Vai kungi kļūst vāji? Psiholoģe Olga Orlova stāsta, kas īsti noticis ar vīriešiem un sievietēm
foto: Aigars Hibneris
Psiholoģe Olga Orlova
Attiecības

Vai kungi kļūst vāji? Psiholoģe Olga Orlova stāsta, kas īsti noticis ar vīriešiem un sievietēm

Andris Bernāts

"Patiesā Dzīve"

“Mēs dzīvojam postmodernajā vai pat postpostmodernajā laikā, kad vairs nevaram stingri nodefinēt, kas ir vīrišķīgi un kas ir sievišķīgi. Vai arī otrādi – kas nav vīrišķīgi un kas nav sievišķīgi,” teic psiholoģe Olga Orlova. “Tagad vīrišķības un sievišķības veidi var būt visdažādākie. Turklāt es nedomāju, ka vīriešu un sieviešu lomas ir būtiski mainījušās, drīzāk tās ir izpletušās.”

Vai kungi kļūst vāji? Psiholoģe Olga Orlova stāsta...

Reizēm no sievietēm var dzirdēt pārmetumus, ka vīrieši kļuvuši vāji un bezatbildīgi, ka īstu vīrieti pat ar uguni vairs nesameklēt. Par prinčiem uz balta zirga vispār jāaizmirst – tie sen jau izmiruši. Toties lielā daudzumā savairojušies ņuņņas un memmesdēliņi, kas neko nevar un neprot. Līdzko uzrodas grūtības, tā šie ātri notinas. Tādi vīrieši māk tikai strēbt alu un blenzt hokeju televizorā, viņi zaudējuši vīrišķību un spēju uzņemties atbildību. Latvija kļuvusi par īstu bēdu ieleju – sievietēm trūkst stipru, izlēmīgu un par sevi pārliecinātu vīriešu.

Tajā pašā laikā var redzēt, ka sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas. Viņas ir tur, kur agrāk saimniekoja vīrieši. Sievietes boksējas, cilā svarus, dien armijā, veido uzņēmumus, kļūst par biznesa haizivīm. Atrodoties blakus tādām dāmām, večiem atliek tikai palīst zem tupeles un samierināties ar notiekošo. Tā vien šķiet, ka pasaulē notiek neapturams process – sievietes izplešas, bet vīrieši saraujas.

Protams, reizēm tām sievietēm, kuras žēlojas, ka vairs nav īstu vīriešu, tiek norādīts, ka viņas, visticamāk, staigā pa nepareizām vietām. Viņas apgrozās tur, kur īstu vīriešu nav; tā teikt, pretējie poli pievelkas. Jo vairāk sievietei īpašību, kas raksturīgas vīriešiem, jo lielāka ticamība, ka viņa pievilks vīrieti, kuram vīrišķība nav attīstīta.

Dzirdēts arī viedoklis, ka tas pat ir labi, ka mainās sieviešu un vīriešu raksturi, jo modernajā sabiedrībā tradicionālie vīriešu un sieviešu uzvedības modeļi kļūst arvien neefektīvāki. Piemēram, klasiskā vīrišķā stratēģija paredz aktivitāti, atbildību, neatkarību, tieksmi uz risku un agresiju, savukārt sievišķā stratēģija paredz vienoties, meklēt kompromisus un piemēroties. Mūsdienu pasaulē, kā norāda speciālisti, visefektīvākais esot androgēnais modelis, kas ietver gan vīrišķo, gan sievišķo stratēģiju. Tas nozīmē, ka cilvēks ir maksimāli elastīgs un vajadzības gadījumā var likt lietā gan vienu, gan otru uzvedības modeli. Tas arī paredz, ka efektivitātes nolūkā sieviete var kļūt vīrišķīgāka, bet vīrietis – sievišķīgāks.  

Cilvēces rītausmā

Lai saprastu, kas īsti notiek ar vīriešiem un sievietēm, "Patiesā Dzīve" uz sarunu aicināja psiholoģi, psiholoģiskā ateljē vadītāju Olgu Orlovu, kura uzskata, ka tagad dzīve kļuvusi ļoti daudzveidīga, tāpēc arī sievietes un vīrieši ir ļoti dažādi. “Daudzi uzskata, ka sieviešu un vīriešu lomas strauji mainās un ka tas saistīts ar sieviešu emancipāciju, tomēr tas nav vienīgais iemesls. Izmaiņas vīriešu un sieviešu psiholoģiskajās atšķirībās – tā ir daļa no sabiedrības attīstības,” spriež psiholoģe.

“Mēdz uzskatīt, ka vīrietim piemītošā vīrišķība – tas ir spēks, izturība, brutalitāte, kareivīgums, sāncensība. Tās ir īpašības, kas laika gaitā mainās. Kad zēns aug, mainās viņa intelekts, spējas, fiziskais spēks, seksuālā interese, emocionalitāte. Piemēram, kad vīrietis kļūst vecāks, viņam vairs nepiemīt tik izteikta vēlme sacensties. Vīrišķība un sievišķība eksistē katrā dzīvā būtnē, katram tā ir dažādās proporcijās, un dzīves laikā šīs proporcijas mainās. Piemēram, sieviete vissievišķīgākā ir periodā, kad gatavojas kļūt par māti. Tad viņā ir sievišķības uzplaukums.”  

Orlova norāda, ka viss, kas notiek cilvēku psiholoģijā, ir sabiedrisko procesu daļa. “Mūsu dzimumu atšķirības izveidojās jau cilvēces rītausmā. Ja ielūkojamies pagātnē, kļūst skaidrs, kāpēc vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm ir fiziski spēcīgi, kareivīgi un sacensties griboši, bet sievietes – mierīgākas, draudzīgākas, ar tieksmi kooperēties un empātijas spējām.

Agrākajos laikos bija ļoti krasa funkciju sadale. Sievietes dzemdēja un audzināja bērnus, vīrieši nodrošināja izdzīvošanu. Viņi būvēja mītnes vietu un gādāja iztiku. Kad vīrieši aizgāja medībās vai karos, sievietes palika vienas ar bērniem. Lai izdzīvotu, viņām vajadzēja apvienoties, kooperēties, būt savstarpēji izpalīdzīgām. Tāpēc sievietēm savā dabiskajā stāvoklī ir tieksme runāties un vienoties, nevis uzbrukt un iekarot. Viņas meklē kompromisu, izlīgumu un vienošanos. Sievietēm ir iedzimts talants piekāpties un meklēt risinājumus, kas apmierinātu visus.”

Psiholoģe piebilst, ka sievietei salīdzinājumā ar vīrieti ir izteiktākas empātijas spējas, proti, sieviete labāk nojauš to, ko jūt citi. “Kad sieviete audzina mazu bērnu, viņš daudz ko nesaprot. Mazs bērns nerunā, sievietei viņa vēlmes jānolasa pēc viņa uzvedības. Tāpēc sievietes daudz labāk nekā vīrieši prot nolasīt informāciju pēc intonācijas, mīmikas un citām lietām. Sieviete labi jūt, kāds cilvēkam ir garastāvoklis un ko viņš īsti vēlas pateikt. 

Un vēl... Kad sievietei ir nepatikšanas, viņa cenšas tās izrunāt. Tā ir tieksme būt sadarbībā ar citiem. Viņa instinktīvi jūt, ka sadarbība var glābt. Sievietei izrunāšanās ir ļoti svarīga – ja viņu neuzklausa vīrs, jāiet izrunāties pie draudzenes. Kad ir stress, sieviete iet un runā. Tāda ir viņas reakcija uz stresu un nepatikšanām. Savukārt vīrieši ir vairāk tendēti nevis izrunāties, bet gan pieņemt lēmumus, lai ar tiem varētu mainīt situāciju. Vīrieši uzskata, ka emocijas ir lieka enerģijas tērēšana. Daudzu vīriešu reakcija uz stresu ir dziļa aizdomāšanās. Vīrietis iegrimst sevī – tas ir brīdis, kad viņš vēlas, lai neviens viņu netraucē un neiztaujā. Tad vīrietim sākas dziļš process atrisinājuma meklēšanai. Viņam vajag apsēties un labi padomāt. Un tad, kad viņš atrod risinājumu, viņš nomierinās. Arī tad, ja viņš runā ar citu vīrieti, viņš vispirms apspriež, kā atrisināt konkrēto problēmu, un tikai pēc tam runā par savām jūtām, emocijām, par to, cik viņam grūti un tā tālāk. Tādas ir vīriešu un sieviešu uzvedības formas.”

Pirms likties gultā

Orlova norāda, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietes ir daudz uzmanīgākas, izvēlīgākas un piekasīgākas partneru izvēlē. “Piemēram, jau pusaudžu gados meitene var sarīkot zēnam, kurš viņai patīk, visādus pārbaudījumus, turklāt vēl izlikties, ka zēns viņu nemaz neinteresē. Sieviete var izlikties, ka ir nepieejama, lai gan tajā pašā laikā ir ieinteresēta, lai vīrietis viņai tuvotos. Tādos gadījumos vīrietim ir jāiekaro sieviete, jāiekaro viņas sirds. Tas ir tradicionāls attiecību modelis, lai gan šodien mēdz būt arī atkāpes, kad sieviete iekaro vīrieti.

Kāpēc sieviete ir tik prasīga? Kāpēc viņa neliksies gultā ar kuru katru? Tāpēc, ka sekas no tā sievietei ir daudz lielākas. Piemēram, vīrietis spēj vairākas reizes dienā kļūt par tēvu, bet sieviete var kļūt par māti reizi deviņos mēnešos. Turklāt viņai vēl vairākus gadus jārūpējas, lai bērns kļūtu kaut cik patstāvīgs. Tāpēc sievietei kļūdainas izvēles cena ir daudz lielāka. Ja sieviete savienos savus gēnus ne ar to vīrieti, vēlāk par to nāksies dārgi maksāt. Kā teica amerikāņu psihoterapeits Miltons Ēriksons: “Vīrietim dzimumakts beidzas ar ejakulāciju, bet sievietei – pēc deviņiem mēnešiem.” Tā ir būtiska atšķirība. Turklāt sieviete nodarbojas ar bērna audzināšanu. Tāpēc viņai vajag pārbaudīt vīrieti, pirms ar viņu likties gultā.”

Jāatzīst, ka kontracepcijas iespējas ir būtiski ietekmējušas sieviešu uzvedību. Tagad viņas var būt brīvas seksuālajās attiecībās un nav piesaistītas vienam partnerim.

Turpinot par attiecību tēmu, psiholoģe secina, ka šodien sievietes arvien biežāk ienāk vīriešu teritorijā, bet vīrieši – sieviešu teritorijā. “Ir tāds teiciens, ka pasaule – tās ir vīrieša mājas, bet mājas – tā ir sieviešu pasaule. Kad vīrietis ierauga savā teritorijā sievieti, viņš nereti saka: “Tev šeit nav ko darīt!” Savukārt sieviete, ja redz vīrieti pie savas teritorijas, laipni aicina viņu iekšā: “Nāc vien šurp un pamēģini, kā tas ir – audzināt bērnus un kārtot mājas lietas!”

Atšķirības vīriešu un sieviešu uzvedībā novērojamas arī tehniskās lietās. “Piemēram, katrs citādi vada automašīnu, katram savs stils. Kad rodas sarežģīta situācija, sieviete parasti mēģina samazināt ātrumu un apstāties. Vīrietis tieši otrādi – palielina ātrumu un mēģina izstūrēt savu automašīnu ārā no šīs situācijas. Sieviete ieņem pasīvu, bet vīrietis – aktīvu pozīciju. Sieviete it kā pamirst, vīrietis rīkojas aktīvi. Ja uz ceļa būtu tikai sievietes, avāriju būtu ievērojami mazāk, un otrādi – avāriju būtu mazāk, ja uz ceļa būtu tikai vīrieši. Katram sava stratēģija, katram savs stils. Te ir runa par adaptāciju, par spēju piemēroties.”

Jaunas iespējas un vērtības

“Laika gaitā dzīve mainās,” saka Orlova. “Mainoties dzīves apstākļiem, uzrodas jaunas iespējas. Tagad ir dažnedažādi vīriešu tipi – no raupjiem meža cirtējiem līdz smalkiem metroseksuāļiem. Vieni ir vīrišķīgi, bārdaini, brutāli puiši rūtainos kreklos, viņiem ir uztrenēti muskuļi un lielas plaukstas. Citi – pilsētas švīti, kas pavada savu brīvo laiku, ar vīna glāzi rokā runājot par mākslu. Vai var teikt, ka viņi ir pazaudējuši savu vīrišķību? No psiholoģijas viedokļa tā ir normāla uzvedība. Tā ir adaptācija, tā ir atbilde uz tām pārmaiņām, kuras notikušas sabiedrībā. Un būtu dīvaini, ja tā nebūtu. Mūsdienu vīriešu dzīve ir mainījusies – ne visiem vajag pelnīt iztiku ar muskuļiem. Vīrieša konkurētspēja ir atkarīga nevis no fiziska spēka, bet no spriestspējas un informētības. No tā, cik labi viņš spēj vadīt procesus, kas var dot vajadzīgos rezultātus.

Ir vēl kāds būtisks aspekts – šodien cilvēkam ir pietiekami daudz brīva laika. Agrāk tā nebija. Teju līdz pagājušā gadsimta vidum ļaudis bija nodarbināti, lai nopelnītu iztiku. Tad nemaz nebija tāda jautājuma – ko iesākt brīvajā laikā?

Tagad situācija ir būtiski mainījusies, turklāt sociologi apgalvo, ka pārmaiņas turpināsies. Cilvēkiem ir arvien vairāk un vairāk būs brīva laika, un šo brīvo laiku, kā saka psiholoģijā, nepieciešams strukturēt. Ja jums ir nestrukturēts brīvs laiks un jūs nezināt, ko ar to iesākt, jūs kļūsiet par citu cilvēku manipulācijas upuri vai arī jums parādīsies liela iekšēja trauksme. Šodien brīvais laiks neuzliek par pienākumu vīrietim rīkoties kā pirmatnējam cilvēkam – pēc tā nav nekādas nepieciešamības. Un notiek tā, ka cilvēki adaptējas jaunām iespējām. Parādās jaunas vērtības. Es teiktu, ka tas nav vīrišķības pretstats. Mēs nevaram apgalvot, ka meža cirtēji ir vispareizākie vīrieši, jo viņi ir brutāli un vīrišķīgi, bet, lūk, šie – smalkie mūziķi, mākslinieki un citi botāniķi  – ir nepareizi vīrieši.”

Psiholoģe runā par vēl kādu pārmaiņu aspektu. “Agrāk sieviete pievilināja ar savu izskatu, bet vīrieši – ar spēku un veiklību. Labi izskatīties – tā bija sievietes prerogatīva. Tagad tā vairs nav, jo šodien arī vīrieši rūpējas par izskatu, turklāt vīrieša labajam izskatam ir pavisam cita jēga un nozīme. Ja vīrietis ir labi un stilīgi apģērbies, ja viņš labi izskatās, tas apliecina, ka ar viņu viss ir kārtībā. Tas nozīmē, ka viņš ir veiksmīgs un labi situēts. Tas ir sociāls kods, tā ir ziņa citiem.”

Cita sabiedrība, citi līderi

Psiholoģe norāda, ka mūsdienās valda liela dažādība un liela izvēle. “Vieni apmeklē vienus restorānus, klubus un veikalus, bet citi – pavisam citus. Vēl lielāka dažādība ir mūzikas, mākslas, literatūras un hobiju izvēlē. Turklāt arī tagad netrūkst vīriešu, kas ciena fizisku spēku un veiklību. Viņi skrien garās distances, brauc velomaratonos, piedalās stipro ļaužu skrējienā. Tas tikai liecina, ka fiziski stiprie un izturīgie vīrieši nekur nav pazuduši. Tā kā dzīve tagad ir ārkārtīgi daudzveidīga, arī vīrieši ir ļoti dažādi. Tāpēc es neteiktu, ka būtiski mainījušās vīriešu un sieviešu lomas, drīzāk tās ir izpletušās. Tagad vīrišķības un sievišķības veidi var būt visdažādākie.

Piemēram, tāds IT speciālists kā Marks Cukerbergs pirmatnējā sabiedrībā, iespējams, nemaz neizdzīvotu. Iespējams, viņš ietu bojā dabiskās izlases procesā. Taču mūsdienās viņš ir līderis. Un tas ir tāpēc, ka šodien ir pavisam cita sabiedrība.”

Olga Orlova stāsta par kādu savdabīgu eksperimentu, ko zinātnieki veica ar augļu mušiņām. “Tā kā šo mušiņu dzīves cikls ir ļoti īss, tās ir ļoti piemērotas dažādiem novērojumiem. Zinātnieki izvēlējās stiprākās un enerģiskākās mušiņas, kuras savā starpā sakrustoja, un selekcijas rezultātā ieguva arvien labākas un izturīgākas. Tajā pašā laikā viņi krustoja arī pašas vājākās un lēnākās mušiņas. Rezultāti bija pārsteidzoši. Izrādās, pēc vairākām paaudzēm no šīm vājajām mušiņām uzrodas pēcnācējas ar īpašām spējām, kādu pirms tam nebija. Par ko tas liecina? Jo sugai ir lielāka daudzveidība, jo lielāka iespēja šai sugai adaptēties dažādām situācijām. Ja esi spējīgs adaptēties, esi spējīgs izdzīvot.”

Kad klibais kamielis ir priekšā

“Pieņemsim, ka mūsdienās līderi ir IT speciālisti, kuru vidū ir arī fiziski neattīstīti cilvēki ar sakumpušu muguru un ne sevišķi labu redzi. Tomēr viņi ir vieni no tiem, kas virza cilvēci uz priekšu. Ja viņu nebūtu, nebūtu arī interneta un citu moderno tehnoloģiju. Taču, ja notiks kāda katastrofa, pirmajā plānā izvirzīsies fiziski stipri vīrieši. Glābšanas darbos būs nepieciešama izturība, nevis zināšanas augstajās tehnoloģijās. Un sabiedrība izdzīvos, pateicoties viņiem. Tie būs vīrieši, kas šodien, iespējams, klāj asfaltu un bruģē ietves. Mainoties situācijai, mainās līderi. Ir tāds Austrumu teiciens: “Kad karavāna apgriežas, priekšā nokļūst klibais kamielis.””

Arī attiecībā uz sievietēm situācija esot līdzīga. “Sabiedrība attīstās, un ģimene vairs nav vienīgais veids, kā izdzīvot šajā pasaulē. Agrāk daudzi nemaz nevarēja atstāt ģimeni, jo citādi aizietu bojā. Viss izdzīvošanas cikls bija saistīts ar ģimeni. Ierastā kārtība paredzēja, ka ģimenē tiek dzemdēti un audzināti bērnus, lai viņi parūpētos par vecākiem, kad tie ir sasnieguši vecumdienas. Ja bērni par vecākiem nerūpētos, viņi neizdzīvotu. Tolaik sievietēm nebija nekādu iespēju izrauties ārpus ģimenes – no tās bija atkarīga viņu eksistence. Tāpēc visa morāle bija pakārtota ģimenei. Ja vīrietis pameta ģimeni un bērnus, viņš bija briesmonis, jo pakļāva sievieti un bērnus nāves briesmām. Tādam vīrietim neviens nedeva roku, viņu necienīja. Tagad ģimene vairs nav izdzīvošanas jautājums – tādā ziņā sievietes vairs nav atkarīgas no vīriešiem. Ja sieviete vēlas, viņa var dzīvot patstāvīgi un arī lēmumus pieņemt patstāvīgi. Un šī patstāvība izpaužas arī uzvedībā. Piemēram, sieviete viena pati var aiziet uz restorānu un pavakariņot – tas nav nekas īpašs. Es nedomāju, ka tā būtu atteikšanās no sievišķības, drīzāk tā ir sieviešu iespēju paplašināšanās. Var teikt, ka sieviešu repertuārs kļuvis ievērojami plašāks.”

Ar tieksmi uz eksperimentiem

Runājot sieviešu un vīriešu uzvedības modeļiem, Orlova piemin vēl kādu interesantu novērojumu. “Ir divas izpausmju formas – konkurences un partnerība. Vīrietis vairāk ir tendēts uz konkurenci, bet sieviete – uz partnerību. Konkurences apstākļos jūs cīnāties un cenšaties apsteigt savus konkurentus. Jūsu motivācija ir uzvarēt. Bet ir arī otrs veids – kad cenšaties apvienoties ar citiem, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Jo labāk spējat vienoties ar citiem, jo labāks rezultāts. Salīdzinot ar konkurenci, partnerībā valda pavisam citi principi. Tagad redzam, ka laika gaitā konkurences vērtība mazinās un arvien lielāka loma ir partnerībai, jo tieši ar šo formu var sasniegt labākus rezultātus. Tas nozīmē, ka tie, kas spēj vienoties un apvienoties, sasniedz vairāk nekā tie, kas to nedara. Labāk veicas tiem, kas spēj apvienot daudzveidīgo un šķietami pretrunīgo. Un šajā jomā spēcīgas ir sievietes, jo tas ielikts viņu raksturā. Viņas vairāk ir tendētas uz partnerību nekā vīrieši, tāpēc vīrieši šeit var pamācīties no sievietēm.”

Jautāta, kurš tad no abiem ir tas vājais dzimums, psiholoģe spiesta piekrist, sievietes ilgtermiņā ir izturīgākas nekā vīrieši. Ielūkojoties statistikā, redzams, ka sievietes slimo mazāk, turklāt viņu dzīves ilgums ir par 7­–15 gadiem lielāks. Arī pašnāvību sievietes izdara 3–4 reizes retāk nekā vīrieši. Turklāt sievietes labāk pārcieš sāpes, labāk tiek galā ar monotonu, vienveidīgu un neinteresantu darbu.

Orlova to skaidro šādi: “Lai cilvēku suga izdzīvotu, vajag daudz sieviešu un maz vīriešu. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet vispār uz dzīvo radību. Skaidrs, ka cilvēcei ir lielākas iespējas izdzīvot, ja ir viens vīrietis un desmit sieviešu, nevis otrādi. Tāpēc arī daba parūpējusies, ka sievietes ir izturīgākas un dzīvo ilgāk.”

Viņa atklāj vēl kādu interesantu lietu. “Pētot bērnu ģenētiskos traucējumus, zinātnieki konstatēja, ka meitenēm piemīt tādi defekti, kas jau agrāk cilvēcei ir bijuši, bet puikām ir pavisam jaunas mutācijas, kādas vēl nav bijušas. Tas norāda, ka daba uz puišiem izmēģina jaunus ģenētiskus variantus. Zēni ir tāds kā poligons, kur izmēģināt kaut ko nebijušu. Viņi tam ir piemērotāki, viņi ir nemierīgi un ar tieksmi eksperimentēt. No savas pieredzes zinu, ka pat visaktīvāko meiteni izaudzināt ir daudz vienkāršāk nekā visklusāko puiku.

Daba tā ir iekārtojusi, ka vīrieši tiecas pēc jaunā, viņiem patīk izmēģināt neizmēģinātas lietas. Savukārt sievietes tiecas saglabāt visu, kas ir labs un vērtīgs. Piemēram, ko dara veiksmīgs uzņēmējs? Viņš kaut ko izdomā un realizē. Uzņēmums strādā un attīstās. Nāk laba peļņa. Aug bērni, un arī sieva ir apmierināta. Taču paiet laiks, un vīrietim tas viss apnīk. Viņam vajag izmēģināt kaut ko jaunu. Viņš paņem kredītu un sāk jaunu lietu. Sieva ir šausmās. Viņa nesaprot, kāpēc kaut ko vajag mainīt – viss taču tik labi strādāja. Viņasprāt, to vajadzēja sargāt un saglabāt, nevis kaut ko pārveidot. Tomēr vīrietis nebūs vīrietis, ja neies uz priekšu un nepamēģinās kaut ko jaunu. Ja kaut kas strādā ilgi un stabili, vīrietis sāk garlaikoties. Viņam vajag jaunus izaicinājumus.”

Rezumējot visu iepriekš sacīto, psiholoģe pauž pārliecību, ka sieviešu un vīriešu dzimumi nav pretēji, bet gan dažādi. “Gan sieviete, gan vīrietis pārstāv dažādus resursus, un to savienība arī rada visu cilvēcisko bagātību. Vīrieši nespēj eksistēt bez sievietēm, bet sievietes – bez vīriešiem. Un ne jau tāpēc, ka abi būtu vāji. Viņi viens otram nepieciešami, lai attīstītu šo pasauli, veidojot to bagātāku un interesantāku.”