Labāk dzīvs glābējsilītē, nevis miris kāpņutelpā. Pārdomas par nevajadzīgiem mazuļiem
Ir tendence bērnus biežāk Glābējsilītē atstāt svētku laikā. Psihologi skaidro, ka cilvēki, kuri ikdienā jūtas nomākti un depresīvi, svētku laikā sajūtas vēl vientuļāki un nomāktāki, līdz ar to rodas vēlme rīkoties.
Bērni

Labāk dzīvs glābējsilītē, nevis miris kāpņutelpā. Pārdomas par nevajadzīgiem mazuļiem

Jauns.lv

“Šai sievietei jau ir seši bērni, septīto viņa nevēlas,” man čukstēja vecmāte, kura pirms nepilnām divpadsmit stundām bija man līdzās, kad pasaulē nāca mans dēliņš. Paskatījos uz bravūrīgu sievieti. Viņa skaļi un izaicinoši Dzemdību nama gaiteņa vidū pārsprieda situāciju ar sociālo darbinieci. “Man viņu nevajag, es nepārdomāšu!” daudzbērnu mamma teica un pagriezās promiešanai.

Labāk dzīvs glābējsilītē, nevis miris kāpņutelpā. ...

Es steidzos atpakaļ uz istabiņu – tik liela bija vajadzība samīļot savu bērnu un rūpēties par viņu tā, kā neviens cits to nedarīs. Kā var pamest savu bērnu?

“Kādreiz domāju, ka tikai garīgi slimi cilvēki spēj atteikties no saviem bērniem, bet šo gadu gaitā esmu pārliecinājusies, ka atteikšanās iemesli visdažādākie,” sarunā atklāj Laura Zvirbule, projekta “Baby Box - vieta bērna dzīvībai” vadītāja. Ir bijis kāds gadījums, kad mamma Glābējsilītē ieliek savu ļoti mīlēto bērniņu, jo pašai ir vēzis pēdējā stadijā. Un, atstājot Glābējsilītē, vismaz ir garantija, ka bērniņš nonāks uzreiz ģimenē nevis ilgu laiku pavadīs bērnunamā.

Ja mamma no mazuļa atsakās dzemdību iestādē, līdz iespējai bērnu adoptēt paiet vismaz 3 mēneši, kas ir pārdomu laiks mammai. Turpretī Glābējsilītē atstāts mazulis juridiski brīvs kļūst 10 dienu laikā.

Līdz tam ikviena mamma (un arī tētis!!!!!) savu Glābējsilītē ievietoto bērnu var atgūt, ja vien to vēlas. Liela daļa no mammām arī šādu vēlmi ir izteikušas, taču nav nokārtojušas nepieciešamās formalitātes, piemēram, nav veikušas DNS analīzes, kas vajadzīgas, lai pierādītu radniecību ar bērnu.

Cik paradoksāli dzīvē mēdz būt, kamēr vieni no savas miesas un asinīm atsakās, citi pie ļoti gaidītā mazuļa netiek. Te Laura Zvirbule mani pārsteidz – esot salīdzinoši daudz sieviešu, kuras uzdodas par Glābējsilītē atstātā bērna mātēm, lai gan īstenībā nav pat radniecības. Kādēļ tā? Glābējsilīšu projektu vadītāja stāsta, ka tas, visticamāk, saistīts ar lielajām rindām, kas ir uz adopcijai brīviem zīdainīšiem – rindā ir vairāk kā 200 ģimeņu.

Jā, visi bērni, kuri līdz šim ir atstāti Glābējsilītēs, ir nonākuši jaunajās ģimenēs un bauda laimīgu bērnību. Vecākais no pamestajiem bērniem rudenī svinēs septīto dzimšanas dienu.

Ne visiem bērniem tā paveicas

Projekta nosaukums saka priekšā – Glābējsilīte ir vieta, kur glābt bērna dzīvību. Kopš projekta uzsākšanas ir samazinājies atrasto mirušo mazuļu skaits. Ja 2006. gadā vien tie ir bijuši 10 atrasti miruši jaundzimušie, tad pēdējo 7 gadu laikā Glābējsilītes projekta koordinatori ir apzinājuši septiņus gadījumus.

Diemžēl nupat sabiedrību pāršalcis jauns gadījums – februāra sākumā policija saņēmusi informāciju par kādu sievieti, kura nogādāta ārstniecības iestādē – mediķiem radušās pamatotas aizdomas, ka viņai pirms kāda laika bijušas dzemdības mājas apstākļos. Reaģējot uz saņemto informāciju, policijā sākts kriminālproces, un izmeklēšanas laikā policija Lizumā atrada mirušu jaundzimušo.

Kādēļ sieviete neizvēlējās juridiski un emocionāli pareizāku ceļu, šobrīd nav zināms.

Laura Zvirbule neslēpj, ka nereti pirms šāda soļa speršanas mammas sazinās ar projekta organizētājiem, iespējams, lai meklētu kādus risinājumus, bet tikpat iespējams – lai vienkārši izrunātos. “Jā, mēs cenšamies pārliecināt sievietes, ka viņu problēmām ir iespējami arī citi risinājumi, taču pārliecināt izdodas reti – mēs bieži vien jau iepriekš zinām, kad un kurā Glābējsilītē bērniņš ir gaidāms.”

Laura piebilst, ka topošajām mammām parasti tas ir patiešām ļoti izsvērts solis, sievietes jau iepriekš ir izstaigājušas Glābējsilītes apkārtni un novērtējušas situāciju.

Turklāt ikviena mamma, kura pārdomā jautājumu par bērniņa atstāšanu Glābējsilītē, var vērsties Psihosomatikas klīnikā pēc psihiatra palīdzības, kuru var saņemt bez maksas. Neviena mamma līdz šim šādu iespēju nav izmantojusi.

Skaitļi un fakti

Latvijā šobrīd ir 8 Glābējsilītes. Pirmo atvēra 2009. gadā Rīgā. Pēdējo – 2014. gadā Jelgavā.

Sākotnēji projekta ietvaros bija plānots izveidot piecas reģionālās Glābējsilītes, taču atsevišķu pilsētu vadības izteica vajadzību arī viņu pilsētā šādu vietu izveidot – ne ar cerību, ka tur ieliks bērnu, bet preventīvi. Lai domātu un runātu par iemesliem, kas sievietes pamudina uz šādu soli.

Glābējsilītes ir:

Rīgā (kopā atstāti 24 bērni)

Ventspilī (nav atstātu bērnu)

Liepājā (kopā atstāti 2 bērni)

Jelgavā (nav atstātu bērnu)

Valmierā (kopā atstāti 2 bērni)

Madonā (atstāts 1 bērns)

Rēzeknē (atstāts viens bērns)

Daugavpilī (kopā atstāti 3 bērni)

Kopā Glābējsilītēs atstāti 33 bērni, kas ir ļoti, ļoti daudz...

2009. gadā – atstāts1 bērns

2010.gadā –  atstāti 6 bērni

2011. gadā – atstāti 5 bērni

2012. gadā – atstāti 9 bērni

2013. gadā – atstāti 3 bērni

2014. gadā – atstāti 4 bērni

2015. gadā – atstāti 5 bērni

Labklājības ministrija ir izveidojusi īpašu datubāzi, kur ir apkopota visa iespējamā informācija par Glābējsilītēs atstātajiem bērniem – kas bērnam atstāšanas brīdī bija mugurā, kādas lietas iedotas pūriņā. Viens no bērniem bija ietīts asiņainā vīriešu jakā – tā ir nofotografēta. Ja nu pēc gadiem kāds bērns par savu izcelšanos vēlēsies kaut ko uzzināt – būs vismaz šī nelielā informācija.

Ir tendence bērnus biežāk Glābējsilītē atstāt svētku laikā. Psihologi skaidro, ka cilvēki, kuri ikdienā jūtas nomākti un depresīvi, svētku laikā sajūtas vēl vientuļāki un nomāktāki, līdz ar to rodas vēlme rīkoties. Diemžēl, kā produktīvāko un veiksmīgāko rīcību saskata atteikšanos no mazuļa.

Latvijā ir radīta iespēja

, ko 33 mammas jau izmantojušas. Un tomēr Latvijā joprojām mirst zīdaiņi, kuri pamesti mežā, kāpņutelpās, atkritumu konteineros. Mums, sabiedrībai, acīmredzot jākļūst daudz vērīgākai un empātiskākai, lai nosodījuma un šausmināšanās vietā laikus spētu pamanīt tās ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība un atbalsts. Lai nebūtu par vēlu. Lai atkal kādu mirušu jaundzimušo neatrastu policija.

Audra Šauere, Mammamuntetiem.lv redaktore / Foto: Shutterstock.com