"Absolūts ēd": ciemos pie zemnieces Ilzes Lipskas, kura audzē bioloģiskos dārzeņus
Bioloģiskās zemnieku saimniecības "Absolūts ēd" saimniece Ilze Lipska ir kulinārijas blogere, četru bērnu mamma un sieva vīram Jurim, zemniece ar filozofes diplomu. Dārzeņu audzēšanai Ilze pievērsās tāpēc, ka viņai ļoti patika tos gatavot.
Ja, mācoties filozofos, Ilzei kāds būtu teicis, ka reiz viņa būs zemniece, kurai ļoti patiks gatavot ēst, viņa tam nebūtu ticējusi. Tagad tā ir realitāte. “Pirms precējāmies, domājām, ka vīrs būs tas, kurš vairāk saimniekos virtuvē, jo Jurim tas ļoti labi padevās un viņam bija vairāk laika,” atceras Ilze. Viss mainījās, kad pāris apprecējās un piedzima vecākie bērni. Ilzei parādījās vairāk brīva laika, un viņa kļuva par Lipsku ģimenes galveno pavāru. Tad arī tika izveidots ēdienu recepšu blogs ar interesanto nosaukumu Absolūts ēd.
“Izdomāt jebkuru nosaukumu ir sarežģīti, un arī šis gadījums nebija izņēmums. Veidojot blogu, visu laiku prātā bija vārds “Absolūts”, kas jau no studiju gadiem saistījās ar pozitīvām emocijām un dažādiem jokiem, ko ar augstskolas biedriem mēdzām filozofiski apspēlēt. Nolēmu nemocīt galvu ar cita nosaukuma domāšanu un ļāvu Absolūtam dzīvot,” nosaukuma izvēli atceras Ilze.
Jau toreiz viņa uzskatīja, ka dārzeņiem ir jābūt jebkura cilvēka ēdienkartes pamatā un, eksperimentējot ar tiem virtuvē, nejauši “atklāja” ķirbi. Šis dārzenis Lipsku ģimenei tik ļoti iegaršojās, ka ķirbju sezonā gandrīz visas ēdienreizes sastāvēja tikai no tā. Nākamajā gadā, lai ķirbis nebūtu jāpērk, Lipski nolēma audzēt tos paši un Jurim piederošajos divos hektāros zemes atvēlēja tiem mazu stūrīti. Ķirbju raža padevās tik laba, ka Ilze devās tos tirgot uz Rīgas Centrāltirgu. “Man ļoti gribējās cilvēkiem izstāstīt, ka ķirbis ir brīnišķīgs dārzenis un ka no tā var pagatavot tik daudz ēdienu, bet tirgū neviens manī neklausījās. Tur nevienam nebija laika,” vīlusies bija Ilze.
Neraugoties uz neveiksmi, viņa domu par ķirbju audzēšanu neatmeta un nolēma audzēt arī citus dārzeņus. Tam piekrita arī vīrs. Daudzi paziņas, kas uzzināja pāra nodomu, centās jauno ģimeni atrunāt. Teica, ka dārzeņi neko nemaksā, ka tie nevienam nav vajadzīgi. “Man ļoti patika gatavot dārzeņu ēdienus. Vēlējos tos gatavot no savā dārzā izaudzētā un gribēju, lai arī citiem cilvēkiem ir iespēja gatavot ēdienu no bioloģiski audzētiem dārzeņiem. Zināju, ka atradīšu veidu, kā izaudzēto pārdot, nebraucot uz tirgu,” saimniekošanas sākumu atminas Ilze.
Un tik tiešām – Lipski atrada veidu, kā, apejot klasisko tirgošanos, pārdot izaudzēto. Interesentiem katru nedēļu tiek piedāvāta un piegādāta dārzeņu kaste ar to, kas ir izaudzis un nobriedis konkrētajā brīdī. Ziemā tiek piedāvāti dārzeņi, kas ir uzglabājami, kā arī mikrozaļumi.
2012. gadā Ilzes vīrs Juris zaudēja darbu, un Lipski nolēma paplašināt saimniecību – papildus iznomāja vēl divus hektārus zemes un sāka sevi saukt par zemniekiem. Pa šo laiku saimniecība ir attīstījusies un augusi – nu jau bez dārzeņiem tajā aug arī augļu kociņi un ogas, tiek gatavotas sukādes, dārzeņu, augļu un ogu pulveri. Tā kā Ilzes blogs Absolūts ēd jau bija sasniedzis diezgan lielu auditoriju, arī saimniecība tika pie Absolūts ēd nosaukuma, jo saimnieki vēlējās, lai tā asociējas tieši ar šo vārdu.
Lipsku ģimenē aug četri bērni, un Ilze ir priecīga, ka, pateicoties dzīvei laukos, viņai ir iespēja ar bērniem pavadīt kopā daudz vairāk laika, nekā būtu iespējams, dzīvojot pilsētā un strādājot kādu citu darbu. “Visi kopā vācam dārzeņus, ogojam. Kaut strādāju, bērni ir man blakus. Mēs varam runāties, un viņi bauda lauku dzīves priekšrocības,” stāsta Ilze.
Bērni nereti ir klāt un piedalās arī ēst gatavošanas procesā, un tad gan neizdodas noslēpt tās ēdiena sastāvdaļas, ko viņi neēd. Piemēram, kabaci, kas bērniem ne īpaši garšo, bet kabača vafeles, ja nezina, ka tās ir pagatavotas no kabača, dievina!
“Pavārgrāmata man ir nepieciešama tikai tad, kad gribu gatavot gaļu, jo uz tās gatavošanu mana radošā domāšana nestrādā. Toties, gatavojot dārzeņus, fantāzija raisās ļoti labi. Bieži receptes top, nākot mājās no lauka ar kādu dārzeni rokās. Ja, plūcot kabaci, domāju, ka gatavošu pankūkas, tad, jau ieejot virtuvē, manā galvā ir radusies ideja par to, ka var taču izcept kabaču vafeles,” recepšu radīšanas procesu raksturo Ilze.
Bieži vien receptes rodas tieši gatavošanas procesā, un pēc galarezultāta apēšanas Ilze tās ātri pieraksta, lai neaizmirstu, kā konkrēto ēdienu pagatavot. Ilze savas receptes publicē arī Instagram kontā, kam ir gandrīz septiņi tūkstoši sekotāju. Laika gatavot nav daudz, tāpēc Ilzes receptes ir ātri pagatavojamas un vienkāršas. Ēdienus var viegli uzglabāt, un, kad gribas ēst, atliek tikai uzsildīt. Iespējams, tieši vienkāršās receptes piesaista Instagram konta sekotājus.
Īpaši iecienītas Lipsku ģimenē ir putras, jo tās garšo visiem bērniem, kā arī zupas – frikadeļu un biešu. Zupas parasti tiek vārītas tā, lai pietiek divām dienām, bet tikai retu reizi otrai dienai kaut kas paliek pāri. Kad Ilze vīram jautājusi, ko īpašu pagatavot Tēva dienai, Juris atbildējis, ka vēlas biešu zupu, jo tā ir viņa iecienītākā. Ilzei ir slikta mācība ar vēlmi pārsteigt vīru: “Kad gatavojāmies precēties un mums nebija bērnu, dzīvojām Jūrmalā un iepirkāmies Centrāltirgū.
Reiz, pērkot gaļu, sieviete, kas stāvēja man priekšā, slavēja speķi, kas viņas vīriešiem tik ļoti garšojot. Iztēlojos, kā palutināšu topošo vīru – nopirkšu viņam speķīti, sataisīšu maizītes, un viņš būs tik apmierināts... Nopirku speķi un laimīga braucu mājās, bet tur mani sagaidīja milzīga vilšanās – Juris par manu pirkumu bija ļoti pārsteigts un paziņoja, ka speķi neēd! Kopš tās reizes speķa mūsu mājās nav!”
Nu vairs Ilze nesatraucas, ja kādam no ģimenes locekļiem kaut kas negaršo. Īpaši bērniem, jo viņu mīļākie ēdieni un ēdieni, kas neiet pie sirds, mainās katru dienu. Četru bērnu mamma uzskata, ka produktus, ko bērni neēd, jāmāk ēdienā paslēpt tā, ka mazie nepamana un apēd ar garu muti, un paprasa vēl. Lipsku mājās nav noteikta laika, kad visi apsēžas pie galda. “Esmu uzaugusi, ievērojot stingras ēdienreizes, kad bija jāēd, kad negribas, tāpēc tagad izmatoju, ka varu ēst brīvi un dažreiz brokastis ir tikai divpadsmitos dienā,” savos ēšanas paradumos dalās Ilze.
Protams, arī Lipsku ģimenē ir reizes, kad visi kopā apsēžas pie galda, bet tā nav ikdiena. Arī ēdienus viņi nepiesaista konkrētam notikumam – piemēram pagājušogad uz Jāņiem cepa piparkūkas, jo visi pēc tām bija sailgojušies. Ilze uzskata, ka nevajag gaidīt svētkus, ir jāsvin ikdiena! “Mums ir četri hektāri zemes, kur aug augļkoki, dārzeņi, kur ir siltumnīcas ar tomātiem, papriku un baklažāniem. Mums ir dārzeņu un augļu pulveru ražotne! Un mums aug četri bērni! Citādāk savu dzīvi nespēju iedomāties. Lai arī kādu kūleni dzīve apmestu, jāizmanto ikviena iespēja, ko tā dod, nav jābaidās eksperimentēt un kļūdīties! Tikai tā var iet uz priekšu!” smaidot saka Ilze.
Saldais makaronu un ābolu sacepums
Mana vecmāmiņa bija neredzīga, un vēl pirms manas dzimšanas viņa bija apmeklējusi pavāru kursus, kuros neredzīgajiem mācīja viegli pagatavojamus ēdienus. Saldais makaronu sacepums ar āboliem bija viens no tiem, ko vecmāmiņa kursos bija iemācījusies un turpmāk gatavoja visu mūžu. Man šis ēdiens asociējas ar vissirsnīgākajām bērnības atmiņām – vēl joprojām atceros, kā, to ēdot, man šķita, ka nav nekā garšīgāka. Šis sacepums man saistās arī ar rudeni, jo tika gatavots tikai ābolu laikā. Tagad, to gatavojot un ēdot, es vienmēr atgriežos bērnībā, un tās ir brīnišķīgas sajūtas un atmiņas.
VAJADZĪGS
500g makaronu
5–6 āboli
40 g sviesta
1 tējkarote eļļas
200 g skābā krējuma
1 tējkarote kanēļa
100–150 g cukura
PAGATAVOŠANA
1. Makaronus izvāra, līdz tie ir gandrīz gatavi.
2. Izvēlas cepamtrauku ar vāku, to ieeļļo.
3. Āboliem izgriež serdes un sagriež šķēlītēs. Sastāvdaļas liek pa kārtām cepamtraukā. Vispirms liek kārtu ar makaroniem, tad ābolus un pārkaisa ar cukuru un kanēli. Kārto tik kārtu, cik augsts ir cepamtrauks.
4. Pēdējai kārtai jābūt no makaroniem. Tos pārlej ar skābo krējumu un pa virsu uzliek nelielus sviesta pikucīšus. Uzliek vāku un 40–50 minūtes cep 180 grādu temperatūrā. 5. Var pasniegt ar putukrējumu vai saldējumu. Brūkleņu sezonā sacepumam pirms cepšanas var pievienot brūklenes.
P.S. Kad šo recepti kādam stāstu, neviens neko tādu nav dzirdējis. Kad vairāk pievērsos ēst gatavošanai, man patika pētīt dažādas pavārgrāmatas, un vienā franču virtuves pavārgrāmatā es atradu šādu ēdienu – tai receptei klāt bija pievienots rikotas siers.
Ķirbju pankūka Austrumu gaumē
Mana māsa ir aizrāvusies ar Austrumu ēdienu gatavošanu. Šo recepti esmu aizņēmusies no viņas, un tā ir brīnišķīgi iedzīvojusies mūsu mājā. Tā kā galvenā šīs pankūkas sastāvdaļa ir ķirbis, citādāk nemaz nevarēja būt!
VAJADZĪGS
1 kg ķirbja (ideāli, ja tiek izmantots mazs ķirbis, kas sver ap kilogramu)
300 g miltu
1 tējkarote ķiploku pulvera vai pāris daiviņas ķiploka
350–400 g ūdens
šķipsniņa sāls
1 tējkarote eļļas
PAGATAVOŠANA
1. Ķirbi sarīvē uz rupjās rīves. Es ķirbi līdz pat Ziemassvētkiem nemizoju, manuprāt, to vajag mizot tikai tad, kad miza ir ļoti cieta.
2. Sarīvēto ķirbi pārkaisa ar ķiploku pulveri vai sarīvētu ķiploku. Pievieno vienu tējkaroti sāls. Ķirbim pievieno miltus. Visu samaisa.
3. Iegūtajai masai lēnām lej klāt ūdeni, nepārtraukti maisot. Svarīgi ir sekot līdzi ūdens daudzumam, jo mīklai ir jābūt diezgan biezai, bet elastīgai.
4. Iegūto mīklu liek uz pannas, kas pirms tam ir ieeļļota, un cep uz lēnas uguns. Pankūku veido pa visu pannu apmēram centimetra biezumā. Cep uz lēnas uguns. Pirmo reizi cepot, bažījos, vai varēšu to apgriezt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti vienkārši.
5. Pasniedz sagrieztu nelielos gabaliņos un pārkaisītu ar zaļumiem. Ēd, pamērcējot sojas mērcē.
Saldie batoniņi
Ideāls našķis, ar ko piesiet dūšu, kad nesanāk laika paēst. Vai ko iedot bērniem līdzi uz skolu, bet tikpat labi tās var būt arī gardas brokastis.
VAJADZĪGS
1 krūze auzu pārslu
1 krūze uzpūsto rīsu
1 krūze dažādu riekstu un sēkliņu pēc izvēles
Dažas karotes kokosriekstu pārslu un maltu linsēklu
½ krūzes jebkāda riekstu krēma
Pāris karotes medus. Tā daudzums atkarīgs no tā, cik saldu vēlies
2–3 karotes kokosriekstu eļļas
PAGATAVOŠANA
1. Visas sastāvdaļas saber bļodā un samīca ar rokām.
2. Kad iegūta viendabīga masa, izvēlas lēzenu trauku vai pannu, kurā ieklāj cepampapīru un uz tā apmēram divus centimetrus biezā kārtā izklāj iegūto masu.
3. Liek ledusskapī, lai sastingst. Pēc divām stundām izņem un sagriež tik lielos gabalos, cik vēlas.