Slidena grīda, vannasistaba, paklājs, aiz kura aizķerties: kam pievērst uzmanību, veidojot drošu vidi seniora mājoklī
Gadiem ejot, mainās ķermeņa fiziskās iespējas, locītavas paliek stīvākas, mainās redzes, garšas un smaržas uztveres asums, pasliktinās kognitīvās spējas un līdzsvara sajūta. Uzturot labu veselību, novecošanas procesus var krietni attālināt, vienlaikus neizaicinot likteni un piemērojot dzīves vidi gados vecāka cilvēka dzīves vajadzībām.
Par to, kā izvērtēt paaugstināta riska lietas dzīvesvietā un izveidot senioram piemērotu un drošu dzīves vidi, stāsta ergoterapeits Filips Bernadskis.
Pirmām kārtām, domājot par veca cilvēka labsajūtu un dzīves kvalitāti, jācenšas vidi pielāgot tā, lai viņš pēc iespējas ilgāk viņš varētu sevi aprūpēt pats un negūtu traumas ikdienas pašaprūpē, piemēram, paslīdot un krītot vannasistabā.
Visā dzīves telpā jānovērtē, vai tajā nav paklāji, aiz kuriem viegli aizķeras kājas, nepiestiprināti vadi, sliekšņi.
Jāpadomā arī par apģērba izvēli. Tāpat kā maziem bērniem, arī veciem cilvēkiem ģērbšanās var sagādāt zināmas grūtības. Piemēram, apģērbs ar stāvu apkakli, kas jāvelk pār galvu, vai daudz mazas podziņas. Zeķu uzvilkšanai ir izdomātas īpašas ierīces, kuras palīdz uzvilkt šo apģērba gabalu nepieliecoties.
Ergoterapeits arī ir novērojis, ka vecie cilvēki ļoti ilgi nevēlas atzīt, ka viņiem vajag palīdzību, jo visu var paši. Tomēr te gan jāievēro princips, ka labāk riskus novērst laicīgi, nekā pēc tam risināt jau nopietnākas veselības problēmas.
Vannas istaba
Slidenas flīzes, pārāk augsta vannas vai duškabīnes mala ir tipiskākās vietas, kur var paslīdēt, nenoturēt līdzsvaru un krist.
Gūžas kaula lūzums, kuru gūst veci cilvēki kaulu trausluma dēļ, kas dzīst ilgi, sāpīgi un var pat pilnībā nesadzīt un atstāt cilvēku dzīves pēdējos gadus pavadīt gultā, ir sekas šādiem kritieniem.
Kā risinājums ir ieklāt vannā un uz slidenajām flīzēm neslīdīgus gumijas paklājiņus, bet pie sienas piestiprināt rokturus, kuriem ir ērti pieķerties, kāpjot ārā no vannas. Der padomāt par duškabīni ar zemajām maliņām.
Vannā vieglāk būs nomazgāties, ja tā būs aprīkota ar vannas dēli, uz kura var sēdēt, vai speciāli vannas krēslu.
Tualete
Jauniem un veseliem cilvēkiem ir grūti iedomāties, ka piecelšanās no sēdus pozīcijas no tualetes poda vecāka gada gājuma cilvēkam ir vesels izaicinājums. Locītavas vairs nav tik lokanas un piecelšanās no pilnīga sēdus stāvokļa prasa lielu piepūli. Risinājums ir speciāls tualetes poda paaugstinātājs, kas padara sēdvietu augstāku un ērtāk izmantojamu. Pie sienas var pielikt rokturus, kuriem pieķeroties, vieglāk piecelties.
Virtuve
Spēja pagatavot sev ēdienu ir viena no pašaprūpes pamata spējām. Tas ļauj senioram joprojām justies neatkarīgam un pietiekami spēcīgam. Tomēr viena no problēmām ir, piemēram, artrīta skartas sāpīgas locītavas. Tāpēc ir grūtāk attaisīt burciņas, satvert virtuves priekšmetus.
Filips Bernadskis stāsta, ka ar gadiem pavājinās sensorās, sāta un garšas sajūtas. Ja piekļūšana ēdienam un gatavošana prasa pārāk lielu piepūli, vecais cilvēks ar laiku izlemj, ka nemaz jau tik ļoti ēst vai dzert viņam negribas, pat ja organisms ir jau izslāpis un badā.
Ārvalstīs pašlaik tiek izmēģināti arī siltuma monitori, kas uztver, ja virtuvē pārāk ilgi deg iededzināta gāzes plīts. Latvijā šādas ierīces pagaidām vēl nav pieejamas izmantošanai mājas apstākļos.
Dzīvojamā istaba
Cilvēkiem gados ir tieksme ļoti saudzēt to, kas viņiem pieder. 80. gados pirktas mēbeles, galdiņi, klubkrēsli un grāmatplaukti ir vērtība, no kuras ir grūti šķirties. Bet šaurā dzīvokļa platībā tie ir arī šķēršļi, aiz kuriem ir viegli aizķerties un paklupt. Ja ikdienā ir nepieciešams izmantot rollatoru – ierīci, uz kuras atbalstās pārvietošanās laikā, tad ar to nav iespējams izgrozīties starp mēbelēm. Tuviniekiem situācija jāizvērtē un jāmēģina vienoties, ko no mēbelēm atstāt, no kurām tomēr labāk šķirties.
Ergoterapeits arī atgādina, ka ar vecumu pasliktinās redze, tāpēc telpām labāk būt pēc iespējas mazāk raibām, bez sīkām detaļām, kas traucē uztvert koptskatu un pietiekoši gaišām.
Gultas un krēslus, ja ir iespējams, vajag paaugstināt vai pat nomainīt, izvēloties tos augstākus. Arī tas atvieglo piecelšanos un pašaprūpi.
Kāpņu telpa un kāpnes
Arī tad, ja seniors dzīvo daudzdzīvokļu namā, tad viņam joprojām nāks par labu regulāras pastaigas svaigā gaisā. Iziešana no mājas prasa kāpšanu pa kāpnēm. Nolieciet kāpņu laukumiņos ķeblīti, kur apsēsties un atpūsties.
Palīgierīces, kuras noderēs
Spieķis ir kā trešais balsts, ja ir līdzsvara traucējumi. Svarīgi, lai šī ierīce ir funkcionāla. Ziemā spieķim var pielikt uzgali ar asu galu, lai tas neslīdētu pa sniegu un ledu.
Pārējā laikā gumijas uzgalis ir regulāri jānomaina, lai tas nenodiltu, nenolietotos un nezaudētu savas īpašības.
Pateicoties tehnoloģijām, tuvinieki var organizēt seniora uzraudzīšanu teju visu diennakti. Piemēram, ir kameras, kas reaģē uz kustību. Kamerās var redzēt, vai cilvēks nav pakritis un vai viņam nevajag palīdzību. Īpaši svarīgi tas ir insultu un infarktu gadījumos, kad nozīme ir minūtēm. Ir speciālas drošības pogas, kuras nospiežot, vecais cilvēks dod signālu dispečerim, ka viņam vajadzīga palīdzība.
Visi šie sadzīvi atvieglojošie pasākumi vairāk der tad, ka senioram nav kognitīvo, proti, prāta spēju, traucējumi. Ja cilvēkam ir lielas grūtības ar atmiņu, lēmumu pieņemšanu vai realitātes uztveri, viņam ir nepieciešama nepārejoša uzraudzība un aprūpe. Iespējams, ka labākais risinājums ir dzīvot kopā ar gados cienījamo ģimenes locekli vai arī meklēt profesionālu ikdienas aprūpētāju.
