Aktieris Gatis Gāga pēc atlaišanas no JRT divas dienas nedēļā veltī āboliem

Gatis uzreiz atzīstas, ka uz zupām viņš nav meistars un ikdienā ar pavārmākslu daudz aizrauties nesanāk. “Bet, ja vajag, kādam sev tuvam cilvēkam varu izcept pat kūku,” piebilst aktieris.

Visvairāk viņam patīk gatavot plānās pankūkas. Kādreiz bieži izklaidējis sevi un citus, tās virtuozi apgriežot, pametot gaisā.

Par pankūkām ir arī labs stāsts. Studenta gados kopmītnē, kad pamatēdiens no rīta, pusdienās un vakariņās bija cepti kartupeļi, reiz savā dzimšanas dienā Gatis pārsteidzis viesus ar pankūkām.

“Apmēram kā Jēzus ar divām zivīm, es ar vienu olu, puskilogramu miltu un ļoti daudz ūdens sacepu prāvu pankūku kalnu un pabaroju visus viesus.” Starp citu, arī sātīgā brokastu ēdiena – karsto siermaižu – recepte nāk no kopmītnes gadiem. Tiesa, laika gaitā garšas uzlabošanas nolūkos tā papildināta ar ķiploku un svaigi maltiem pipariem.

Apetītlīgajām maizītēm, ko Gatis mūsu acu priekšā veikli pagatavo, klāt labi garšo Gāgas ābolu ābolu sula – no āboliem, kas auguši aktiera ābeļdārzos. “Pirmo ābeļdārzu savā saimniecībā Ugālē, Ventspils novadā, iestādīju 2001. gadā.

Kamēr teātrī biju štatā, tas bija vaļasprieks, kas paņēma daudz laika, īpaši vasarās. Tagad, kopš esmu pats sev saimnieks, pats bez starpniekiem organizēju pārdošanu. Feisbukā ir lapa Gāgas āboli, cilvēki piesakās, un es katru nedēļu ābolus un ābolu sulu pievedu pie viņu namdurvīm.

Pagājušais bija ābolu gads. Šobrīd esmu pārdevis nedaudz vairāk nekā pusi ražas, taču, domājams, līdz martam ābolu noteikti pietiks. Interesanti, ka lielākajai daļai cilvēku – tiem, kuri nav dzēruši manu sulu, liekas, ka ābolu sula ir kaut kas skābs un stiprs, bet ir arī daļa, kam tieši tāda sula patīk. Un, kad es aizvedu savu, jautā, vai lieku tai klāt cukuru, jo sula ir salda!

Viss ir vienkārši – senos laikos ābolu sulu spieda rudenī pirms salnām no tiem augļiem, kas vēl bija kokā, nebija apēsti un sapuvuši, – no ziemas āboliem. Ja sulu spiež no ziemas šķirnes āboliem, kas vēl nav gatavi, dabīgi, ka tā būs skāba un stipra, bet, ja izmanto gatavus ābolus un šķirne nav izteikti skāba, sula ir salda vai saldena ar vieglu skābumiņu. Tāpēc audzinu un izglītoju cilvēkus, ka ābolu sula var būt arī salda un garšīga, ja tai nav pievienoti saldinātāji.”

Kādreiz, kad apjoms nebija liels, Gatis sulu mājas apstākļos spieda pats, taču nu to pērk kā pakalpojumu – aizved savus ābolus uz sulu spiešanas cehu un atpakaļ saņem jau gatavu produktu. Viņš lēš, ka no pērnās ražas izspiestas 12–15 tonnas sulas un nākotnē vajadzētu domāt par savu sulas spiešanas cehu. Varētu ražot arī kalvadosu, ābolu sidru un vīnu – vārdu sakot, iespējas augt un attīstīties ir.

Jautāts, kā jūtas bez štata vietas teātrī, Gatis atbild: “Man bija lauki un saimniecība. Sākumā, kad izvēlējos iestādīt pirmo ābeļdārzu, ne gluži ar domu – ja teātrī nekas nesanāks, dzīvošu un saimniekošu laukos, bet ar pārliecību, ka ir jābūt kaut kam stabilam un tādam, kur vienmēr vari atgriezties. Būtība jau nemainās, mainās tikai dekorācijas. Sākumā bija sajūta, ka nu tik varēs dzīvot laukos, un savest saimniecību pavisam labā kārtībā, taču nemaz tik daudz laika nav.

Pēdējos divus gadus bija daudz filmēšanos simtgades filmās, tagad ir mēģinājumi Cēsu Mazajā teātrī. Tas ir jauns nodibinājums, Ilzes Lieckalniņas ideja – arī piemērs, kā cilvēks, kurš, tāpat kā es, tika atlaists no teātra (Valmieras teātra – Red.), meklē risinājumus un pielāgojas apstākļiem. Tā vietā, lai kristu izmisumā, viņa ņem un uztaisa jaunu teātri!

Pirmās lugas Antālija – par vīrieša un sievietes attiecībām – pirmizrāde bija 8. februārī Cēsīs. Paralēli mēģinājumiem divas dienas nedēļā veltu āboliem – fasēšanai un izvadāšanai klientiem. Visu laiku sanāk laipot – ar vienu kāju Rīgā, ar otru laukos. Pozitīvais ir tas, ka pats varu izvēlēties, kā pavadīt savu laiku. Varu atteikties no piedāvājumiem, ja tie nešķiet kvalitatīvi vai izdevīgi. Tā ir liela brīvība.”

Kur Gati Gāgu var redzēt un dzirdēt?
* Animācijas filmā Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, pašreiz kinoteātros visā Latvijā.
* Filmā Vecā dārza noslēpums, pašreiz kinoteātros visā Latvijā.
* Izrādē Antālija Cēsu Mazajā teātrī, Pasaules Latviešu mākslas centrā, Cēsīs. Tuvākās izrādes 9., 10., 16. un 23. februārī.
* Izrādē Heda Ģertrūdes ielas teātrī. Tuvākā izrāde 13. martā.
* Filmā 1906. Režisors Gatis Šmits, pirmizrāde martā.
* Daudzsēriju filmā Sarkanais mežs. Režisora Armanda Zvirbuļa un idejas autora Normunda Puča kopdarbs. Drīzumā LTV.
* Filmā Dvēseļu putenis. Režisors ir Dzintars Dreibergs. Gaidāma šā gada nogalē.

Karstās siermaizes

VAJADZĪGS:
* 2 olas
* 150 g labi kūstoša siera (piemēram, Krievijas)
* Baltmaize vai graudu maize
* 1 ķiploka daiviņa
* Svaigi malti pipari
* Eļļa cepšanai

PAGATAVOŠANA:
1. Iesit bļodā olas, sakuļ. Sarīvē sieru, nomizo un sasmalcina ķiploku.

2. Sarīvēto sieru un ķiploku pievieno olām, visu rūpīgi samaisa. Pievieno svaigi maltus piparus. Gatavo masu rūpīgi izkārto uz baltmaizes šķēlēm.

3. Uzkarsē pannā eļļu un samazina liesmu. Maizītes ar siera masu uz leju liek cepties. Kad siers ir izkusis, apgriež otrādi un vēl nedaudz pacep. Maizītes virsma jāapcep tā, lai tā būtu nedaudz brūna. Galvenais – otru pusi nepiededzināt.

4. Pasniedz ar Gāgas ābolu ābolu sulu.