Dināra Rudāne pastāsta, kā jutusies pēc meitas piedzimšanas: "Man šķita, ka sāks braukt jumtiņš"

Meitas gaidīšanas laiks Dinārai pagāja salīdzinoši viegli – nebija ne toksikozes, ne citu sarežģījumu. “Vienkārši auga puncis, un dažreiz es pat aizmirsu, ka tur iekšā veidojas cilvēks, taču nojautu, ka tas var atspēlēties vēlāk, un tā arī notika.

Biju šokā, ka neviens man nebija stāstījis, cik smagas var būt dzemdības un periods uzreiz pēc tām. Labi, ka blakus bija vīrs, kurš daudz palīdzēja. Nevaru iedomāties, kā jūtas sievietes, kuras tam cauri iet vienas. Piedzīvoju ļoti daudz neparasta, par ko skaļi nerunā, vai nu aiz kautrības, vai kādu citu iemeslu dēļ.”

Pirmais pārsteigums bija uzreiz pēc dzemdībām, kad bērniņš tika iedots Dinārai rokās bez jebkādām “instrukcijām”. Arī tik šķietami pašsaprotama darbība – zīdīšana – izraisīja negaidīti daudz sāpju: “Zīdainis jābaro katru otro stundu, neraugoties uz to, ka krūtsgals ir saplaisājis līdz asinīm.”

Kā tas mēdz gadīties daudzām pirmā bērna māmiņām, arī Dinārai sākumā šķita, ka tikai ārsts vai vecmāte zina, kā vislabāk apieties ar mazuli. Taču realitātē izrādījās, ka vairākiem ārstiem var būt absolūti pretējs viedoklis par vienu un to pašu jautājumu, atstājot jauno māmiņu vēl lielākā neziņā.

“Piemēram, viens ārsts ir kategoriski pret piena atslaukšanu, bet otrs uzskata, ka tas noteikti ir jādara. Arī ģimenes ārstam bija ļoti pavirša un neieinteresēta attieksme. Radās iespaids, ka viņu kaitināja mani jautājumi.

No vienas puses, saprotu, ka ģimenes ārstam uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem ir jāatbild vairākas reizes dienā, taču, no otras, uzskatu, ka izvēlētais darbs ir jāveic profesionāli. Es taču nekāpšu uz skatuves ar skābu ģīmi tāpēc, ka man pirms tam jau ir bijuši pieci koncerti! Ar draudzenes palīdzību sarunājām maksas ārsta vizīti uz mājām, ar ko biju ļoti apmierināta.”

Pieradusi pie aktīva dzīvesveida, Dināra koncertēja arī grūtniecības laikā, tāpēc pielāgoties mierīgai mājas dzīvei pēc bērniņa piedzimšanas bija grūti. “Pirmā nedēļa bija smagākā manā mūžā. Nezināju, ko darīt ne ar sevi, ne ar bērnu. Sēžot četrās sienās, bija sajūta, ka esmu ielikta būrī.

Gar acīm visu laiku viena un tā pati bilde – baro bērnu, nomierini, iemidzini, un atkal klāt nākamā reize. Kamēr mazulis guļ, domā par to, ko esi izdarījusi nepareizi. Un tā katras divas ar pusi stundas gan dienā, gan naktī. Šķita, ka sāks braukt jumtiņš.”

Mēneša laikā jau ir izveidojies dienas režīms un aprasts ar dažādām sadzīves niansēm. “Ļoti ātri sapratām, ka bērnistabā skaisti noliktais pārtinamais galdiņš nespēj pildīt savu funkciju, jo blakus nav ūdens padeves. Nācās pārkārtot mēbeles, ņemot vērā praktiskos apsvērumus. Arī gultiņa stāv tukša, jo pagaidām tā nav nepieciešama. Esam iemācījušies runāt pusčukstus un traukus plauktos nolikt klusītēm. Mums paveicies, ka bieži palīdzēt atbrauc mamma un vīratēvs. Kamēr viņi iet pastaigāties ar mazuli, es pagūstu veikt mājas darbus.”

Grūtniecība Dināru iedvesmoja dalīties ar saviem iespaidiem un sajūtām Instagram blogā (@dinara_rudan), un šķita loģiski to turpināt arī dzemdību laikā.

“Sociālajos tīklos neviens nepublicē bildes ar aprakstiem par to, cik ir grūti. Parasti viss ir tik forši... Daudzi rakstīja, ka, pateicoties maniem Instagram stāstiem, ir mainījuši domas par Rīgas Dzemdību namu, jo par piedzīvoto, kur man tika veikts ķeizargrieziens, palikušas tikai pozitīvas atmiņas.

Priecājos, ka man ir iespēja uzdot kādu jautājumu saviem Instagram sekotājiem un saņemt daudz vēstuļu ar mammu pieredzi un padomiem. Tas, ko varu ieteikt, – nelasiet interneta forumus, jo šī informācija nav uzticama un pārlieku sabiedē. Esmu sapratusi, ka vairāk jāieklausās savā intuīcijā.”

Dināra atzīst, ka joprojām nejūtas kā mamma. Iespējams, to veicina arī sabiedrībā idealizētais stereotips par mātes jūtām.

“Varbūt, kad dzirdēšu meitiņu pirmo reizi sakām “mamma”, tā sajūta atnāks. Iespējams, šādi jūtos vieglās grūtniecības ietekmē vai tāpēc, ka smagās dzemdības pagāja pussamaņā un ir jau daļēji izdzēsušās no atmiņas.”

Decembrī - mūziķu aktīvākajā darba laikā - Dināra jau sāk plānot savu atgriešanos darbā. “Meklēju veidus, kā saskaņot laiku tā, lai mums ar vīru nav koncertu vienā dienā, jo tas četrus mēnešu vecam bērnam būtu par traku. Lai gan meitu pieskatīt var jebkurš, rodas daudz jautājumu saistībā ar barošanu – tā tomēr ir liela atbildība un stress.”

Kā jaunajai māmiņai izdodas saglabāt svaigu un starojošu izskatu, neraugoties uz jaunajiem apstākļiem un mājas režīmu? Dināra stāsta, ka labi izskatīties pieradusi, ne tikai pateicoties skatuves darbam, bet arī vērojot savu musulmaņu vecmāmiņu, kura nekad neizgāja no mājām, neuzkrāsojusi lūpas.

“Iesaku visām māmiņām no rīta pirmo vai otro stundu starp barošanām veltīt dušai un sevis sakopšanai. Ir tikai normāli, ka pēc dzemdībām ķermenis nav tāds kā agrāk, tāpēc ir svarīgi uzklāt kopjošus krēmus vai veikt pāris pietupienus. Šā brīža situāciju ar ierobežoto iespēju izrauties ārpus mājas ir vieglāk uztvert, ja pati sev vizuāli patīku.”