Ne tikai gēnu kopums nosaka to, kādi mēs esam. Bez spilgti redzamām lietām, par kurām atbild tikai gēni, vecāki bērnam nodod arī ģenētisku „melno kasti”. Tajā slēpjas pazīmes un īpašības, kuras visas dzīves laikā var palikt kastē, bet īpašos apstākļos lien no tās ārā.
Bērni
2018. gada 25. oktobrī, 06:11
Ģenētikas noslēpumi: ko bērni manto no vecākiem un ko iegūst vides ietekmē?
Kad ģimene gaida bērnu, vecāki un ģimenes locekļi labprāt mēdz apspriest, kāds viņš varētu izskatīties – no kura vecāka „mantos” matu krāsu; vai tas, ka mazulis aktīvi spārdās un prasa sev uzmanību vakaros, būs viņa rakstura iezīme, kā arī – cik liela ir iespēja, ka pavasarī uz deguna mazajam izmetīsies tantes vasaras raibumi. Vairāk stāsta ārste ģenētiķe Liene Korņejeva.
Brīdī, kad satiekas mammas olšūna ar tēta spermatozoīdu, katrs no vecākiem savam bērnam nodod pusi no tā, kas ir viņi paši.
Pirmajā šūniņā ir informācija gan par to, kāda būs bērna ķermeņa uzbūve un funkcionālās īpatnības, acu krāsa, asins grupa, nagu forma, gan par garšas īpatnībām, dzirdes smalkumu, pirkstu skaitu un daudz visu ko citu.
Paies vairāki mēneši, kamēr no šīs vienas šūnas izveidosies bērna organisms – tāds, kādu viņa vecāku gēnu konstruktors būs paredzējis.
Tomēr pat dominējošo pazīmju parādīšanos var ierobežot dažādi iekšējie un ārējie faktori.
