Tenkošana ir bauda, kas palīdz izdzīvot

Pētījumā "Why People Gossip" (Kāpēc cilvēki tenko) noskaidrots, ka visvairāk aprunā kaimiņus (16%) un kolēģus (16%), radus (15%), draugus (14%), priekšniekus (11%), toties savus dzīvesbiedrus tikai četri procenti.

Pērtiķu bars biroja apstākļos

Katru dienu citus aprunā 11%, dažas reizes nedēļā – 15%, reizi nedēļā – 18%, dažas reizes mēnesī – 5%, bet 50% apgalvo, ka to nedara vai nenovalda mēli ļoti reti.

Kaut gan pieņemts uzskatīt, ka tenkot ir slikti, patiesībā tas var būt noderīgi. Tāpat kā pērtiķu barā, cilvēku sabiedrībā pastāv hierarhija un sarežģītas sociālās saiknes. “Klačojoties mēs varam noskaidrot, kurš no sarunas biedriem ir mūsu potenciālais sabiedrotais, bet no kura labāk turēties tālāk,” stāsta psihologs Jans Engelmans, kurš pēta tenkas kā sociālpsiholoģisku parādību Kalifornijas universitātē.

Tiesa gan, tenkas īpaši raksturīgas ir egoistiem, kas tiecas manipulēt ar citiem cilvēkiem. Mūsu tālo senču dzīve bija pūliņu pilna, lai piederētu grupai un izdzīvotu. Mednieku vācēju dzīvesveids palicis tālā pagātnē, un to piekopj tikai nedaudzas ciltis, bet izdzīvošanas stratēģijas īpatnības saglabājas arī pilsētas biroja apstākļos.

Stiprina saiknes

Klaču labums ir iespēja nodot svarīgu informāciju, palīdzēt citiem neiekulties nepatīkamā situācijā, nekļūt par intrigu upuri, ļaut labāk iepazīt konkrētās grupas pārstāvjus, saprast, uz kuru var paļauties. Pat mazi bērni mēdz apspriest citus vienaudžus un pēc savas saprašanas brīdina, ka tas, lūk, ir skopulis, jo nedalās ar mantiņām, bet ar to jautri spēlēties, skaidro Engelmans.

Tātad tenkas stiprina sociālās saiknes, ļauj nodibināt tuvu kontaktu ar apkārtējiem un gūt atbalstu, iemantot draugus un uzturēt draudzību. No otras puses, arī domubiedru kompānija nevairās pārskaitīt cits citam kauliņus. Psihologi tajā neko sliktu neredz, tomēr iesaka nepārsālīt – pārāk ļauna aprunāšana beigsies ar izmešanu no apļa.

Sargieties viltus ziņu

Protams, ar tenkām jābūt piesardzīgiem. Pilnīgi iespējams, ka teiktais ir puspatiesība vai vispār viltus ziņa, var gadīties, ka tenkotāju vada kādi slēpti nolūki, lai grautu aprunātā reputāciju.

Astotais Bībeles bauslis arī vēsta: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.” Ne velti, piemēram, Vācijas darbavietās tenkošana ir ļoti slikts tonis un no tās labāk atturēties.
Visdrīzāk tenko arī par jums, bet tikai jūs pats par sevi zināt vislabāk. Un jo mazāk iemesla baumām, jo labāk.