Kas īsti notika ar 17 gadus veco nīderlandiešu meiteni, kuras nāvi pārprata mediji visā pasaulē?

Par Noas veikto eitanāziju trešdienas rītā ziņoja mediji visā pasaulē, sākot ar tabloīdiem un beidzot pat ar raidorganizācijas BBC radio programmu. Ziņa bija lasāma kā Latvijas, Lielbritānijas, Austrālijas medijos, tā arī vietējos Indijas ziņu portālos. Līdzjūtību vardarbības upuriem, kuri izvēlējušies dzīvi beigt legālas eitanāzijas ceļā, īsi pēc vēsts izplatīšanās savā "Twitter" vietnē paguvis izteikt pat Romas pāvests Francisks. Itālijā meitenes vārds trešdien iekļuvis "Twitter" trendos.

Vairāki mediji angļu valodā pat apgalvojuši, ka meitenei eitanāziju veikuši ārsti, balstoties vien uz meitenes "Instagram" ierakstu.

Tomēr tikpat ātri, cik ziņu rindās sāka izplatīties neprecīzā tulkojuma "viltus ziņa", tik ātri mediji, pēc cilvēku, kuri atraduši oriģinālo ziņas avotu Nīderlandes medijos, iebildumiem sāka savus garadarbus precizēt.

"Nē, nē, nē, šeit nav runas par aktīvo eitanāziju," amerikāņu medijam "Politico" pavēstījis Nīderlandes vietējā laikraksta "The Gelderlander" žurnālists Pols Bolverks. Tieši "The Gelderlander" uzskatāms par pirmatnējo avotu ziņai par meiteni, jo šis medijs aktīvi sekojis jaunās rakstnieces Noas dzīves gaitām. Lai gan medijs nav apgalvojis, ka meitene mirusi eitanāzijas ceļā, ārvalstu ziņu portāli vēstījumu pārpratuši.

Kas notika patiesībā?

Noai Pothovenai netika veikta eitanāzija. Viņa par to interesējusies pagājušajā gadā, bet ārsti meitenei ieteikuši nogaidīt vismaz līdz 21 gada vecumam, jo ticējuši, ka meitenes veselība un pašsajūta uzlabosies.

Noa Pothovena pirms gada izdevusi savu autobiogrāfiju ar nosaukumu "Winning or Learning" (no angļu valodas - "Uzvarēt vai mācīties"). Tajā meitene aprakstījusi savas ciešanas un cīņu ar garīgās veselības problēmām pēc tam, kad bērnībā atkārtoti pazemota un seksuāli izmantota.Grāmatā atklāts, ka meitene pirmo reizi seksuāli izmantota 11 gadu vecumā. Vēlāk, kad Noa bija 14 gadi, viņu izvarojuši 2 vīrieši, un meitene notikušo slēpusi no vecākiem, jo viņai bijis kauns.

Notikušais meiteni dziļi traumējis - viņai bija posttraumatiskā stresa sindroms, depresija un anoreksija.

"Pēdējo mēnešu laikā viņa vairākkārt centās izdarīt pašnāvību," atklāj nīderlandiešu žurnālists Bolverks. "Viņa kļuva arvien depresīvāka. "Labi, tagad es nospiedīšu to pogu. Es pārtraukšu savu aprūpi," viņa teikusi. Tas bija ļoti nomācošs un stresa pilns periods gan viņas vecākiem, gan draugiem un ārstiem. Viņa izvēlējās gulēt mājās, neēst un nedzert. Visiem bija grūti pieņemt notiekošo," to, kas noticis patiesībā, atklāj žurnālists.

Tā kā meitene tika barota caur zondi, ģimene akceptēja Noas vēlmi un ļāva viņai aiziet mierīgā ceļā.

Svētdien, 2.jūnijā, meitene mirusi savās mājās. Lai pārtrauktu savas ciešanas, viņa vienkārši pārtrauca ēst un dzert, nomirstot savās mājās.

Kāpēc Noa izvēlējās mirt?

Balstoties uz raidorganizācijas BBC sniegto informāciju, kā uzskata mirušās meitenes vecāki Lizete un Franss, bērnības traumu guvusī Noa meklējusi palīdzību, bet Nīderlandes veselības iestādes nav bijušas uzdevumu augstumos.

Viņu meitai tika veikta intensīvā ārstēšana. Viņa vairākas reizes bijusi psihiatriskajā slimnīcā, reiz pat slimnīcā gulējusi komas stāvoklī, barojoties caur zondi.

Noa savu pieredzi nosaukusi par "pazemojošu un degradējošu". Lai sāktu ārstēt ēšanas traucējumus, meitenei rindā bijis jāgaida veselu gadu.

Vienu dienu pirms nāves viņa par savu lēmumu paziņojusi arī sociālajos tīklos. "Es jau ilgu laiku par to esmu domājusi un nebiju pārliecināta, vai to stāstīt, bet es tomēr to pateikšu. Varbūt kāds par to būs pārsteigts, bet es šo esmu rūpīgi plānojusi un es neesmu impulsīva. Vārdu sakot, pēc maksimums 10 dienām es miršu. Pēc gadiem ilgas cīņas esmu izsmelta. Es jau kādu laiku vairs neēdu un nedzeru, un pēc daudzām diskusijām un pārdomām es esmu nolēmusi palaist sevi vaļā, jo manas ciešanas ir nepanesamas. Es elpoju, nevis dzīvoju," traģisko izvēli pamato Noa.

Gan pati Noa, gan viņas ģimene cer, ka autobiogrāfiskā grāmata palīdzēs pusaudžiem ar līdzīgām problēmām pārvarēt ciešanas, jo Nīderlandē neesot nevienas specializētas iestādes, kurā jauniešiem vērsties pēc psiholoģiskas un fiziskas palīdzības.

Līdzjūtību meitenes ģimenei izteicis arī Nīderlandes veselības ministrs Hugo de Junge: "Mēs visi esam satriekti par 17 gadus vecās Noas nāvi. Mēs esam sazinājušies ar meitenes vecākiem, kuri apstiprinājuši, ka šis nav bijis eitanāzijas gadījums. Ģimene šajā brīdī lūdz privātumu."

Pērn Nīderlandē pašnāvību veicis 81 jaunietis vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

Kas ir eitanāzija?

Nīderlandē ar jēdzienu "eitanāzija" tiek saprasta aktīva darbība, kad ārsts aizgājēja organismā ievada nāvējošu vielu. 

Balstoties uz Nīderlandes likumu, eitanāzija ir legāla un tiek veikta, vadoties pēc striktiem standartiem. Tā tika legalizēta jau 2002. gadā. Eitanāziju var veikt pat 12 gadus veci bērni, bet šis lēmums ir jāapstiprina ārstam, kuram jāatzīst, ka bērns cieš bez izredzēm atlabt.

2017. gadā eitanāziju izvēlējušies 6585 cilvēki, tie ir aptuveni 4,4% no visiem Nīderlandē reģistrētajiem mirušajiem. Lielākoties par šādu soli izšķiras ar nedziedināmām slimībām sirgstošie, galvenokārt vēža slimnieki.

Jauns.lv redakcija atvainojas lasītājiem par sākotnēji publicēto neprecīzo informāciju.