Dārta Daneviča uz skatuves kļūst... "neglīta"

Līdz šim aktrise Dārta Daneviča kā dzīvē, tā uz skatuves un TV ekrānā lielākoties redzēta glamūrīgas skaistules vai vismaz simpātiskas jaunkundzes veidolā. Arī teātrī lomās Daneviču režisori līdz šim nav centušies „aizvest” pārāk tālu no viņas reālā izskata. Taču režisores Lauras Grozas-Ķiberes jauniestudējumā Salemas raganas, parādoties rudmatainās, ar izteiktu kuprīti un lempīgu gaitu esošās meitenes Mērijas tēlā, pat profesionāļi uzreiz nespēj aktrisē sazīmēt Dārtu Daneviču.

Žagars: „Dārtas līdz šim spilgtākais iznāciens!”

Par to, ka tieši kvēli ticīgās, taču vizuāli nepievilcīgās Mērijas loma ir Dārtas Danevičas līdz šim spilgtākais iznāciens līdzšinējā aktrises karjerā, pārliecināts ir izrādes Salemas raganas galvenās lomas atveidotājs aktieris Juris Žagars.

„Dārta šajā lomā brīnišķīga, tik ļoti atšķirīga. Ārkārtīgi spilgts raksturs, ko viņa pati arī atrada,” kolēģes skatuviskajam sniegumam un vizuālajam tēlam labus vārdus velta Juris Žagars. Vienisprātis ar viņu ir arī neskaitāmi Dailes teātra apmeklētāji, kas ne tikai slavē pašu izrādi, bet arī sajūsminās tieši par Danevičas spilgto tēlu un aktierspēli.

Pārtapt palīdzēja pat mīļotais

Žurnālam Kas Jauns aktrise atzīst, ka nudien pati ir savas atveidotās varones izskata autore. „Gan matu krāsa, gan seja, gan stāja un gaita bija mana ideja. Tas bija mans piedāvājums, taču ļoti daudz pie tēla noslīpēšanas palīdzēja Niklāvs (Dārtas dzīvesbiedrs aktieris Niklāvs Kurpnieks – KJ), kas gan mājās, gan no malas vērojot mēģinājumus, palīdzēja ar savu viedokli, ieteikumiem.”

Uz jautājumu, vai, spogulī paskatoties uz sevi Mērijas tēlā, Dārtai nepārskrien šermuļi, viņa smejot atbild: „Nē, man ļoti patīk! Man vispār patīk spēlējot „aiziet no sevis”.

Atbalstu, ja aktierim uz skatuves atļauj būt nedaudz neglītam, nejaukam vai nepievilcīgam vismaz vizuāli, ja ne vispār kopumā. Manuprāt, šādos gadījumos ieguvēji ir visi. Tomēr ne katrs materiāls to atļauj, un arī ne visi režisori to vēlas. Piemēram, Džilindžera estētikā visām sievietēm ir jābūt skaistām,” skaidro Dārta, atgādinot, ka aptuveni pirms septiņiem gadiem, drīz pēc skatuves gaitu uzsākšanas Dailes teātrī, viņai gan bijis viens nedaudz neglītas meitenes tēls – tā bijusi Maša izrādē Finita La Comedia.

„Vienmēr esmu gaidījusi iespēju parādīt, ko es varu, un man ir neizsakāmi liels prieks, ka šāda iespēja nu man ir dota. Un gandarījums, ka to esmu arī līdz galam izmantojusi. Tiešām priecājos, ka man izdevās lielākai auditorijai parādīt, ka varu! Ļoti patīkami ir arī tas, ka tie daži cilvēki, kuru viedoklis man ir svarīgs, arī apgalvo, ka ar šo lomu man viss ir kārtībā,” teic Daneviča, atklājot, ka izrādē Salemas raganas savu pienesumu devusi arī saturiskā ziņā, palīdzot „iejusties tēmā” pārējiem kolēģiem.

„Strādājot pie izrādes tapšanas, dalījāmies pieredzē par ticības jautājumiem, lai cits citu iedvesmotu. Es stāstīju, ka bērnībā esmu vairākkārt bijusi kristīgajās nometnēs. Stāstīju, kā mums lika dziedāt Dieva slavēšanas dziesmas, kā dažreiz pat paši tās uz vietas sacerējām, kā katrā benzīntankā, kur piestāja autobuss, tās dziedājām...

Soli pa solim radās ideja, ka man viena no šīm dziesmām ir jāiemāca pārējiem. Man arī mēģinājumu laikā bija jāvada tādi kā rīta dievkalpojumi visai izrādes trupai. Tas viss palīdzēja pieslēgties,” stāsta Daneviča, kuras varone Mērija izrādē ir izteikti dievticīga jauniete.

Kritiķe Radzobe: „Nu viņa godam ir starp labākajiem!”

Pirmizrādi vērojot, arī pazīstamajai teātra kritiķei Silvijai Radzobei Dārtas sazīmēšana aiz kuprainās, tramīgās, tomēr izteiksmīgās Mērijas tēla nav bijusi viegla. „Skatoties izrādi, krietnu laiku neatpazinu, ka šīs lomas atveidotāja ir Dārta Daneviča, kura ir ļoti glīta dzīvē un citās lomās. Domāju, ka to „tizlo” personāžu spēlē kāda meitene, kas ir paņemta ārpus teātra. Pie sevis gan spriedu, ka meitene tomēr pārliecinoši labi spēlē, līdz ar to tai noteikti ir jābūt profesionālai aktrisei!”

Pēc Radzobes vērtējuma, Grozas-Ķiberes jauniestudējums ir kvalitatīvi un veiksmīgi uzvests. „Uz skatuves ir redzams saliedēts ansamblis, kurā ar ļoti labu darbu izceļas vairākas šā teātra zvaigznes – Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Juris Žagars, arī Dainis Grūbe.

Un nu šo mākslinieku, kas jau zināmi kā izcili aktieri, veikumam pilnvērtīgi līdzās stāv arī Dārtas Danevičas tēlojums. Tas ir ļoti labs! Dārta ir ļoti pārvērtusies psihovizuālā veidolā savā lomā.

Viņas atveidotā varone ir bailīga, iekšēji traumēta, savam draudzeņu kolektīvam piederēt griboša, tajā pašā laikā ļoti tiecas arī uz taisnību. Tās ir vienas vienīgas pretrunas! Viņa ir arī dzīves upuris, grib būt pietiekami drosmīga, bet beigās tomēr viņai pietrūkst spēka un viņa kļūst par citu nelaimes cēloni.

Dārta Daneviča šo daudzšķautņaino lomu iznes godam, un ar šo darbu viņa parāda, ka nu savā teātrī var patiesi tikt saukta par vienu no savas paaudzes labākajām aktrisēm. To tiešām saku no sirds,” uzskata pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe.