"Visa zāle redzēja mani kailu" - izvarošanas upure atklāti par pazemojumu, ko piedzīvojusi tiesā

Vairākus gadus cietusī meitene tika sargāta no plašākas sabiedrības ar viņai piešķirto segvārdu Emīlija Do. Anonimitāte viņai nodrošināta likuma prasību dēļ.

Tikmēr viņas pazemotājam un izvarotājam Brokam Tērneram 2016.gadā piespriestais sods izraisīja plašus sabiedrības protestus. Tiesnesis tolaik lēma, ka Stenfordas Universitātes studentam, izcilajam peldētājam Tērneram bargāku sodu piespriest nedrīkstētu, jo dzīve cietumā jaunajam talantam nenāktu par labu.

Kā atklāj cietusī, sāpes no pazemojuma, ko viņa piedzīvojusi tiesas laikā un soda pasludināšanas brīdī, gadu laikā tikai padziļinājušās. "Emīlija", kuras īstais vārds ir Šanela Millere, nolēmusi vairs neslēpties, un pastāstīt par saviem pārdzīvojumiem memuāros "Know My Name" (no angļu valodas "Zini manu vārdu").

Sazāļota un izvarota ballītē

2015.gada janvārī Šanelai bija 22 gadi. Viņa bija strādājoša studente, kura dzīvoja kopā ar saviem vecākiem netālu no Stenfordas Universitātes studentu pilsētiņas.

Šanelas māsa meiteni uzaicinājusi uz studentu ballīti, kur abas jautri pavadījušas laiku. Nav iztrūkusi arī alkohola lietošana. Pēdējā lieta, ko Šanela atceras no tā vakara, ir remdena alus iedzeršana un glāzes atdošana māsai.

Nākamā atmiņa meitenei ir jau no slimnīcas.

Kā atklāj tiesa, uzbrukumu apturējuši divi citi studenti, kuri, braucot garām ar velosipēdiem, pamanījuši Šaneles puskailo ķermeni nekustīgu pie atkritumu tvertnēm. Tolaik 19 gadus vecais Tērners no notikuma vietas bēdzis, bet garāmbraucošie studenti puisi noķēruši un turējuši, līdz pat ieradusies policija.

Slimnīcā Šanelas kailais ķermenis fotografēts, pārbaudīts katrs viņas zilums, noņemtas uztriepes. Izmeklētāji no meitenes pieprasījuši katru sīkāko detaļu par to vakaru. Lai gan pieredze slimnīcā bijusi ļoti traumatiska, Šanele atceras, ka māsiņas bijušas ļoti iejūtīgas un mātišķas. “Man riebās aukstais metāls, stīvā kokvilnas vate, tabletes, šļirces, paplestās kājas,” stāsta meitene, “bet viņu balsis mani nomierināja, it kā mēs būtu šeit pavisam ikdienišķā situācijā. Viņas pasniedza man tasi ar neona rozā tabletēm, it kā tajā būtu mimoza (atspirdzinošs kokteilis).”

Satrauktā māsa Šanelu no slimnīcas tovakar nogādājusi atpakaļ mājās, kur viņa par notikušo nevienam nav stāstījusi - ne vecākiem, ne savam draugam. Meiteni ļoti mulsinājusi šī "alternatīvā realitāte", jo viņa nesaprata, kas ir noticis. Tā vietā, lai atkal atcerētos piedzīvoto, viņa centusies atgriezties ikdienas dzīvē.

Detektīvi meitenei vēlāk atklājuši, ka viņa, visticamāk, esot dzimumnozieguma upuris, tomēr notikušais joprojām neesot līdz galam skaidrs. No rīta slimnīcā Šanelas parakstīšanai iedoti papīri, uz kuriem lieliem burtiem rakstīts "Izvarošanas upuris". "Es apstājos. Nē, es nepiekrītu, ka esmu izvarošanas upuris. Vai parakstoties zem tā, es par tādu kļūšu? Ja atteikšos, vai palikšu par to, kas esmu?" savas tā laika domas apraksta Šanela.

Meitene zinājusi, ka viņas lietā ir aizturēts aizdomās turamais, bet nezināja viņa identitāti. Par to, ka puisis ir Broks Tērners, viņa uzzinājusi no interneta medijiem 10 dienas vēlāk.

Baidījusies izskatīties pēc "nepilnīga upura"

Šanelai par notikušo nācies izstāstīt vecākiem, jo tuvojusies tiesa. Viņa notiekošā dēļ pametusi darbu, jo nācies pieskaņoties biežajām tiesas sēdēm. Traumatiskā pieredze bija aprijusi jaunietes dzīvi. Liels atbalsts notikušā sakarā bijis Šanelas draugs.

Prokurors, satiekot Šanelas draugu, pat šķitis atvieglots. "Mani mulsināja tas, ka fakts, ka man ir draugs, tika sasaistīts ar to, kas ir noticis," stāsta jauniete. "Slimnīcā neviens nelika man domāt, ka tam, ka man ir puisis, pašlaik ir kāda nozīme. Tur es varēju domāt tikai par sevi un savu ķermeni. Tur bija normāli pateikt "es negribēju, lai svešinieks man pieskaras." Tiesā man šķita dīvaini teikt "es negribēju, lai Broks man pieskaras, jo man ir draugs"."

Tiesas sēžu laikā Šanela jutusies ļoti neērti, jo viņai šķitis, ka visi vērtē viņas raksturu, nevis notikušo. Viņai bijis ārkārtīgi sarežģīti izdomāt, kādu apģērbu vilkt, kā izturēties. Meitene baidījusies izskatīties pēc "nepilnīga upura", kurš vienkārši lietojis alkoholu un tāpēc atslēdzies.

Šokējošu brīdi Šanela piedzīvojusi tad, kad uzzinājusi, ka tiesas laikā visu priekšā demonstrēti viņas kailfoto pēc nozieguma. Attēlus redzējis Broks, viņa abi brāļi, tēvs, tiesas darbinieki, ikviens svešinieks telpā. Tā iemesla dēļ, ka Šanela bijusi sazāļota un pati nav spējusi atcerēties neko no notikušā, tiesai bijušas svarīgas vissīkākās detaļas no notikuma vietas.

"Kamēr tas notika, es, visticamāk, biju turpat gaiteņa galā, cenšoties izskatīties pēc iespējas atbilstošāk," raksta meitene. "Es jūtos pazemota, zinot, ka ienācu tiesas zālē ar smaidu, kaut gan visi tikko bija redzējuši mani kailu."

"20 minūšu ilgas darbības" esot nenozīmīgas

Tērners, kurš tiesai līdz pat sprieduma pasludināšanai turpināja apgalvot, ka Šanela piekritusi seksuālam kontaktam, 2016.gadā tika atzīts par vainīgu izvarošanā. Stenfordas Universitātes bijušajam peldētājam par noziegumu draudēja 14 gadu cietumsods, bet prokurors sodu lēma samazināt uz 6 gadiem. Pats apsūdzētais prasījis 4 mēnešus.

Tērnera tēvs Dens Tērners pie tiesneša vērsās ar lūgumu sodu samazināt, jo "20 minūšu ilgām darbībām" nevajadzētu pilnībā izmainīt dēla dzīvi. Viņa dēls izmisīgi gribējis iederēties Stenfordā, tāpēc sācis lietot alkoholu un ballēties. Universitāte jau pāris nedēļas pēc nozieguma izslēdza Tērneru no skolas. "Peldēšanā uzvaru no zaudējuma šķir sekundes simtdaļas," grāmatā atklāj Šanela. "Neskatoties uz to, viņa tēvs gribēja norakstīt 20 minūtes kā nenozīmīgas... kur palika tās stundas, kuras pavadīju ārsta kabinetā, psihiatra konsultācijās, kur palika manas negulētās naktis?"

Tiesnesis Ārons Pērskijs lēma izvarotājam Tērneram piespriest 6 mēnešu cietumsodu un 3 gadus probācijas uzraudzību, par iemeslu minot "bargo ietekmi", kādu cietums atstātu uz bijušo sportistu. Šis lēmums pamatīgi satricināja sabiedrību, raisot plašus protestus un pieprasījumus tiesnesi Pērskiju atbrīvot no darba, kas pēc pāris gadiem arī tika izdarīts.

Tērners no ieslodzījuma tika atbrīvots jau pēc 3 mēnešiem.

Naktī pēc sprieduma pasludināšanas Šanela aizdomājusies, ka it kā ir uzvarējusi tiesas prāvā - noziedznieks ir notverts, notiesāts un sodīts. Tomēr meitene bija izmisumā, jo saprata, ka piespriestais sods ir tiktikko vispār dēvējams par sodu.

"Mans zaudētais darbs, mana izpostītā dzīvesvieta, mans laupītais dzīvesprieks, visas manas sāpes tika novērtētas 90 dienās," raksta Šanela. "Manas sāpes un ciešanas nekad netika vērtētas augstāk par viņa potenciālu."

Saņem atbalstu no visas pasaules

Lai gan Šanelas identitāte arī pēc tiesas tika saglabāta noslēpumā, mediji visā pasaulē dažādās valodās, pat braila rakstā, publicēja viņas drosmīgo upura paziņojumu, kas tika izplatīts tiesas dienā. 

“Mana neatkarība, dabiskais prieks, maigums un pastāvīgais dzīvesveids, kuru baudīju, bez jebkādas ievērības kļuva izkropļots,” paziņojumā teica Šanela, tolaik vēl "Emīlija". “Es kļuvu noslēgta, dusmīga, nosodoša, nogurusi, aizkaitināta, tukša. Es stāvēju zem ūdens straumes, pētot savu ķermeni, un nolēmu, ka vairs to negribu. Man bija bail no tā, es nezināju, kas tajā ir bijis, vai tas, kurš to aizskāris, bija piesārņojis to. Es gribēju novilkt savu ķermeni kā žaketi un atstāt to slimnīcā ar visu pārējo.” Meiteni šajā smagajā brīdī atbalstīja cilvēki no visas pasaules. Kad Šanela nomainījusi savu psihiatri, ārste pat ieteikusi meitenei izlasīt "Emīlijas Do" ziņojumu, lai iedvesmotos. Tas, ka viņa beidzot tikusi sadzirdēta, ļoti palīdzējis meitenei dziedēt iekšējās rētas.

Tikmēr Tērners, izciešot cietumsodu, saņēmis simtiem naidpilnas vēstules.

Reiz kāda "Emīlijai Do" adresēta vēstule teju mainījusi meitenes dzīvi. Kāda 16 gadus veca jauniete savā vēstulē atzinusies, ka Šanelas noslēdzošā runa palīdzējusi viņai pēc diviem gadiem beidzot izkāpt no gultas. "Es pieņēmu to, kas notika," saka Šanela. "Lai gan tas bija sāpīgi, skat, pie kā tas novedis."

Skandalozā tiesas prāva un tās ietekme uz sabiedrību kļuva par iemeslu Kalifornijas amatpersonām pārskatīt tiesu sistēmu. 2016.gadā Šanelas lietas ietekmē Kalifornijā tika izsludināti 2 likuma grozījumi - viens, lai nodrošinātu, ka tiem noziedzniekiem, kas ir notiesāti par seksuāla rakstura uzbrukumu Kalifornijā, nav iespējams piespriest probāciju un otrs, kas novērsa štata kriminālkodeksa nepilnību, atzīmējot, ka “jebkāda veida seksuāls uzbrukums, kas tiek veikts bez otras personas piekrišanas, var tikt uzskatīts par izvarošanu". 

Tiesnesis Ārons Pērskijs, kurš bija atbildīgs par Tērneram piespriesto maigo sodu, pēc Kalifornijas iedzīvotāju iniciatīvas 2018.gadā tika atbrīvots no darba. Tiesnesis gan nepiekrita šim lēmumam, piebilstot, ka ticis ierauts "politiskajā arēnā". 

Tikmēr Šanela ar savu draugu ir pārcēlusies uz dzīvi Sanfrancisko. Neskatoties uz laiku, kas pagājis kopš baisajiem notikumiem, viņa joprojām nespēj gulēt viena, jo baidās būt neaizsargāta un bez samaņas. Kad palikusi viena, viņa durvis aizbarikādē ar krēsliem, bruņojas ar piparu gāzi un šķērēm un guļ pie ieslēgtas gaismas.

"Pēdējo trīs gadu laikā es neesmu gulējusi viena ilgāk par trīs naktīm," atklāj Šanela. "Kad manas draudzenes stāsta, ka vienas dzīvo studio tipa dzīvokļos, es esmu šokā. Bet kurš būs jūsu liecinieks? Kurš pasargās jūs? Vai tad jūs nesaprotat, ka gadījumā, ja būsiet vienas, jums neviens neticēs?" Šanela mudina cilvēkus klausīties seksuālo noziegumu upuru stāstos arī tad, ja tie ir ļoti smagi, turklāt raudzīties uz izdzīvotājiem nevis kā uz upuriem vai iedvesmojošu stāstu teicējiem, bet gan kā uz cilvēkiem, kuriem bijusi dzīve gan pirms, gan pēc notikušā.

“Kad tu dzirdi stāstu par izvarošanu, visas tās baisās un satraucošās detaļas instinktīvi liek novērsties. Tā vietā ieskaties tuvāk un dziļāk, jo zem rētām un policijas ziņojumiem ir vesels, skaists cilvēks, kurš meklē veidus, kā atkal atgriezties pasaulē.”