Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
SWNS/Scanpix

Uz festivālu ar atbildību: kā pēc izklaidēm neatstāt aiz sevis atkritumu kalnus

Sievietēm
18. jūlijā 06:03 2019. gada 18. jūlijā 06:03
Līva Oliņa | Žurnāls "OK!"
Festivāli kaut uz pāris dienām atmodina bezrūpību, uzlādē ar patīkamām emocijām, piepilda ar krāsainām atmiņām un pabaro kā dvēseli, tā miesu. Taču tikai retais aizdomājas, cik daudz atkritumu šādi saražojam.

Katru gadu pēc lielākajiem pašmāju festivāliem atkritumu poligonos tiek nogādāti daudzi desmiti tonnu atkritumu. Nemaz nerunājot par patērēto elektrību, transporta radīto piesārņojumu un citiem resursiem. Vides aizsardzība un resursu taupīšana vairs nav hipiju vīzija, tā ir mūsu kopīgā – gan festivālu organizatoru, gan apmeklētāju – atbildība, aiz sevis atstāt iespējami mazāku ekoloģisko nospiedumu arī festivālu laikā.

Pasaules lielākie festivāli tam pievērš uzmanību, un nu jau varam runāt detalizētāk – kā tieši katrs no tiem komunicē šo planētai un cilvēcei tik ļoti vitālo tēmu. Piemēram, lielākais britu festivāls Glastonbury, kurš katru gadu piecās festivāla dienās pulcē ap 170 000 (!) apmeklētāju, šogad vienu skatuvi būvēja no pludmalēs, parkos un uz ielām savāktiem atkritumiem. Festivāls ir aprēķinājis, ka tam būs nepieciešamas 10 tonnas plastmasas atkritumu, un jau ir sācis vairākas pludmaļu tīrīšanas kampaņas, lai šā mēneša beigās festivāla skatuve būtu gatava.

Festivāls ir arī aizliedzis vienreiz lietojamo plastmasas pudeļu tirdzniecību tā teritorijā. Salīdzinājumam – 2017. gadā Glastonbury apmeklētāji izlietoja 1,3 miljonus plastmasas pudeļu.

“Izlietotais plastmasas pudeļu apjoms festivāla laikā un bildes no festivāla teritorijas, kas noklāta plastmasas atkritumiem... Tas viss kopā mums neļāva palikt vienaldzīgiem. Mēs vēlamies piedalīties pasaules kopējā cīņā par plastmasas atkritumu samazināšanu. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums tik lielam festivālam, kāds ir Glastonbury, bet mums ir jāpārvar šīs grūtības un jāsper visi iespējamie soļi pareizajā virzienā,” atzīst Emīlija Eavis, viena no festivāla organizētājām un festivāla radītāja Maikla Eavis jaunākā meita.

“Ir laiks festivāliem sākt domāt par alternatīvām vienreiz lietojamai plastmasai. Un ir laiks iedrošināt festivāla apmeklētājus padomāt par trauku līdzņemšanu, ne tikai par to, ko viņi vilks mugurā festivāla laikā.”

Lai arī festivāla apmeklētāju skaits ir gana iespaidīgs, viņi tika aicināti ņemt līdzi savas uzpildāmās ūdens pudeles, kuras papildināt ūdens stacijās visā festivāla teritorijā. Arī mākslinieki aizskatuvē tika nodrošināti ar atkārtoti uzpildāmām ūdens pudelēm.

Foto: AFP/Scanpix

Tāpat Glastonbury festivāls pirmo gadu organizēja brīvprātīgo Cienījamo bruņinieku armiju, kurā bija aicināts reģistrēties ikviens festivāla apmeklētājs, lai pievienotos kopīgai cīņai par tīrāku un zaļāku festivālu.

Šo visu pārdomājot, rodas tikai viens secinājums – ja to var 170 000 apmeklētāju festivāls, tad tas ir iespējams ikvienam...

Piemēri, no kā mācīties un iedvesmoties

Pašmāju festivāla Komēta rīkotājiem bez tā mākslinieciskā satura vienmēr ir bijis būtiski domāt arī par to, kā radīt tādu kultūras pieredzi, kur mūzika, māksla un cilvēki ir pēc iespējas līdzsvarā ar dabu un kur festivāla organizēšana ir balstīta ilgtspējas principos.

Viena no festivāla organizatorēm Liene Jurgelāne stāsta: “Lai to īstenotu, mēs esam mācījušies un iedvesmojošies gan no dažādu vides organizāciju, piemēram, Julie's Bicycle, pašmāju Homo Ecos pētījumiem un ieteikumiem, gan no citu festivālu labās prakses. Piemēram, Boom festivāls Portugālē, neraugoties uz tā 30 000 apmeklētājiem, spēj biodinamiski attīrīt visus dušās un virtuvēs radītos notekūdeņus otrreizējai lietošanai, jau vairākus gadus daļu pārtikas audzē turpat uz vietas festivāla teritorijā un ar katru gadu palielina komposta tualešu proporciju.

We Love Green festivāls Parīzē izmanto tikai atjaunojamo enerģiju, otrreizēji pārstrādā 70 procentus saražoto atkritumu un katru gadu organizē radošo laboratoriju, lai radītu arvien jaunas idejas, kā nodrošināt lielāku ilgtspēju.”

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

Festivāls kā komunikācijas platforma

Meksikas Karību jūras krastos ir maza, deviņus kilometrus gara pludmales pilsētiņa Tuluma, kuru pēdējo piecu gadu laikā ir piemeklējusi pārmērīga tūristu popularitāte, līdzās slavai atnesot arī visu negatīvo, ko nodara lielas cilvēku masas. Tā kā pludmali no pilsētas šķir aptuveni astoņi kilometri džungļu, tur nav ne elektrības, ne meliorācijas sistēmas, kas daudzos atpūtniekus spētu uzņemt.

Arī okeāns ar krastā izskalotajiem atkritumiem liek noprast par tā piesārņojumu. It kā ar to nebūtu gana, pēdējos gados pastkartīšu bildēs redzēto tirkīzzilo ūdeni ir apsēdušas jūras aļģes, ko jūra izskalo prātam neaptveramos apjomos. Varētu jau domāt, ka tam ar tūrisma pieplūdumu nav nekāda sakara... Bet, papētot tuvāk, ir skaidrs, ka visi viesnīcu notekūdeņi nonāk džungļos un, iesūcoties zemē, satiekas ar pazemes ūdeņiem.

Jukatanas pussala, kurā atrodas arī Tuluma, ir slavena ar lielāko pazemes upju sistēmu tīklu pasaulē, kas savienojas arī ar okeānu. Tādējādi tūristu urīns un izkārnījumi nonāk okeānā, mēslojot aļģes, un veicinot to masveida vairošanos. Tieši tas motivēja pludmales iemītniekus nodibināt festivālu Art With Me, kas caur mūziku, mākslu un neskaitāmām lekcijām un darbnīcām palīdzētu pievērst pasaules uzmanību un kopīgi meklēt risinājumus. Festivāla mākslas sadaļa ir veltīta tikai videi un ekoloģijai, un cilvēka mijiedarbībai ar dabu. Vērtējiet paši, bet dažreiz šie mākslas darbi aizkustina vairāk un liek aizdomāties dziļāk nekā skaitļi un procenti, kas atspoguļo situācijas nopietnību.

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

Pašmāju pieredze

Laura un Andis Arnicāni, iedvesmojošā dzīvesstila bloga seekthesimple.com veidotāji, pirms diviem gadiem devās uz festivālu Positivus zero waste noskaņojumā. Viņi izaicināja sevi darīt visu, lai neradītu personīgos atkritumus; apbruņojās ar līdzi ņemamiem traukiem, glāzēm un kokvilnas salvetēm. Tas viss jau bija viņu īpašumā un ietilpa vienā, nelielā mugursomā.

Gūtā pieredze, lūdzot ēdinātājus ielikt maltīti un uzpildīt glāzes traukos, bija caurmērā pozitīva. Arī trauku mazgāšana izrādījās vienkārša – to varēja izdarīt pie tualetēm, kur bija uzstādīti ūdens krāni roku mazgāšanai. Secinājums – ja grib, viss ir iespējams!

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

* “Positivus festivāls katru gadu rūpējas par kādu konkrētu aktivitāti, kā nodarīt mazāku kaitējumu dabai. Pēdējos gadus tiek organizēta atkritumu šķirošana festivāla teritorijā. Katru gadu festivālā piedalās dažādu ekoloģisku suvenīru ražotāji, kuri ar saviem produktiem popularizē šo tematu. Esam organizējuši vairākas mākslinieciskas aktivitātes, kuras pievērš uzmanību ar ekoloģiju saistītiem jautājumiem, – instalācijas, izmantojot atkritumu materiālus. Tāpat mēs sadarbojamies ar Eiropas festivāliem un veicam informatīvas kampaņas par ekoloģisku uzturēšanos festivālā – īpaši telšu pilsētiņā. Eiropas festivālos lielu problēmu sagādā atstātais telšu pilsētiņu inventārs, arī teltis, kas pie mums tomēr nav liela problēma, jo cilvēki, visdrīzāk taupības dēļ, šos materiālus aiz sevis rūpīgi savāc. Patiesībā pasākumu rīkotājiem ir grūti nedomāt par atkritumu samazināšanu, jo atkritumu izvešana katru gadu kļūst arvien dārgāka, un mums ir radoši jādomā, kā dažādas instalācijas un uzbūves priekšmetus veidot tā, lai tos varētu izmantot vairākus gadus,” komentē Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

* Arī festivāls Summer Sound ar katru gadu cenšas kļūt dabai draudzīgāks. “Tā kā festivāla teritorija atrodas Liepājas pludmalē un jūras tuvumā, vienmēr ar īpašu rūpību sekojam, lai atkritumi nepiesārņotu pludmali un jūru. Ja festivālā izmantojam konfeti vai ko līdzīgu, vienmēr rūpējamies, lai izejmateriāli būtu videi draudzīgi un ātri pārstrādātos, neradot kaitējumu.

Festivālā nodrošinām pietiekami atkritumu urnu, kas izvietotas teritorijā, lai mudinātu cilvēkus atkritumus nogādāt līdz tuvākajai urnai, nevis atstāt tos, kur pagadās. Esam sākuši pārrunas ar mūsu sadarbības partneriem, lai varētu atteikties no vienreiz lietojamām glāzēm festivāla teritorijā un nodrošināt alternatīvu.

Esam pretimnākoši cilvēkiem, kuri festivāla teritorijā ierodas ar saviem traukiem. Tāpat visi festivālā saražotie atkritumi pirms nodošanas otrreizējai pārstrādei tiek šķiroti. Mūsu līgumos nav rakstīts, ka, piemēram, jābūt papīra traukiem, taču ir tirgotāji, kas ēdienus un dzērienus paši pasniedz tikai papīra traukos un kuriem galda piederumi ir no koka. Redzam, ka “zaļā” tendence sāk skriet mūsu festivāla noteikumiem pa priekšu,” par Summer Sound pieredzi stāsta festivāla pārstāve Alise Pabērza.

* Festivāla Komēta veidotājiem rūpes un atbildība par vidi ir bijušas aktuālas kopš tā pirmsākumiem. “Mums tas pat ir ierakstīts manifestā – būt līdzsvarā ar dabu, uzņemties rūpes par vietu, kurā rīkojam festivālu, pievērsties ekoloģijai – gan konceptuāli, gan praktiski. Festivālā šķirojam atkritumus, vienreiz lietojamās plastmasas mums nav vispār – ēdināšanas zonā ir “trauku bibliotēka”, kurā cilvēki var aizņemties īstus traukus, saņemt ēdienu, paēst, nomazgāt un novietot atpakaļ.

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

Festivālā piedāvājam tikai veģetāru un vegānu ēdienu, apzinoties, ka tieši dzīvnieku lauksaimniecība atstāj vienu no lielākajiem ekoloģiskās pēdas nospiedumiem. Tāpat aktīvi aicinām apmeklētājus uz festivālu doties ar sabiedrisko transportu; festivālā nodrošinām cisternas ar bezmaksas dzeramo ūdeni un aicinām apmeklētājus ņemt līdzi savas ūdens pudeles, kuras iespējams uzpildīt. Festivāla scenogrāfija maksimāli tiek veidota no aizņemtiem, lietotiem, otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Ja būvējam kaut ko jaunu, tad īpaši domājam, lai tas varētu tikt lietots atkārtoti gan nākamajos festivālos, gan, iespējams, citiem pasākumiem cietoksnī.

Festivālā ir Komētas akadēmija – lekciju, darbnīcu un sarunu vieta. Tajā vienmēr ir izglītojošas aktivitātes par šo tēmu. Šogad akadēmijas lielā tēma ir attiecības ar sevi, citiem un dabu. Lai izturētos atbildīgi pret vidi un cits pret citu, pirmais solis ir apzināšanās, pēc tam seko zināšanas, prasmes un attieksme, tāpēc būtiski ir ne tikai praktiskie soļi, kurus rīkotāji un apmeklētāji var veikt konkrētā pasākumā videi draudzīgākā veidā, bet arī filozofiskie festivālā kopā būšanas principi.

Komētā mēs to saucam par prāta ekoloģiju – apzināties savu vietu pasaulē un saistību ar citām dzīvām būtnēm un organismiem, uzņemties atbildību par savu rīcību, izvēlēm un to, kā tās ietekmē cilvēkus un vidi. Mēs gribam, lai cilvēki uz festivālu skatās kā vienotu veselumu, kurā nozīme ir katrai programmas detaļai, videi, cilvēkiem un mums pašiem, ne tikai pasākuma galveno mākslinieku koncertam un dzērienam ar draugiem.

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

Apzināti izkāpt ārpus pierastā un ērtā patērēšanas burbuļa robežām, domājot par to, kādu saturu mēs saņemam un patērējam. Paradumu un attieksmes mainīšana var prasīt laiku un izglītošanās darbu gan pasākuma organizatoriem, gan apmeklētājiem, taču Komētā mēs cenšamies to ik gadu piedāvāt, gan veidojot Komētas akadēmijas saturu, kur kopā ar lektoriem iespējams meklēt atbildes uz jautājumiem, kā un kas notiktu, ja cilvēks savas pasaules centrā liktu dabu, nevis pats sevi.”

* Festivāls Laba daba ilgtspējas un apzinīgas dzīvošanas jautājumiem pievērš aizvien lielāku uzmanību gadu no gada. “Festivāla reklamēšanai izvēlamies lielākoties digitālus risinājumus, pēc iespējas mazāk drukājot skrejlapas un plakātus. Ik gadu festivālā aicinām iesaistīties dažādas organizācijas, kas ikdienā darbojas vides aizsardzības un sabiedrības izglītošanas jomā. Arī ārpus festivāla aktivitātēm labprāt piekrītam piedalīties dažādos forumos un konferencēs, kur tiek apspriesta vides ilgtspēja un dabas aizsardzība. Šogad, piemēram, festivāla organizētajās bāra vietās dzērienus vairs nepasniegs vienreiz lietojamajās plastmasas glāzēs – bāros darbosies depozīta sistēma ar vairākkārt lietojamām glāzēm.

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

Šī ir liela investīcija, ko salīdzinoši mazam festivālam, kāds ir Laba daba, pašu spēkiem ir grūti ieviest. Par labo žestu un sadarbību paldies sakām mūsu partnerim Mežpils. Daļu atbildības uzliek arī festivāla norises vieta – tas jau desmit gadus notiek Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā Ratnieki, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Ievērojam visus noteikumus, kas jāņem vērā, rīkojot pasākumus Nacionālajā parkā. Arī mūsu apmeklētāji, lielākā daļa noteikti, ir ļoti apzinīgi un domā par vides saudzēšanu un lielu nekārtību aiz sevis neatstāj. Pie mums pļavas un teritorija ir tīra.

Foto: no žurnāla "OK!" arhīva

Festivāla laikā strādā brīvprātīgo komandas, kas uztur tīrību un kārtību. Katru gadu bez maksas vai pret ziedojumiem dodam arī mobilos pelnu traukus, kas veidoti no otrreiz pārstrādātām PET pudelēm. Esam ievērojuši, ka apmeklētāji trauciņus saglabā un gadu no gada ņem līdzi uz festivālu. Dzeramo ūdeni festivālā no vietējiem Ratnieku krāniem vienmēr ir bijis iespējams uzpildīt. Šā gada paralēlajā programmā esam iekļāvuši laikmetīgās dejas izrādi par plastmasas šķirošanu. Līdzīgi kā citus gadus noteikti būs dažādas izklaidējoši izglītojošas aktivitātes.”
 

Citi šobrīd lasa

Eksperte: sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātām dzīvēm sociālos tīklos 28
Kā vecākiem pašiem novērtēt bērna stāju?
Skandāls Krievijā: futbolists ar salauztu žokli spiests apbraukāt 3 slimnīcas, lai saņemtu palīdzību

Видео: сын Галкина и Пугачевой нашел способ спрятаться от папарацци в Юрмале

Достали? Принц Уильям отказывается жить под одной крышей с Гарри и Меган