Bērns lielveikalā pieprasa pirkt visu, ko vien ierauga. Kā atrunāt?
Jēga tam, kāpēc mēs ejam uz lielveikalu, visbiežāk saprotama tikai mums, pieaugušajiem. Mazulim patiesībā nekas nav skaidrs! Kāpēc lai viņš, apmeklējot veikalu, kopā ar mammas iegādāto biezpienu, maizi un sieru un netiktu pie jaunas spēļu mašīniņas vai bēbīšlelles?
Bērnam jāpaskaidro, ka uz veikalu cilvēki tik bieži dodas nevis tāpēc, lai pirktu jaunas mantas, bet to, bez kā nevar iztikt – pārtiku. Šādus paskaidrojumus gan sapratīs tikai bērni, kas vecāki par trim gadiem. Mazulis sev izprotamā tempā iepazīst pasauli un novelk robežas, ko viņš varēs un ko nevarēs atļauties. Tas, cik šīs robežas būs stingras, atkarīgs gan no bērna temperamenta, gan vecākiem.
Daži mazuļi ir pietiekami veikli manipulatori un ļoti labi zina, ka veikalā vecāki viņus audzināt nesāks, tāpēc izpildās pēc pilnas programmas. Un visbiežāk tā arī ir, mamma vai tētis kaunas par atvases ārdīšanos un mīļā miera labad mantu nopērk.
Tāpat pie jaunas rotaļlietas bērns tiek arī tad, kad vecākiem šai cīņai lielveikalā vairs nav atlicis spara. Manta ir kā mierinājums nevis raudošajam bērnam, bet pašiem vecākiem, kam negribas kārtējo reizi ar šo problēmu sastapties aci pret aci. Vecākiem gan jāapzinās, ka tas problēmu nerisina. Mazā vēlmes ir bezgalīgas, un, tikko piepildās viena, tai seko pārējās.
Ja bērnu ņem līdzi uz veikalu, kopš agrīna vecuma iemāci, ka viņš veikalā drīkst izvēlēties tikai vienu lietu. Kad bērns sāk apzināties naudas vērtību, ieejot veikalā, norādi arī summu, kādā viņš var sev kaut ko izvēlēties, piemēram, ne dārgāku par 50 santīmiem. Mazajam tā ir laba matemātikas skola. Viņš apgūst naudas vērtību un mācās izskaitīt, vai viņam ir gana naudas kārotajai lietai.
Protams, mantas nav jāpērk tikai uz jubilejām vai citām svinamdienām. Kāpēc tā? Paskaties uz sevi. Vai tu iekāroto lietu pērc tikai uz Ziemassvētkiem vai Jāņiem? Dažkārt iepirkšanos dēvējam pat par savu vaļasprieku. Tad kāpēc bērnu noliekam uz zemāka pakāpiena? Svarīgi nenoniecināt bērna vēlmes un interesi, mazajam būs patīkami, ja tu viņā ieklausīsies un aiziesi vismaz apskatīties, kuru sapņu spēļmantu bērns atradis. Reizēm pēc tā kašķis arī beidzas. Jo nereti bērns vienkārši lūdz pēc tavas nedalītas uzmanības.
Ja tomēr mazais paliek pie sava, ka gribas, un viss, centies bez pārmetumiem ar viņu vienoties. Ja viņam tiešām šo rotaļlietu ļoti gribēsies arī rīt un parīt (mazi bērni parasti neprot laiku izjust vairāk par vienu vai divām dienām), tu raudzīsi, kā to nopirkt. Bieži pēc dienas bērns par to vairs pat neatceras.
