"Dabā ir viss, lai vēzi pieveiktu!" - dziedniece, kas slimību var diagnosticēt tikai pēc balss

Pirmais, par ko liek domāt dziednieces klientu loks, – viņa tiešām ir zinoša un varoša, turklāt, ja ne gluži peldas naudā, tad vada visnotaļ pārtikušu dzīvi. Tāpēc, iegājusi Tatjanas askētiski pieticīgajā dzīvoklī, jūtos diezgan pārsteigta. Vēl jo lielāks izbrīns mani pārņem, kad uzzinu, ka tas tiek īrēts un dažkārt dziedniecei grūti galus savilkt kopā. Lai gan vārdos to neizsaku un, kā man šķiet, arī citādi neizpaužu, Tatjanai tas nepaliek nepamanīts.

“Apsēdies, kur tev ērtāk, lai gan nav jau nekāda izvēle – pie manis, glauni izsakoties, valda minimālisms, askētisms. Iztieku, kā varu, naudu ne no viena neplēšu – cik iedod, tik labi. Vairāk prasīt un ņemt nedrīkstu, tad zaudēšu Dieva dotās spējas,” nosaka dziedniece. Arī citādi viņai neklājas spoži, ir apgrūtinātas kustību spējas – Tatjana ir otrās grupas invalīde, pārvietojas ratiņkrēslā. Tomēr viņa nesūdzas, saka paldies visiem, kas palīdz, priecājas par katru pēc palīdzības atnākušo un izrunājas ar viņu no sirds. Ne miņas no konveijera, kāds nereti vērojams pie dažiem dziedniekiem, kuri vienam cilvēkam velta ne vairāk kā minūtes divdesmit, par to prasot šķirties no paprāvas naudas summas.

Aizlūdz par Martu

Bez dabas dotajām spējām dziedniekiem arī jāmācās, jāapgūst arvien jaunas zināšanas. Kur jūs mācījāties?

– Dažādos kursos un skolās Latvijā, Krievijā, Uzbekistānā, Ķīnā, Vācijā. Starp manām skolotājām ir arī Zilākalna Marta –ar ievērojamo dziednieci un gaišreģi satikos pie Oskara Peipiņa. Vēlāk par godu viņas piemiņai nodibināju labdarības fondu, pastāvīgi par viņu aizlūdzu. Un interesanti, ka daudzi man teikuši – es esot līdzīga Martai.

Vai spējas dziedināt piemita arī kādam no jūsu senčiem?

– Tādas bija manai vecmāmiņai, pēc tautības polietei. Kad bērnībā saslimu ar vēdertīfu, viņa mani izglāba. Vecmāmiņa bija ticīgs cilvēks, un arī es tāda esmu. Eju uz katoļu un luterāņu baznīcu, pareizticīgo baznīcā iegriežos retāk. Dievs palīdz gan man pašai turēties, gan cilvēku dziedināšanā – spējas un zināšanas ir svarīga lieta, bet bez ticības sev un Augstākam spēkam, to veiksmīgai sadarbībai dziedināšanā neiztikt. Es tai nopietni pievērsos pēc 1990. gada. Jutu, ka pienācis laiks, un tas sakrita ar kādas Taškentā dzīvojošas viedas sievietes krietni agrāk sacīto – tev ir Dieva dotas spējas caurredzēt cilvēkus un viņiem palīdzēt, bet par tavu darbu tas kļūs, kad beigsies mēnešreizes, agrāk ar to nodarboties nedrīkst.

Tiešām? Tagad ar dziedināšanu nodarbojas ļoti daudzas gados jaunas sievietes.

– Bet tas ir ļoti bīstami. Arī Marta to uzsvēra. Tāpēc jau agrāk, lai arī spējas un zināšanas bija, sievietes tās lietā lika tikai pēc šā vecuma sliekšņa pārkāpšanas. Un ar dziedināšanu, pareģošanu, zīlēšanu, enerģētisko kaitējumu uzlikšanu un noņemšanu nedrīkst nodarboties arī mēnešreižu laikā. Starp citu, taškentiete bija ļoti spēcīga dziedniece un gaišreģe, pie viņas konsultēties nāca pat Džūna. Un viņa nebaidījās Kremļa dziedniecei pateikt, ka viņu interesē tikai nauda un ka tā viņu pazudinās, ka beigās Džūna nodzersies. Tā arī bija. Nevar citus dziedināt, attīrīt cilvēks, kurš pats nav tīrs – kurš dzer, smēķē, piesārņo sevi ar savtīgumu un citām zudībā vedošām īpašībām.

Un ko taškentiete pateica jums?

– Ka atrodos paša Dieva aizsardzībā. Lika arī saprast, ka par palīdzēšanu nevar plēst deviņas ādas, bet par bērnu dziedināšanu vispār nedrīkst ņemt naudu, jo viņi taču nepelna. Un es arī neņemu. Ja bērniem nepieciešama masāža, apmācu mammu, jo mātes rokas bērnam ir visdziedinošākās. Ļoti nemīlu nedomājošas, vieglprātīgas sievietes, kuras var pamest bērnus, ģimeni cita vīrieša dēļ. Tad ko brīnīties, ka bērni slimo un vēlāk arī pašas saslimst?

Aukstums un dēles

Vai gadās, ka pie jums atnākušajam ir pavisam cita kaite, nekā viņš domājis? 

– Pat diezgan bieži, jo, piemēram, galvassāpju cēlonis reti kad ir galvā. Tikai no manis neko nenoslēps! Vai gan citādi savā laikā uz manām pēdām būtu nonākuši cilvēki no īpašas organizācijas. Kādas? Neapvainojieties, bet atļaušos neatbildēt. Un es visiem saku taisnību acīs. Pieņems to vai ne, tā jau ir katra paša darīšana. Ja nepieciešams, savos spriedumos un ieteikumos varu būt asa un kategoriska, bet tikpat labi, lai novērstu ieciklējušās domas par kādu problēmu, varu likt par to pasmieties. Tā alkoholiķi no manis bieži aiziet nopietni sabijušies, bet sievietes, kuras nevar ieņemt bērniņu, smiedamās, jo esmu ieteikusi tikai mainīt seksa pozu. Smiekli caur asarām, asaras caur smiekliem – galvenais, lai tiktu sasniegts vēlamais. Kurš tad zina un kuram gan jāzina, kāda programmu es viņā šajā brīdī palaižu.

Ja nopietni – kāds iemesls ir mūsdienās tik aktuālajai sieviešu neauglībai?

– To ir daudz. Apsaldēšanās – nu nevajag jaunām meitenēm skraidīt plikiem vēderiem, dibeniem un saldēt kājas, mīnus grādos staigājot botās, pat bez zeķēm. Disbakterioze, kuras cēloņi ir nekontrolēta antibiotiku lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, stress. Nepareizs dzemdes izliekums, kas var būt iedzimts vai iegūts smagumu cilāšanas rezultātā. Arī karmiskas un psihosomatiskas problēmas. Lai kāds būtu iemesls, es to redzu. Atnāk sieviete, raud – abi ar vīru gribot bērniņu, bet neesot... Es saku, lai beidz tēlot – vīrs tiešām grib, bet tu savā dziļākajā būtībā bērnu negribi, tev ir bail no atbildības, no negulētām naktīm, bail zaudēt karjeru, pēc dzemdībām kļūt resnai. Apmulsums, pauze, tad kluss jautājums ar izmisīgu lūgumu – no kurienes jūs to zināt, tikai nesakiet vīram! No turienes, draudzenīt, no turienes! Un kas man ko vīru traumēt, pats ātri sapratīs, ko noprecējis, cik patiesas ir sievas asaras.

Kā pie jums atnāk redzējums?

– Bildītēs. Tās no Visuma informatīvā lauka saņemu caur kanālu tieši tāpat, kā diagnosticējot veselības problēmas.

Informācija saņemta. Ko darāt tālāk?

– Tas atkarīgs no problēmas. Mans darbarīku arsenāls ir plašs: pašas rokas, lāzers, dēles, krioterapija, kad aukstums rada termālā šoka reakciju, kam ir sāpes remdējoša, pretiekaisuma, asinsriti un vielmaiņu uzlabojoša fizioloģiskā iedarbība.

Esmu bijusi kriosaunā, bet kā krioterapiju lieto mājas apstākļos?

– Man ir speciāla aparatūra, es zinu, uz kādiem punktiem pie katras vainas ar aukstumu iedarboties – līdzīgi kā hirudoterapijā jāzina, kur likt dēles. Zināšanas par punktiem ķermenī, no kuriem katrs atbilst kādam orgānam, apguvu Ķīnā. Protams, aukstumu nedrīkst pārdozēt, pēc tam šīs vietas apstrādāju – sasildu ar rokām.

Kur ņemat dēles?

– No Igaunijas atved. Man tur ir pazīstams hirudoterapeits, jau ilgi sadarbojamies. Droši vien zināt, ka dēles ārstniecībā izmantoja jau Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romā, Indijā; ka viena dēle, ievadot cilvēka organismā apmēram 400 ārstniecisko vielu, palīdz virknei veselības problēmu, piemēram, paplašina kapilārus, šķidrina asinis, novērš asinsspiediena problēmas, šķīdina trombus, stimulē imūnsistēmu, ārstē hroniskus iekaisumus, aknu un aizkuņģa dziedzera kaites, pēcinfarkta un insulta stāvokļus, paplašinātas vēnas, kuņģa un zarnu slimības, ginekoloģiskās, nervu sistēmas un citas kaites. Brīnumains Dieva radījums! Turklāt tās var likt gan lieliem, gan maziem, vienīgi jānoskaidro, vai nav problēmas ar asins nesarecēšanu, zemu asinsspiedienu. Dēles lietoju arī profilaktiski. Par vienu gan jābrīdina – drīkst iet tikai pie labi zināmiem hirudoterapeitiem, kuri izmanto ārstnieciskās dēles, jo bijuši gadījumi, kad lietā liktas arī vietējā dīķī sazvejotās. Tā taču tīrākā peļņa! Tāpat jālūko, lai dēles netiktu izmantotas atkārtoti. Ja nu iepriekš tā piesūkusies ar hepatītu vai HIV slimam cilvēkam? Šādus blēžus gan nekas labs negaida, paši slimos.

Kur jūs liekat tos radījumus, kas savu darbu padarījuši?

– Visas vienā burciņā un pēc tam apbedu – pasaku paldies par palīdzēšanu un ieroku zemē.

Uz veikalu un aptieku ar svārstiņu kabatā

Teicāt, ka alkoholiķi no jums nereti aiziet sabijušies. Kāpēc tā?

– Pirms gadiem piecpadsmit atnāca kāds dakteris – esot visādas metodes izmēģinājis, bet kā nevarot atmest dzeršanu, tā nevarot. Dzirdējis, ka es varot palīdzēt. Ja tiešām tā, tad lai darot, ko gribot! Man bija tikai viens jautājums – tu pēc tam tiešām nedzersi? Jā, jau no šīs dienas! Es pastrādāju. Pēc pāris dienām dakteris atkal klāt. No uztraukuma trīc, prasa, ko es ar viņu esot izdarījusi – kas tik šajās pāris dienās neesot noticis! Vakarā, ejot mājās no darba, uzklupuši suņi; gandrīz zem vilciena pakļuvis; ar bomžiem salamājies. Paskaidroju, ka es tikai parādīju, kas viņu gaida nākotnē, ja turpinās dzert. Piecpadsmit gadu dakteris dzīvoja skaidru dzīvi, tad izlēma piedzerties. Būdams kunga prātā, aizgāja uz spēļu zāli, veiksmīgi nospēlēja uzkrāto naudu un līdz šai dienai no šoka nav attapies. Dzert nedzer, bet reputāciju un pacientus zaudēja, līdz ar to nav arī ienākumu. Līdzīgi bija ar kādu Tuvas šamani, kuru paši šamaņi nevarēja no alkoholisma atpestīt. Pat nezinu, kā viņš par mani bija uzzinājis, bet ticēja, ka tieši es spēšu palīdzēt.

Kā jums tas izdodas, ko tieši darāt?

– Lūdzu Dieva palīdzību – lai Viņš cilvēku atpestī no šīs ligas. Tā ir nopietna lūgšana. Tieši tāpēc atkarīgajam pirms tam pārprasu, vai viņš cieši nolēmis dzīvot skaidru dzīvi un ir gatavs uzņemties atbildību par savu solījumu, jo lūgšanā es pieslēdzos šā cilvēka enerģētiskajam laukam un viņa vietā noslēdzu derību ar Dievu. Ievērojot derības noteikumus, cilvēks saņem svētību, ja tomēr neievēro – sadzeras kaut pēc vairākiem gadiem –, Dievs svētību anulē un nereti cilvēks par to saņem sodu. Šamanis, varen izbijies, piezvanīja jau pēc nedēļas. Nu ko, piedzēries, izkriti no otrā stāva loga un sadragāji kāju, es jautāju. Jā, un tagad viņam draudot invaliditāte... Šajā gadījumā sekas, par kādām brīdināju, bija realizējušās proporcionāli tam ātrumam, kādā šamanis aizmirsa par savu apņēmību.

Joki mazi. Vai derība tiek lauzta arī gadījumā, ja ziemā piecdesmit gramu degvīna vai konjaka cilvēks iedzer, lai sasildītos?

– Jā, jo tiem atkarīgajiem, kuri meklē palīdzību pie manis, piecdesmit gramu izdzeršana, visticamāk, beigsies ar plostu vairāku nedēļu garumā. Viņiem tas jāapzinās, tāpēc par grādīgo vienkārši jāaizmirst – būs vien jāiztiek ar karstu tēju. Citiem piecdesmit gramu nekaitēs. Bet ne vairāk par piecdesmit, citādi var sākties problēmas ar aknām, sirdi. Es par to brīdinu. Jārēķinās, ka tagad veikalos nopērkamais alkohols ir ļoti nekvalitatīvs. Pirms kaut ko pirkt, es ieteiktu to pārbaudīt ar svārstiņu. Arī pārtikas produktus. Nu un tad, ja kāds uz jums skatīsies kā uz jocīgu! Līdzīgi taču daudzi skatās arī uz produktu sastāva pētītājiem, bet jūs taču zināt, kāpēc tā darāt. Un arī daudzviet speciālajos stendos nopērkamie no Krievijas, Ukrainas ievestie it kā dabiskie ārstniecības līdzekļi ir jāpārbauda, jo var gadīties viltojumi. Jūs taču nezināt, kas īsti tajā kapsulā iebērts!

Kam tad tagad vispār vairs var ticēt?

– Tikai sev un Dievam, Viņa padomam! To var saukt par intuīciju, tikai jāiemācās sadzirdēt un jāieklausās.

Vai reizē ar brīdinājumu nedzert vairāk par piecdesmit gramiem alkohola jūs neuzliekat programmu – ja izdzeršu vairāk, tas uzreiz atsauksies uz manu veselību? Un sirds sāk streikot jau tikai no šādas domas vien...

– Es nevienu neprogrammēju. Jebkuru cilvēku vispirms skenēju un šādu brīdinājumu izsaku tikai tad, ja redzu, ka viņa veselības stāvoklis vairāk dzert neļauj. Ja problēmu nav, dzeriet, cik gribat – kas tad man! Arī jauniešiem neliedzu gūt šādu pieredzi, tikai brīdinu – ja esat klubā, uzmanieties, lai kāds dzērienam nepieber vēl kādu citu apreibinošu vielu. Jo tagad tādi laiki – nav grūti pieradināt pie narkotikām un pēc tam piespiest tās tirgot. Cik šādā gadījumā tālu līdz cietumam? Un vai man jāstāsta, kas tajos notiek? Ka jaunie puiši tiek izvaroti, sisti un visādi pazemoti? Tikpat skarbu pieredzi var gūt, dzērumā vai narkotiku apdullumā uz ielas sapinoties ar nepareizajiem cilvēkiem. Reiz pie manis atveda desmit gadu vecu puiku, kuru bomži bija piedzirdījuši un pēc tam par bērnu neķītri izņirgājušies.

Vecākiem jāpieskata bērni, jānodarbina, lai pēc iespējas mazāk būtu laika klīst pa ielu vai sēdēt internetā, jo tajā lasītais un redzētais vienu otru mudina arī pašam meklēt piedzīvojumu. Tikai tie var beigties pavisam nelāgi, sabeigt kā fiziski, tā psiholoģiski.

Varat atbrīvot arī no citām atkarībām: smēķēšanas, narkotikām, azartspēlēm?

– Jā, līdzīgā veidā. Tikai, ja smēķēšanu sadomās atmest 67–70 gadu vecs cilvēks, viņam kategoriski atteikšu, jo stress, ko organismam rada strauja atteikšanās no ierastās nikotīna devas, var izraisīt pat bronhu, plaušu vēzi, pietuvināt nāvi. Zinu vairākus tādus gadījumus, arī mana gados vecā tante nomira drīz vien pēc tam, kad atmeta smēķēšanu.

Tikpat kategoriski esmu noskaņota pret urīnterapiju. Reiz pašam Genādijam Malahovam seminārā pajautāju – nu kā jūs varat visiem ieteikt dzert urīnu? Ja nu cilvēks ir slims ar hepatītu, HIV vai kādu citu infekcijas slimību? Un, ja iesakāt dzert urīnu, tad varbūt arī fekālijas vēlams ēst, jo tas pats ēdiens, ko pirms kāda laika apēdāt, jau vien ir! Mana nekaunība viņu samulsināja, un Malahovs izvēlējās mūsu sarunu pārtraukt. Jā, agrāk dažādu slimību gadījumā ieteica dzert maza bērna urīnu, bet tagad arī to dzert ir bīstami, jo ko var zināt – varbūt viņa māte bijusi slima ar kādu no nosauktajām slimībām? Ja cilvēks, kurš ar kādu no tām saslimis, mani uzmeklēs laikus, es viņu izdziedināšu, izmantojot naturopātiju.

Pats galvenais ziemā – siltas kājas

Jūs neatsakot palīdzēt arī onkoloģijas slimniekiem.

– Kāpēc lai atteiktu, ja to varu? Dabā ir viss, lai vēzi pieveiktu, tikai jāzina, kā kurš augs vai tā daļa – vai tā būtu purva vārnkāja, čaga, zemestauki vai kāds cits – jālieto. Ķīmijterapija, starošana manā uztverē ir bizness. Un vai maz var gaidīt, ka ar tām novājināts organisms atgūsies un ka tam vēl būs spēks iedarbināt dziļi slēptos pašdziedināšanās mehānismus? Pilnīgi piekrītu naturopātijas pamatlicēja Hipokrāta uzskatam – dziedināšanā nedrīkst lietot līdzekļus, kas situāciju var padarīt sliktāku. Un arī tam, ka primārais ir atrast slimības patieso cēloni. Man to noskaidrot palīdz gan spēja redzēt, gan dzīves un psiholoģes darba pieredze. Turklāt katrs cilvēks ir individuāls – kā katram ir atšķirīga asins grupa un, asins pārlejot, jāpārlej tieši šīs grupas asinis, tā katram pie vienas un tās pašas kaites jāpiemeklē tieši viņam vajadzīgie medikamenti vai ārstniecības augi. Es tos nosaku bez problēmām, bet ko dara ārsti? Visiem dod vienas. Pati tā dēļ esmu cietusi. Neveiksmīgi sastiepu muguru, nokļuvu slimnīcā. Tur man špricēja zāles, pēc kurām jutos vēl sliktāk, veidojās zilumi. Kļuvu dusmīga, jautāju – ko jūs man špricējat? Atbilde apstiprināja, ka ne tās zāles, kas der man, bet vajadzīgo slimnīcā nebija. Pat nejautāju, kā tā var būt, jo zinu – katrs ārsts piedāvā tās farmācijas firmas zāles, ar kuru viņam noslēgts līgums, un par to viņam maksā. Tāpēc lūdzu, lai no slimnīcas izraksta, ka pamazām pati sevi savedīšu kārtībā. Tā arī darīju – ne jau pirmo reizi biju ar pīpi uz jumta. Es taču esmu sporta meistare regbijā, savulaik spēlēju basketbolu, nodarbojos ar peldēšanu. Un vēl tagad, kad jūtos labāk, kaut kā aiztieku līdz Jūrmalai – Baltic Beach ir labs baseins. Neticēsiet, un neviens, kamēr nav redzējis, tam netic, bet es pāris soļu varu noiet un arī peldu pa ūdens virsmu.

Jau no rudens puses visus aicina vakcinēties pret gripu. Jūs esat par vai pret vakcīnām?

– Pret. Kā pret gripu un dzemdes kakla vēzi izdomātajām, tā pret bērnu vakcinēšanu. Pirmkārt, nav zināms, no kā īsti vakcīnas taisa; otrkārt, nekad nevar zināt, kā kurš organisms uz to reaģēs. Pareizākais princips, kas jāievēro, lai izvairītos no slimībām, pret kurām iesaka vakcinēties, ir – sargies pats, un Dievs tevi sargās!

Kā izsargāties no tās pašas gripas? Ik pa laikam tā kādu izsit no darba ierindas.

– Neko jaunu nepateikšu – ēdiet ķiplokus, citronus, dzērvenes, dzeriet kumelīšu, liepziedu, ingvera tēju, bebru dziedzeru pulvera kapsulas. Ja ir iesnas, degunā iesmērējiet ķiploku eļļu, bērniem iepiliniet burkānu sulu. Organisma vispārējai spēcināšanai iesaku dzert auzu uzlējumu – vakarā litra termosā ieber trīs karotes īstu, nekodinātu auzu, aplej ar karstu ūdeni, un no rīta uzlējums gatavs. Dzer pa glāzei. Bet pats galvenais – gādājiet, lai kājas vienmēr būtu siltas! Tad ne gripa piemeklēs, ne saaukstēšanās. No rītiem – marš, karstā dušā! Kamēr dušojaties, tikmēr skaitiet vārdiņus: ūdeni, ūdentiņ, aizskalo visu slikto – no matu galiem līdz kāju pēdām! Pēc tam noslaukieties un pasakiet ūdenim paldies. Ja tā darīsiet, visu dienu būsiet možs un problēmas ies secen – kā pīlei ūdens.

Jūs iesakāt iet karstā dušā, bet tagad norūdīšanās nolūkā modē ir no rīta iet aukstā.

– Modes dēļ jau cilvēki sev visādi dara pāri. Vasarā – lūdzu, sāciet dienu ar aukstu dušu! Ziemā neiesaku to darīt un stipri šaubos, vai tā norūdīs. Drīzāk saķersiet iesnas. Arī āda nejutīsies iepriecināta. Kontrastduša gan norūdīs, bet vēl labāk būtu regulāri iet pirtī, no karstas lāvas ielēkt aukstā ūdenī.

Lūgt palīdzību kolēģiem neredz jēgu

Varbūt jums piemīt arī gaišreģes spējas?

– Ar tādām nelepojos, bet pazudušus cilvēkus varu palīdzēt atrast – pēc fotogrāfijas. Ja cilvēks vēl ir dzīvs, var sajust auru; ja miris, no sejas jūtu strāvojam stingu aukstumu. Tagad vispār pazūd ļoti daudz cilvēku, daļa no viņiem ārzemēs. Tāpat varu pateikt, kur meklēt nozagtu mašīnu, bet arī fotogrāfiju vajadzēs. Varu ieteikt braukt nodomātajā laikā ceļojumā vai nebraukt, kādas vietas tā laikā labāk neapmeklēt. Ir cilvēki, kuri ar mani konsultējas pirms komandējumiem, lai zinātu, ar ko sarunās jābūt īpaši uzmanīgiem.

No attāluma diagnosticējat?

– Vajag fotogrāfiju un zināt cilvēka vārdu. Varu diagnosticēt arī tikai pēc balss. Jūs taču par to pārliecinājāties – kad zvanījāt un pieteicāties nākt ciemos, uzreiz pateicu, kam jums jāpievērš uzmanība.

Tā bija, bet uzskata, ka dziednieki to teikt drīkst tikai tad, ja viņiem jautā. Es nejautāju.

– Bet es jau neminēju konkrētas vainas, teicu tikai, par kuru orgānu veselību jāpiedomā un jārūpējas vairāk.

Kā kļuvāt par Nikolaja Valujeva konsultanti?

– Kad strādāju Sanktpēterburgā, viņu pie manis atveda mums abiem pazīstama sieviete. Jāsaka, Nikolaja veselība bija diezgan pamatīgi sadauzīta – kā jau bokserim. Liku dēles, devu dzert bebru dziedzeru uzlējumu un vēl visādi palīdzēju. Un, kad gadās kāda problēma, viņš man zvana joprojām. Sanktpēterburgā ar daudziem pazīstamiem cilvēkiem tiku strādājusi – aktieriem, mūziķiem. Kāpēc tur nepaliku? Ko man vienai tur darīt? Turklāt par dziedināšanu saņemtie ziedojumi Sanktpēterburgā nesedz dzīvokļa īri.

Ja pašai sašķobās veselība, lūdzat kāda dziednieka palīdzību?

– Neredzu tam jēgu. Kāpēc lai viņi tērētu savu enerģiju, ar mani strādājot? Es taču neietilpstu viņu biznesa plānā! Turklāt arī sarunās ar kolēģiem nevienam pa ausīm neglaudu, gadījies, ka izsprūk kāda ne visai patīkama piezīme, jo arī viņiem redzu cauri, bet kuram tad patīk dzirdēt patiesību... Ko lai dara, nemāku liekuļot, ka respektēju no augšas saņemto padomu: “Taņa, ieklausies sevī! Ja jūti, ka ar cilvēku nevajag uzturēt attiecības, tad to nedari!” Tāpēc mūsu komunikācija ir īsa – piezvanu, lai palūgtu atvest kādu manā dziedināšanas līdzekļu arsenālā vajadzīgu dabas līdzekli, jo pati pēc tiem aizbraukt nevaru. Citādi kaut kā galā tieku pati.

Mēdz teikt, ka pirmajā dzīves pusē cilvēks veselību bendējot, bet otro pusi veltot tās savešanai kārtībā.

– Kā kurš, bet lielākā daļa pusmūžā tiešām sāk rakstīt kļūdu labojumu.

Kas jāmāca bērnam, lai viņam to nenāktos darīt?

– Vispirms jau vecākiem jāpiedomā, ko un kā viņi saka bērniem, jo ar vārdiem daudz ko var piesaukt. Tu neko nemāki, kas no tevis izaugs! Kāds tu slimīgs – visu mūžu pie ārstiem būs jāstaigā! Šādi un citādi izteikumi taču iesēžas bērna zemapziņā. Tikpat svarīgi ir bērniem vienmēr teikt patiesību, nemālēt pasauli rožainās krāsās un likt saprast, cik aplam ir sekot maldugunīm, jo tās var aizvest nekurienē.

Lai saņemtu speciālista tālruņa numuru, sūti īsziņu ar kodu PDZ121 (bez atstarpēm) uz numuru 1881.

Pakalpojuma maksa 1.50 EUR (ar PVN)