Vērts izlasīt: 10 mīti par vēzi

Visi ļaundabīgie audzēji vienādi

Nav taisnība!

Ļaundabīgie audzēji ir plaša slimību grupa. Zināmi vismaz 200 dažādu audzēju ne tikai ar atšķirīgu lokalizāciju, bet arī mikroskopisko uzbūvi, slimības gaitu, reakciju uz terapiju un prognozi. Tagad audzējus šķiro arī pēc gēnu defekta (mutācijām) vai citām šūnu vai starpšūnu vides pārmaiņām.

Vēzis veidojas tikai no epitēlijaudiem

Nē!

No epitēlijaudiem veidojas karcinomas. Taču ir vēl citi ļaundabīgi audzēji, kas attīstās no citiem audiem un struktūrām (sarkomas, limfomas, leikozes, embrionālie audzēji u.tml.). Tautas valodā par vēzi mēdz dēvēt ļoti dažādus ļaundabīgos audzējus. Arī šajā rakstā lietosim vārdu vēzis kā apzīmējumu visai ļaundabīgo audzēju kopai.

Dziednieki palīdz

Diemžēl nē!

Ne vienmēr onkoloģisku slimību ir viegli izārstēt ar mūsdienu medicīnas līdzekļiem, un 21. gadsimtā to ir skumji apzināties. Vēža ārstēšanas process parasti ir smags un prasa arī labu pacienta kontaktu ar ārstiem. Pēdējam iztrūkstot un vēl piedzīvojot vilšanos tradicionālajā medicīnā, pacienti un viņu tuvinieki sāk meklēt citus ceļus un ir piemērota ēsma dziedniekiem, kuri sola brīnumus. Viņu darbošanās mēdz radīt transu un iedveš ticību. Ticība, ka viss būs labi, sākumā palīdz psiholoģiski. Tomēr audzējs tajā laikā turpina progresēt…

Tikai Dieva brīnums palīdzēs

Tikai daļēji

Ticība Dievam, lai arī kā viņu katrs cilvēks saprastu, parasti nomierina. Ja cilvēks savā ticībā mediķus uztver kā instrumentus Dieva rokās, ja savā ticībā ierauga vēl kādas būtiskas iespējas, ja ticība viņam ļauj nepagurt cīņā ar slimību, tad rezultāti var būt labi. Bet, ja pretnostata savu ticību Dievam pret modernās medicīnas iespējām, rezultāta var arī nebūt.
Ir piedzīvots, ka pacienti visus nopelnus par izveseļošanos piedēvē Dievam, bet medicīnas nopelnus noniecina, kaut gan saņēmuši profesionālu un efektīvu ārstēšanu. Liecinot par Dieva brīnumu savā dzīvē, var radīt līdzcilvēkos maldīgu priekšstatu, kura dēļ kāds var atteikties no medicīnas iespējām un tikai sagādāt sev un tuviniekiem daudz smagu ciešanu.

Domāšu labas domas, vēzis pāries

Palīdzēs, ne izārstēs

Labas domas un harmonisks dzīvesveids var būt viens no profilakses veidiem. Imunitāte tad strādā labāk, kaitīgo ieradumu ir mazāk. Tomēr, ja vēzis jau ir attīstījies, ar labām domām vien nepietiks.

Dabā ir zāles pret vēzi, dzeršu tējas

Var būt riskanti

Daba ir teju neizsmeļama ārstniecisku vielu krātuve, taču tāpēc nevajadzētu atteikties no mūsdienu medicīnas iespējām. Ķirurģisku audzēja izgriešanu vai apstarošanu neviena dabas viela neaizstās. Ir ārstniecības augi, kas darbojas pēc ķīmijterapijas principa – nogalina vai apstādina vēža šūnas. Arī blaknes šo augu lietošanai ir tāds pašas kā ķīmijai – saindēšanās, vemšana, matu izkrišana, imunitātes krišanās, aknu darbības traucējumi. Tā kā mājās gatavoti augu preparāti ir daudz grūtāk dozējami, ir liels risks saindēties vai nesaņemt gaidīto efektu. Liela daļa plaši lietoto ķīmijpreparātu ir dabas alkaloīdu analogi (kapmirtes, īves u.c.). Tajā pašā laikā zināmi visdažādākie augi, kas veicina normālu imunitāti – tas var palīdzēt nesaslimt ar vēzi vai vieglāk izārstēties, taču ar jau izveidojušos audzēju visticamāk galā netiks. Konsultējieties ar onkologu imunologu. Nesāciet pats uz savu roku ārstēties tikai ar dabas vielām – tās var būt neefektīvas vai pat bīstamas. Ir augi, kas palīdz atgūt labsajūtu un sakārtot organismu pēc smagas ārstēšanās – jautājiet savam ārstam, kuri jums būtu piemērotākie un netraucēs tradicionālajām zālēm.

Ārstēt ir dārgi

Gadījums no gadījuma atšķiras

Ievērojami lielākajai vēža pacientu daļai ārstēšanos un arī medikamentus apmaksā valsts, un ar to ir pietiekami. Šogad Veselības ministrija papildu finansējumu novirzījusi arī sevišķi dārgo inovatīvo medikamentu iegādei un izmeklējumu apmaksai.
Jebkurā gadījumā nevajag vilcināties doties izmeklēties un sākt ārstēšanos aiz bailēm no dārdzības. Iespējams, tieši jūsu gadījumā tas var būt ātri, samērā viegli un bez maksas.
Reiz kāda kundze stāstīja par savu izārstēšanos no vēža, cik tas esot dārgi. Gribēju saprast, kas tieši. Atklājās, ka ārstēšana un zāles, vēlāk arī transporta izdevumi bijuši bez maksas. Lielākās naudas summas iztērētas, braukājot pie dziedniekiem.

Vēzis ir mūslaiku slimība

Nē!

Ar vēzi ir slimojuši visos laikos. Audzēju paliekas atrastas pat dinozauru fosilijās. Vecākais zināmais ļaundabīgais audzējs, kas konstatēts cilvēkveidīgai būtnei, ir 1932. gadā Luisa Līkija Āfrikā atrastā pirms 3,9 līdz 4,2 miljonus gadu dzīvojuša australopiteka galvaskausa kaulos. Vēža šūnas atrastas arī 5000 gadu senu Ēģiptes un Peru mūmiju kaulos. Ēģiptiešu papirusos aprakstītas ne tikai vēža izpausmes, bet arī ārstēšanas metodes vairāk nekā 1000 gadu pirms mūsu ēras.

Tomēr vēl padomju gados šķita, ka ar vēzi slimoja daudz mazāk. Tieši tā – šķita. Viens no iemesliem – nebija tādu izmeklējumu, ar kuriem varētu atklāt audzējus agrīnās stadijās. Arī daudzu cilvēku domāšana atšķīrās – kamēr nekas nesāpēja, pie ārsta nevērsās, tāpēc vēzi parasti atklāja vēlīnās stadijās.
Ārstēšanas metodes vēl nebija tik plašas kā mūsdienās. Ierodoties pie ārsta novēloti, pacienti bieži nomira jau pirmā gada laikā. To, ka sirdzējam ir ļaundabīgs audzējs, ārsti reizēm izvēlējās neteikt ne slimniekam, dažkārt pat ne tuviniekiem. Ja arī izdzīvoja, par šo slimību nebija pieņemts runāt, un cilvēki bieži to slēpa, jo no vēža slimniekiem reizēm vairījās kā no spitālīgajiem.
Vēl pirms 30 un vairāk gadiem ļoti bieži varēja dzirdēt – aizgāja ar sirdi. Daudz mira 40 līdz 60 gadus veci vīrieši. Ar mūsdienu medicīnas iespējām daudzas slimības ir ārstējamas, cilvēki dzīvo ilgāk. Vēzi bieži atklāj veciem cilvēkiem – daudzi no viņiem būtu miruši ar citām slimībām pirms audzēja atklāšanas.
Onkoloģisko pacientu skaitā ietilpst arī tie, kam slimība atklāta pirms daudziem gadiem un kuri joprojām ir mūsu vidū.

Vēzis ir nāves spriedums

Vairs nē

Situācija pēdējos 20 līdz 30 gados ir pozitīvi mainījusies gan visā pasaulē, gan arī Latvijā. Pieaug vēzi pārdzīvojušo skaits, kuri jau vairāk nekā piecus gadus sadzīvo ar slimību. Tas gan ir atkarīgs arī no audzēja veida, slimības agresijas pakāpes, stadijas un ārstēšanas.

Latvijā mirstību no vēža varētu būtiski mazināt, uzlabojot agrīno diagnostiku, kā tas novērots visā pasaulē. Valsts pēdējos gados ir izveidojusi sistēmu un piešķīrusi līdzekļus ne tikai skrīningam, bet arī Zaļajam koridoram. Skrīnings ir vēždraudes patoloģiju vai ļoti agrīna audzēja meklēšana veseliem cilvēkiem, kuriem vēl nav nekādu sūdzību. Zaļais koridors paredzēts ātrākai audzēja atklāšanai cilvēkiem ar konkrētām sūdzībām vai pārmaiņām izmeklējumos. Mērķtiecīgi veicot konkrētus izmeklējumus, pacientu desmit dienās iespējams nosūtīt pie speciālista padziļinātai diagnostikai un ārstēšanas sākšanai.

Vēža ārstēšana ir bīstama

Ne vienmēr
Ir gadījumi, kad pacienti atsakās no ārstēšanas, jo viņiem ir bail, ka ķirurģiskā operācija būs kropļojoša, ārstēšana ar zālēm pilnībā sabeigs veselību, starošana būs pārāk smaga. Šo baiļu dēļ viņi atsakās no tradicionālās ārstēšanas. Gadījumi ir dažādi, bet mediķi vienmēr izvērtē, lai ieguvumi no ārstēšanas būtu lielāki nekā blaknes. Jebkurā gadījumā vieglāk ārstēt vēzi agrīnās stadijās. Ja slimība ir jau ielaista vai attīstās ātri un ir agresīva, ārstēšana var šo procesu palēnināt un maksimāli atvieglot ciešanas.