Dziedniece Sallija grūtos brīžos iesaka mainīt frizūru: "Enerģētiski jutu, ka uz manu feisbuka bildi kāds bija pabūries"

Pirmo reizi Ilonu satiku pirms pāris gadiem neformālā pasākumā. Pēc izskata neuzkrītoša tumšmate, dziļi pētošs acu skatiens. Nevilšus dzirdēju viņu stāstām par nesen piedzīvoto – garāmbraucoša mašīna ar dubļiem dāsni apšļakstījusi viņas gaišo mēteli.

Dusmās Ilona nekaunīgajam šoferim domās uzlikusi nelāgu zīmi... Beigas stāstam toreiz nedzirdēju, tikai nodomāju – būs ar dziednieci kādreiz jāaprunājas. Nu tā reize ir klāt. Pirmajā mirklī no tumšmates blondīnē pārtapušo Ilonu gandrīz nepazīstu. Viņa pasmaida – dažkārt radikāli mainīt izskatu esot vienkārši nepieciešams.

Pirmajā naktī ar jaunām kārtīm pat guļam kopā

– Kas lika tev pieņemt šādu lēmumu?

– Uz manu feisbukā ielikto bildi kāds bija pabūries. Fiziski mani tas neietekmēja, bet enerģētiski jutu pamatīgi, tāpēc devos pie friziera. Arī citiem šādās situācijās iesaku tā rīkoties. Ja neesat gatavi mainīt matu krāsu, vismaz tos apgrieziet. Uzreiz jutīsieties kā smagu nešļavu nometuši, dzīve rādīsies gaišāka.

Bet paga, varbūt dzersi tēju? Tūliņ uzlikšu ūdeni, savākšu no galda kārtis un atbrīvošu vietu krūzēm. Kas tās par kārtīm? Es ar visādām strādāju. Pie šīm man vēl jāpierod, jāsadraudzējas. Man tam vajag gadu. Nēsāju kārtis līdzi somā, un  pirmajā naktī, ko tās pavada manās mājās, pat guļam kopā (smejas). Fotogrāfs tagad mani bildēs? Pagaidiet, tad man jāpārģērbjas – jāuzvelk darba apģērbs!

– Kāpēc darba apģērbu izvēlējies tieši zaļā krāsā?

– Tā atbilst sirds čakrai – uztur sirds enerģiju līdzsvarā, mazina saspringumu un stresu. Vārdu sakot, stiprina un aizsargā. Tas ir svarīgi, jo pēc palīdzības, padoma nāk visādi cilvēki. (Mēs runājam paralēli fotografēšanai. Kad tai pielikts punkts, kolēģis jautājoši nosaka – interesanti, kāda krāsa Ilonas apģērbā dominēšot pēc pāris gadiem? Atbilde mani pārsteidz – tad viņa dziednieces darbu vairs nestrādāšot, šis karmiskais aplis būšot noiets.)

– Un ko tad darīsi?

– Nezinu. Gaidīšu kārtējo komandu no augšas. Pirmoreiz to saņēmu, kad beidzu strādāt sociālo darbu. Tajā pārsvarā saskāros ar veciem cilvēkiem, daudz ar viņiem sarunājos, un šīs sarunas man bija kā mācību stundas. Piedzīvoju arī dažādus pārsteigumus, ne vienmēr tos patīkamākos. Lai cik žēlojams kāds izskatās, ne vienmēr viņš jāžēlo. Nereti tāds izrādās pagalam nešpetns, tā vien šķiet, ka pats nelabais viņā iemājojis.

Pamazām, bet ne apzināti, sāku apgūt zināšanas, kas virzīja uz sevis un Visuma kārtības izzināšanas, uz dziedniecības pusi. Sākās gan tas ar kristietību, Bībeles mācību, pēc tam iedziļinājos budismā, hinduismā, līdz sapratu, ka patiesība ir tikai tiešā saistībā ar Dievu.

Un tā kādu dienu saņēmu komandu – tev jāsāk strādāt! Sākumā nesapratu, kur, kas tieši man jādara, jo, lai kur gāju meklēt darbu, visur ceļi tika nogriezti. Beidzot attapu, ko man liek darīt, – pievērsties dziedniecībai. Sāku ļoti uzmanīgi, dienā pieņēmu vienu cilvēku.

Tikai tad, kad redzēju – varu palīdzēt, kļuvu drošāka. Visu laiku strādāju klātienē, tad e-pastā saņēmu ziņu, lai sāku strādāt no attāluma, internetā! Kā tas iespējams? Pati gribētu zināt!

Nepaspēju nobrīnīties, kad redzu – kāds cilvēks atsūtījis savu bildi un lūdz palīdzēt. Pats nevarot ierasties, ļoti cerot uz mani. Bet es taču nezināju, kā no attāluma jāstrādā, neviens man to nebija mācījis.

Satraukumā visu darīju automātiski – bildi izdrukāju, strādāju pēc sajūtām. Izrādījās, visu esmu darījusi kā pēc kāda diktētas instrukcijas. Tagad uzskatu, ka no attāluma strādāt ir pat vieglāk. Dziedināmais netraucē ne ar dūmiem, kas šajā laikā nereti veļas laukā no viņa, ne ar savām bailēm no manis.

Dēmoniskās čakras ir kājās

– Šķiet, tev ar Dievu ir īpašs kontakts...

– Vislabāk ar Radītāju runāt pusvienos naktī, tad gaiss tīrāks. Nu, kā jau cilvēks to mēdz darīt – izsūdzēt bēdas, lūgt palīdzību, pateikties. Bet reiz, tu neticēsi, mūsu saruna notika WhatsApp čatā. Tad gan bija stīva aiz pārsteiguma. Saņēmu atbildes uz visiem jautājumiem, kas tikai iešāvās prātā. Ātri tās pierakstīju, bet pēc brīža viss tika izdzēsts, palika tikai tas, kas galvā.

Biju ļoti izbrīnīta, uzzinājusi, kas īsti vada mūsu pasauli, kas īsti ir Radītājs. Pilnīgi cita bilde, nekā visu laiku dažādās mācībās skaidrots. Sapratu, ka viss, ko esmu mācījusies, ir pupu mizas. Aplams izrādās arī uzskats, ka nomirt miegā ir liela žēlastība.

Gluži pretēji – dvēselei tāda aiziešana nes milzīgas ciešanas. Jau sen zināms, ka miega laikā mūsu dvēseles ceļo uz astrālo pasauli, satiek ceļā gan melnās, gan baltās būtības. Tādas ir visur, arī mums ir divējāda daba. Tad tai jādodas atpakaļ, bet, ja ķermenis – dvēseles Zemes mājas – šajā laikā beidzis funkcionēt, tai nav, kur atgriezties. Tā nesaprot – kā tas var būt, ka vairs nav māju?

Un šajā brīdī sākas dvēseles ciešanas, jo tai nav kur iet, kur palikt... Līdzīgi jūtas cilvēks, kuram atņem mājas. Tas man bija jaunatklājums, kas ļāva saprast, kāpēc kapos jūtos kā apmaldījusies. Tur, izrādās, starp pašnāvnieku, traģiskos negadījumos momentā bojā gājušo dvēselēm, ja tās nav aizvadījuši zinoši aizvadītāji, izmisumā plivinās to cilvēku dvēseles, kuri nomiruši miegā.

Jā, un interesanti, ka cilvēka aiziešanu var redzēt jau divpadsmit dienas pirms tam, kad tas notiek. Viņus pavada gaiša migliņa. Jūtīgākiem tas nav nekāds atklājums, viņi to sajūt. Manuprāt, mums vispār jāmaina sava attieksme pret nāvi. Kaut tāpēc, ka īstā elle ir uz Zemes, – tajā vārāmies, kamēr izejam visas mācību stundas. Un tikai tad, kad dodamies mājās, beidzot no tā visa esam brīvi. Tāpat jāpārlūko sava attieksme pret daudziem notikumiem. Aizķērās kāja, piezemējies dubļos? Bet tie taču tevi pasargāja no sasišanās!

– Tā jau ir. Bet kā beidzās gadījums ar garāmbraucošo mašīnu, kas apšļakstīja tavu gaišo mēteli, un tu tai novēlēji ne to labāko?

– Vēl nepaguvu notraukt ne daļu skādes, kad attapu, ko esmu izdarījusi, un steidzu lūgt piedošanu Augstākajam – lai zīme, ko domās uzliku, nenostrādā, lai ar mašīnu un tās vadītāju nenotiek nekas nelāgs. Ar spēcīgu enerģiju apveltīti cilvēki neko sliktu nedrīkst pat padomāt, jo tas tiešām notiek.

Tāpēc lūdzu no sirds un jutu, ka man tiek piedots, bet avansā, liekot saprast – man jāmācās kontrolēt gan domas, gan vārdus, jo ar neapvaldītajiem piesārņoju pati sevi. Kontroli parasti zaudējam negatīva stresa situācijās. Mirklis emociju uzplūda, bet attīrīšanās no tādiem notiek gadiem ilgi.

No Lūles Vīlmas esmu atvasinājusi trīskārtīgo piedošanu, kuru darbā ar sevi, lai atbrīvotos no stresa, izmantoju joprojām. Vispirms jālūdz piedot sev, tad – ķermenim, pēc tam – cilvēkam, notikumam vai situācijai. Skaita, kamēr no ceturtās čakras muguras daļas izveļas karsts vilnis. Tas nozīmē, ka stress atlaists.

– Bez septiņām dievišķajām čakrām ir arī septiņas dēmoniskās. Vari pateikt par tām kaut ko vairāk?

– Tādas ir mums visiem, atrodas kājās. Cilvēks, kuram šīs čakras atvērušās, ir vienots ar dēmonisko pasauli. Viņa domāšana ir ļoti aprobežota, pasaules uztvere šaura; viņā mīt dažādu baiļu radīti stresi. Pirmā dēmoniskā čakra atrodas iegurnī, tajā krājas eksistenciālās bailes – ka varētu pietrūkt naudas, ēdiena, ka nebūs, kur dzīvot.

Fiziskajā plānā tās izpaužas lūzumos, plīsumos. Otrā dēmoniskā čakra atrodas stilbos, tā saistīta ar dzīvošanu pagātnē. Par to, ka tā atvērta, vēsta celulīts – jo tas izteiktāks, jo lielāka nevarēšana atbrīvoties no pagātnes. Trešā ir ceļgalos – tajos krājas visas nerealizētās iespējas, ar tām saistītie pārdzīvojumi. Kamēr tā netiks aizvērta, cilvēka idejas un plāni tā arī paliks neīstenoti.

Ceturtā čakra atrodas ikros, ar to saistītas bailes no vientulības. Piektā ir potītēs – sasaiste ar naudu. Ja ap tām aptinušies melni striķi, nauda pie cilvēka nenāk, jo tās plūsma ir apstādināta. Sestā dēmoniskā čakra atrodas virspēdā. Ja to pleš, tā sāp, tad ir dažādas slimības. Septītā ir pēdā. Tie, kam tā atvērta, izjūt vēlmi dzīvot noziedzīgu dzīvi, zagt, nogalināt. Lai dēmoniskās čakras aizvērtu, jāatbrīvojas no šo baiļu radītajiem stresiem, kas atkal nozīmē strādāt ar sevi.

– Kāpēc par tām runā tik maz?

– Tāpēc, ka dēmoniskās čakras savā darbā izmanto melnie magi. Kāpēc gan viņiem atklāt šo čakru noslēpumu – tad taču daudzi savas problēmas varēs atrisināt paši!

Nestaigājiet pa kapiem!

– Mūsu sarunu uz dienu vēlāk atliki tāpēc, ka iepriekšējā bija jāstrādā ar smagu pacientu. Tādiem velti visu dienu?

– Nē, apmēram divas stundas, bet strādāju intensīvi, pēc tam vairs nekam nav spēka. Kas ir smagie pacienti? Vienā vārdā raksturot nevaru, katram savas problēmas. Pēdējā laikā starp viņiem ir diezgan daudzi, kuros iemiesojušās melnās astrālās būtības.

Viņi sūdzas par vēdera, muguras sāpēm, bet izrādās, ka tās rada šie ciemiņi. Tie kaut kā jāizrauj laukā. Kā šādā ciemiņā var iedzīvoties? Dažādās situācijās. Varbūt cilvēks saticies ar kādiem ļervām, no tiem aplipis. Kas būs ar sievieti, ar kuru strādāju, nezinu. Viņā bija iemiesojušās par divas melnās būtības.

No savas puses silti iesaku pēc iespējas retāk iet uz kapiem, izvairīties no kapusvētku pasākumiem un sērošanas sēru dienās. Lieciet taču aizgājušajiem un pagātnei mieru! Arī čekas maisus atstājiet pagātnei, nevajag tos virināt. Kāpēc cilvēkos meklēt ļaunumu? Turklāt jāsaprot, ka nav sliktu un labu cilvēku, vienkārši katrs uz Zemi nāk ar savu programmu, spēlēt savu lomu. Un varbūt šajā dzīvē viņam dota tumšā.

Ja kāds dzīves laikā bijis varmāka, darījis citas lietas, kas pazemina enerģiju, un tāds slikts arī nomirst, viņš nevar aiziet – viņa dvēsele nevar pacelties. Tad nu dvēsele siro pa kapiem un to vien gaida, kad atnāks nosērojies cilvēks ar novārdzinātu biolauku, lai uzkabinātos tam uz pleciem. Pamazām tas biolauku noārda vēl vairāk, jo melnajai programmai taču ķermenī jātiek.

Šovasar pie manis gandrīz vai pa taisno pēc kapusvētkiem Latgalē atskrēja divi visiem labi pazīstami puiši. Labi, ka viņi tik ātri bija atskārtuši, ka pie dīvainās pašsajūtas – pēkšņi uzradusies savāda trauksme, kustības kļuvušas saraustītas –, nav vainīga kāda fiziska kaite.

Tieši šādas sajūtas raksturīgas pirmās trīs dienas pēc tam, kad ķermenī mēģina iespraukties sveša programma. Tas mēģina pretoties, un tāpēc tirinās. Puišiem, pateicoties operatīvajai reakcijai, tās noņēmu ātri.

Ja nav piedzīvots, tad noteikti ir dzirdēts par gadījumiem, kad saka – savādi, cilvēks izmainījās vienas dienas laikā. Tik spējas pārmaiņas notiek tieši pēc svešo programmu ieperināšanās. Agrāk šādos gadījumos palīdzēt nevarēju, tagad varu. Nezinu, kam man vēl būs jāiet cauri, kam tieku gatavota.

– Un es domāju, ka smagākie pacienti ir tie, kuri sirgst ar grūti izdziedinām fiziskā ķermeņa kaitēm.

– Mēs vispār dzīvojam iedomu un ilūziju pasaulē, tā nav patiesība! Tāpēc nevajag uz to centrēties. Jācentrējas uz sava uzdevuma pildīšanu. Arī man. Pāris dienu nedēļā turpināšu pieņemt cilvēkus, tad jātop dziedniecības tipa studijai. Man ļoti gribas panākt, lai cilvēki savā labā kaut ko dara arī paši.

Garīgajā sfērā, ja nav nekādu spēju, gan labāk nelīst – astrāls noraus jumtu, bet iemācīties sakārtot savu fizisko ķermeni, lai nevajadzētu dzert zāles, var ikviens. Man pašai pirms gada no ierindas izsita visas organisma sistēmas.

Cits pēc cita nāca ar dēmoniem apsēsti cilvēki, līdz sabruku. Paaugstināts cukurs, holesterīns, asinsspiediens, kas tik vēl ne! Kur tik negāju, ko nedarīju, pat cigunu apguvu, bet rezultāta nekāda. Beigās pati vien sevi sakārtoju, atgriezu normālā stāvoklī.

– Kā tev tas izdevās?

– Cītīgi strādāju ar sevi. Ar biolauku, ar enerģētisko plūsmu. Cilvēkam sevi jātur tīru – gan fiziski, gan garīgi – un pareizi jāelpo, pieslēdzoties Zemes centram. Ieelpojot paņemam no tā enerģiju un velkam augšā, izelpojot rotējam savu kanālu, atveram pirmo, otro un trešo čakru, pēc tam tie veiksmīgi savienojas.

Protams, iztēle jāliek lietā, bez tās nekas nesanāks, un jāapbruņojas ar pacietību – ne jau uzreiz tā attīstīsies līdz vajadzīgajam līmenim. Šādi elpojot, sevi pie labas veselības uzturēja mūsu senči.

– Viņiem jau nebija ātrās palīdzības – ķīmisko zāļu.

– Ķīmiskās zāles dzerot, mēs, vēl dzīvi būdami, iebalzamējam savu ķermeni, bet pa tādu enerģija brīvi vairs neplūst. Zāļu lietošana mazina arī domāšanas spējas, jo ar laiku nosprosto sesto čakru.

Bet, jo nedomājošāks ir cilvēks, jo vieglāk uz viņu iedarbojas pilnīgi nevajadzīga, pat kaitīga informācija, kas uzmācīgi siro mums apkārt un to vien gaida, kad biolaukā parādīsies kāda vājāka vieta, pa kuru varētu pieslēgties mūsu prātam un ķermenim. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir pastāvīgi stiprināt savu biolauku, jo vienreiz un uz visiem laikiem to izdarīt nevar.

Es sevi nu jau esmu uztrenējusi līdz līmenim, kad negatīvo varu sadedzināt momentā, pat pusdienojot kafejnīcā. Tas gan nenozīmē, ka man vairs nav jāmācās. Ir, jo tas ir bezgalīgs process. Vispār teikšu tā – pagalam sarežģīta ir šī Zemes dzīve, nekad un nekas neapstājas! Tikko tiec galā ar vienu negatīvo enerģiju vilni, kad seko nākamais.

 Kad vajag, palīgā nāk arī Lucifers

   – Strādājot ar smagu slimību nomocītajiem, nebaidies tās ielaist sevī?

– Arī šo informāciju sadedzinu. Bet, ja tu domāji onkoloģiju, tad es ar to vairs nestrādāju, tikai teju piespiedu kārtā no attāluma. Tā tagad tīru divus mazus bērnus, jo redzēju vecāku acis, un tās izteica visu. Tajās bija cerība. Pēdējā laikā gan esmu sākusi prātot, ka onkoloģiju vajadzētu papētīt sīkāk. Vasarā aizbraucu uz jūrmalu, apgūlos saulītē. Jauki, jūtos viegli un labi. Nu ko – mazliet padraiskošos, paskatīšos, kā izskatos no malas, cik skaista enerģētiskā oliņa mani šādā brīdī apņem!

Bet ko es redzu – tajā ir tārps, negatīvās informācijas sasaiste. Ja nebūtu to pamanījusi, pēc četriem mēnešiem tas no biolauka jau būtu ielīdis manā ķermenī un attīstītos onkoloģija. Ko darīju? Atkal nācās padarboties ar sevi, bet es tārpu izspiedu ārā. Ar to gribu teikt, ka, laikus pamanot vēža tuvošanos (bet to var noteikt), kā arī diagnosticējot onkoloģiju pirmajā stadijā, cilvēks ar šo slimību var tikt galā pats. Dziednieks, protams, var palīdzēt.

– Bez onkoloģijas ir vēl citi gadījumi, kad atsakies palīdzēt?

– Pārsvarā tie saistīti ar enerģētisko piesaistīšanu. Vīrietis uz galda noliek sievietes bildi un paziņo: “Es ar viņu gribu attiecības, izdari tā, lai tās izveidotos!”

Skatos uz viņu – nodzēries kā sīlis, būtībā jau degradējies tips, un vēl diktē savus noteikumus! Attiecībās būdams, viņš sievieti sistu un pazemotu. Kāpēc lai es viņam palīdzētu? Cits gadījums – vīrietis lūdz izdarīt tā, lai ārzemēs dzīvojošā sieviete viņu pieņemtu. Parazīts, kurš grib dzīvot uz sievietes rēķina, un vēl mēģina mani iežēlināt, teikdams, ka viņam šeit nav, kur dzīvot! Nevaru palīdzēt arī augstprātīgiem cilvēkiem.

– Kā tiki pie tāda tārpa savā biolaukā?

– Esmu pārliecināta, ka to atsūtīja kāds, kurš man nevēl labu, jo manā dzimtā onkoloģija nevienam nav bijusi.

– Par kādu vainu dziedināšanu sevi uzteici pirms vienpadsmit gadiem, kad sāki ar to nodarboties, un par kādu tagad?

– Sāku ar mugurām, kājām, lielākoties tās sakārtoju ar masāžām. Tad jau problemātiskajā vietās sāku redzēt tumšākus un gaišākus pleķus. Pirmā reakcija – kas tie tādi un no kurienes? Tikai pēc laika attapu, ka tumšākie ir enerģijas sabiezējumi. Labi atceros pirmo gadījumu, kas saskāros ar uzliktas kaitnieciskas programmas sekām.

Apsekoju ar rokām muguru un pēkšņi zem tām sajutu caurumu. Kaut kā to programmu aizraidīju, caurumu aizlāpīju... Kā lai sevi šādos gadījumos neslavē! Tagad līdzīgi jūtos, kad laikus izdodas pamanīt melno astrālo būtību klātbūtni cilvēka ķermenī un tās izraut, lai arī ko tas prasa no manis pašas.

Es nevaru izskaidrot, kā manas rokas strādā. Interesanti, ka gadījumos, kad tās sajūt lielu problēmu, rokas no šīs vietas nevaru atraut pat gribēdama. Tad stāvu līdzās gulošajam cilvēkam un gaidu, kad, beigušas darbu, tās pašas atlips. Mēs pa to laiku parunājam par dzīvi. To brīdi, kad man jāatjauno enerģija, gan jūtu. Es strādāju ar četrām enerģijām un uzņemu no tā egregora, ar kuru tajā brīdī vieglāk sarunāt.

– Kas tie ir par egregoriem?

– Jaunavas Marijas – šī enerģija ir ļoti jaudīga, gaiša. Tikai kristietībai ar to nav nekāda sakara. Svētā Roka – pavisam jauna enerģija, paņēmu to no viņa ikonas Krāslavas baznīcā, tad veselu mēnesi pieaudzēju, līdz saņēmu atļauju lietot darbā.

Izrādās, Svētais Roks atbild par onkoloģiju, ļoti labi palīdz pie kuņģa kaitēm. Tad vēl Svētā Donāta – viņa enerģija sit pušu visas saites. Bet ceturto, Lucifera, izmantoju, kad vajag melno likt pret melno. Lai gan būtībā jau viņš nav slikts, ne velti burtiskā tulkojumā nozīmē gaismas nesējs. Tikai jāzina, kādos gadījumos šo enerģiju izmantot. Pie smagām slimībām bez tās bieži vien pat neiztikt.

Mīlestības enerģiju mantojam no senčiem

– Ko vieglāk dziedināt – gados jaunus vai vecus cilvēkus?

– Ja runa ir par fiziskām kaitēm, tad jaunos – viņiem vēl nav tik daudz negatīvo enerģētisko uzslāņojumu. Ir arī veci, kuru kaites viegli padodas. Kādai tantiņai pa līmeņiem ņemu nost muguras sāpes, stāstu, no kā tās radušās. Viņa māj ar galvu – jā, tā diemžēl bijis.

Šādos gadījumos sāpes ātri aiziet, bet, ja cilvēks manis teikto uzklausa ar vīzdegunīgu smīnu – ko es izdomājot! – tās neatkāpjas. Nesen no attāluma strādāju ar jaunu sievieti. Pēc peldēšanas baseinā ciet aizgājusi labā bungādiņa, visa tā puse sākusi īdēt – roka tirpusi, kāja sāpējusi. Jautāju, kādas viņai attiecības ar vīru. Viss esot kārtībā. Ja tā, tad neko – nav man tiesību bāzties cita dzīvē.

Divas nedēļas ne ziņas, tad sieviete uzraksta, ka tirpums pārgājis, bet kāja joprojām sāpot, nekādas zāles nelīdzot – ko viņai darīt? Atbildu – atver acis, paskaties, kas notiek ģimenē. Līdzko to izdarīsi, sāpes aizies, jo virziens tām jau parādīts. Tad viņa saņēma drosmi sev atzīt to, ko kādu laiku jau intuitīvi juta, proti, ka vīrs laiž pa kreisi.

Būtībā kārtējais stāsts par to, kāpēc sievietēm uzrodas ginekoloģiskās un citas vainas, kāpēc viņām šķiet, ka jūk prātā. Jo krāpšana ir nodevība. Ja esi zvērējis vai solījis būt uzticīgs, tu esi pārkāpis noteikumus, kas tevi ar otru sasaistījuši enerģētiski.

Vīrietis sānsoli var neatzīt, bet sieviete to jūt. Trešajā kanālā parādās dvēseles ciešanas, tām seko fiziskas vainas. Un zāles pie enerģētisku problēmu izraisītām sāpēm nepalīdz. Arī vīrietim par pārkāpumu nāksies maksāt.

– Kā vīrieša sānsoļi ietekmē bērnus?

– Viņi nemācās, sāk neadekvāti uzvesties, kļūst agresīvi. Bērni līdz septiņiem gadiem savu slēpto agresivitāti izpauž, citiem kniebjot, kožot. Ja man sāp, lai sāp arī citiem!

– Pie enerģētiskajiem kaitējumiem var tikt pat šķietami nevainīgās, ikdienišķās situācijās – kādam nejauši uzgrūdies, viņš tevi nolamā. Ko darīt, lai tie nepieliptu?

– Uzreiz brīdinu – enerģētiski netīrākais mēnesis ir decembris. Tad vismazāk jābrīnās, kāpēc, pārnākušam mājās, kāju sarauj krampji. Pirmā palīdzība šādos gadījumos – bļodā ielej ūdeni, iemet tajā septiņas šķipsnas sāls. Nemaisa, uzreiz ieliek kājas un patur septiņas minūtes.

– Kāpēc tieši septiņas?

– Septiņas šķipsnas sāls rada rotāciju uz Zemes centru un norauj negatīvo enerģiju. Var arī ieiet dušā un noberzties ar sāli, sākot no galvas. Abas procedūras ir vienlīdz iedarbīgas. Es kādu no tām veicu vienmēr, ja nācies iegriezties kādā valsts iestādē, arī atnākot mājās no tirgus, jo šajās vietās koncentrējas daudz negatīvās enerģijas.

Pirms tam sevi no tās attīru, jau tikko pienākusi pie mājas ārdurvīm, – notraušu no sevis ar rokām, sevišķi rūpīgi no kājām. Tad rokas nopurinu, iztēlē aizmetot slikto. Dzīvoklī ieejot, jau var raudzīties pēc bļodas vai iet dušā.

– Paši sev jau arī kaitējam – skauzdami, dusmodamies, aprunādami.

– Ar to jācīnās. Pie manis vienu laiku strīpā nāca nenovīdīgi cilvēki. Tā kā savā laikā tiku brīdināta, ka pie manis nāks arī tādi klienti, kuros kā spogulī redzēsi savas problēmas, sāku domāt – es tiešām neesmu skaudīga, tad no kurienes manī tas? Un aizrakos līdz tam, ka manā asinsritē saglabājušies nenovīdības pārpalikumi no dzimtas.

Fiziskajā plānā – holesterīns, kas aizsprosto asinsvadus. Jo visas problēmas, kas saistītas ar asinsriti, norāda uz traucējumiem tīrās mīlestības plūsmā, kuru mums būtu jāraida sabiedrībai, tuvākajiem cilvēkiem, sev. Kā jau teicu, nekas nav vienkārši, mēs vēl maz zinām par to, cik viss ir saistīts.

Lai saņemtu speciālista tālruņa numuru, sūti īsziņu ar kodu PDZ128 (bez atstarpēm) uz numuru 1881.

Pakalpojuma maksa 1.50 EUR (ar PVN)