Viņa ārstēja vēzi ar odu kodieniem. Krievijas futbolista 25 gadus vecās sievas traģiskais dzīvesstāsts
Krievijas futbola kluba "SKA-Habarovsk" bijušais pussargs un divkārtējais Krievijas čempions Jevgeņijs Baļaikins joprojām nespēj valdīt asaras, runājot par savu sievu. Viņa Sofija devās mūžībā 2017. gada decembrī, būdama vien 25 gadus veca. Atklātā intervijā, kas publicēta vietnē Sports.ru, futbolists atceras, ko dzīvesbiedriem nācies pārdzīvot viņas slimības laikā.
25 gadus veco sievieti pieveica vēzis, un viņa nomira sava vīra rokās, vēstī dni.ru.
Par nežēlīgo diagnozi Sofija uzzināja īsi pirms kāzām. "Todien es atbraucu mājās no treniņa, bet te - asaras, histērija. Viņa man visu izstāsta un saka: "Man pateica diagnozi. Kāzu nebūs. Es braukšu prom, bet tu dzīvo tālāk, kam es tev tāda esmu vajadzīga, tikai dzīvi bojāšu," atceras Baļaikins.
Futbolists mīļoto nomierināja un pierunāja notēlot kāzas, bet uzreiz pēc tam sākt ārstēšanos. "Es taču zināju, ka tā nav nekāda briesmīgā stadija un Kazaņā ir labs onkoloģiskais centrs. Protams, es internetā toreiz vienkārši kaut ko pa kluso izlasīju, bet man tiešām pat prātā nenāca, ka iespējams šāds rezultāts. Toreiz tas izskatījās neloģiski. Viss bija tik labi, un tas nevarēja beigties tā," saka sportists.
Pēc kāzām futbolista sieva devās uz onkoloģijas centru. Tur viņai nozīmēja ārstēšanos, kura sevī ietvēra arī operāciju.
"Sofijas mammai savulaik arī bija vēzis, un Sofijai ieteica noņemt abas krūtis, tāpat kā viņas mātei. Viņa to nevēlējās. Tā nu izgrieza tikai bumbuli, kas bija krūtī," viņš stāsta.
Pēc Jevgeņija teiktā, operācija noritēja veiksmīgi. Tai sekoja ķīmijterapija. Tomēr Sofija nepavisam nejutās labi. "Pēc diviem ārstēšanās kursiem viņa teica: es vairs nevaru," grūto laiku atceras sportists.
Sofija nolēma paņemt nelielu pauzi ārstēšanā un aizlidoja atpūsties uz Maldivām. "Acīmredzot saule pasliktināja viņas stāvokli, jo kādā brīdī bumbulis atkal parādījās. Tas sāka palielināties, sākās limfmezglu iekaisums," atceras Baļaikins.
Tad Sofija jau bija novesta līdz izmisumam un nolēma sākt alternatīvu ārstēšanos. Viņa uzzināja, ka kāds vīrietis praktizē ārstēšanu ar odu kodieniem. "Tu aizbrauc uz trim stundām uz mežu, tur tev kož odi. Zināt, kā mēdz būt - tevi noved līdz bezcerībai viena metode, un tu sāc meklēt vienalga ko citu. Tev jau ir pilnīgi vienalga, ka tas nav ne labāk, ne arī sliktāk," sievas apsvērumus paskaidro Jevgeņijs.
Tagad futbolists lielā mērā vaino sevi. "Iespējams, tā bija mana galvenā kļūda, ka es necentos viņu pārliecināt. Vai arī ka vienkārši nepaņēmu un neaizvedu viņu uz slimnīcu. Viņa ar to noņēmās vairākus mēnešus, uz ķīmijterapiju negāja."
Ķīmijterapija Sofijai, pēc viņas vīra teiktā, palīdzēja. Taču, tā kā jaunajai sievietei medicīnisko preparātu dēļ bija ļoti slikta pašsajūta, viņa uzskatīja, ka ķīmija neiedarbojas. Taču ārsti apgalvoja, ka pēc ķīmijterapijas Sofijas analīzes ir uzlabojušās. "Taču viņa man teica: "Ne velna nepalīdz. Vispār nepalīdz. Labāk nepaliek." Taču tagad domāju - ja viņa būtu pilnībā veikusi ārstēšanās kursu, tad tagad būtu dzīva," uzskata sportists.
"Es atceros, kā viņa nomira. Manuprāt, ko tādu aizmirst nav iespējams. Viņa nomira man uz rokām," atceras Jevgeņijs.
Jevgeņija Baļaikina sieva Sofija nomira 2017. gada decembra sākumā. Viņai bija cistadenokarcinoma - ļaundabīgs audzējs, kurš parasti attīstās olnīcās un ievērojami retāk piena dziedzeros.
Krievijas futbolista Jevgeņija Baļaikina sievas Sofijas dzīve
