Mūsdienu atvaļinājuma paradumi stipri atšķiras no tiem, kas bija agrāk, piemēram, padomju laikā. Teorētiski Latvijā Darba likums nav daudz mainījies: tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu ir ikvienam neatkarīgi no tā, uz cik ilgu laiku noslēgts darba līgums un vai darbinieks strādā pilnu vai nepilnu darba laiku. Ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām (28 kalendāra dienām), neieskaitot svētku dienas, turklāt viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārējo atvaļinājumu var sadalīt arī sīkākās daļās.
Bet kā notiek praksē? Un galvenais – kā vajadzētu pareizi atpūtināt sevi, lai neiedzīvotos izdegšanas sindromā vai vēl lielākā ķibelē?
- Ja atvaļinājums nav garāks par nedēļu, faktiski - atvaļinājuma nemaz nav
- Vīriešiem, kas izlaiž atvaļinājumu, ir par 30% lielāks sirdslēkmju risks
- Ceļojuma gaidas un plānošana nes laimi. Bet - vai ceļošana sniedz atpūtu?
- Astotās dienas eiforija
- Brīva darbdiena nedēļā?
- Kolektīvā atjaunošanās: cilvēki no atvaļinājuma atgriežas starojoši un iedvesmo arī citus
- Cik gari atvaļinājumi ir citās valstīs? Līderes - Somija un Francija
- Vai jums vispār ir nojausma, kādā mērā smadzenes tiek pārslogotas ar informāciju?
- Svarīgāk ir – kā atpūsties, nevis – kur. Dari jebko, kas uzrunā dvēseli un liek tai dziedāt
- Perfekta atvaļinājuma mehānisms
