņi spēj veikt savas fiziskās aktivitātes seksa laikā, un vai abi partneri sasniedz orgasmu.

Profesionālo pornogrāfiju uzņem tāpat kā filmas – raksta scenārijus, filmas montē un izmanto specefektus. Kopumā tas, ko redzam uz ekrāniem, nav reālistiski, jo dzīvē tā nenotiek, cilvēki ikdienā ar seksu nenodarbojas tā, kā tas izskatās pornogrāfijā. Diemžēl pēc inerces joprojām salīdzinām sevi ar cilvēkiem, kurus vērojam pornofilmās. Mēs nskatāmies uz saviem draugiem, kolēģiem, jo nezinām to, ka arī viņiem dažreiz neveicas seksā, kā viņi smaržo un kā reizēm izskatās, vai arī viņiem mēdz būt dīvainas situācijas intīmajos brīžos. Mēs skatāmies uz ideāliem cilvēkiem, un mums šķiet, ka mēs nekad nebūsim tik labi kā viņi, jo viņiem ir skaista figūra, seksa ilgtspēja un pozas, par kurām atceramies pēc porno skatīšanās. Tas var radīt pastāvīgu neirozi. Attiecību un seksa eksperte Rita Lasmane atzīst, ka pornogrāfija ir tāds pats komercprodukts kā kokakola, hotdogi, veļas pulveris un pamperi. Porno ražotāji, lai efektīgāk varētu pārdod savu produktu, cenšas padarīt to iespējami vieglāk sagremojamu.

Lielākā daļa pornogrāfijas patērētāju joprojām ir vīrieši, tāpēc dzimumakts tiek attēlots, vadoties no vīriešu izpratnes par to, kas varētu patikt sievietei. Pornogrāfija nevis izglīto, bet pilnīgi sajauc prātu nabaga vīrietim, kas turklāt redzēto cenšas realizēt ar sievieti, kura nekādi nejaudā gūt baudu no brutāla orālā seksa, milzīgiem locekļiem, kas bez brīdināšanas tiek ievadīti visos caurumos. Turklāt pornofilmās tiek rādīts, ka sieviete vienmēr grib un vienmēr var, visas viņas ķermeņa atveres ir gatavas pieņemt jebko.

Pirmkārt, maniakāla porno skatīšanās notrulina vīrieša dabīgos refleksus, kas traucē viņam uzbudināties tā, kā to ir paredzējusi daba; otrkārt, nav nekāds brīnums, ka sieviete dusmojas par to, ka vīrietis skatās porno, jo viņš tad nespēj veikt mīļākā funkcijas, kas paredz priekšspēli ar visām no tās izrietošajām sekām.