Juriste: Saeima grasās reducēt sievietes vērtību līdz viņas spējai dzemdēt
Rīt, 21.jūnijā, Saeima vērtēs, vai aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, kas nozīmē, ka parlaments izskata iespēju reducēt sievietes vērtību līdz viņas spējai dzemdēt, šādu viedokli pauda juriste, tiesību pētniece un lektore Rīgas Stradiņa universitātē, bioētikas eksperte Santa Slokenberga.
Viņa skaidroja, ka Latvijā nepietiekami uzraudzīts un īstenots spēkā esošais aizliegums cilvēka ķermenim kļūt par peļņas avotu ir radījis situāciju, kur medicīniskās apaugļošanas klīnikas piedāvā materiālo kompensāciju par ziedotajām olšūnām. Šo klīniku faktiskā rīcība pārkāpj Latvijai saistošo Biomedicīnas konvencijas 21.pantu, kas aizliedz cilvēka ķermenim kļūt par peļņas avotu, bet Saeima nerīkojas nedz tā, lai šo aizliegumu īstenotu praksē, nedz arī efektīvi aizsargātu sievietes no šādiem kompensāciju piedāvājumiem, uzskata Slokenberga.
"Tā vietā, lai Saeima uzņemtos atbildību par neizdarību pienākuma "aizsargāt" sievietes ķermeni no komercializācijas īstenošanā un risinātu to, Saeima apsvērs valsts pamatpienākuma "ievērot" sievietes tiesības pārkāpuma izdarīšanu. Citiem vārdiem - viens pārkāpums tiks maskēts ar citu pārkāpumu," uzsver Slokenberga.
Pēc viņas paustā, likumdevējs apsvērs iespēju ierobežot sievietes brīvību lemt tādēļ vien, ka "daba viņai devusi olnīcas". "Apsverot grozīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 17.pantu tādējādi, ka tiek liegta brīvība nedzemdējušai sievietei lemt pār savu ķermeni, ne tikai plāno būtiski un nepieļaujami iejaukties sievietes privātajā dzīvē, bet arī radīt nepamatotu atšķirīgu attieksmi starp dzemdējušām un nedzemdējušām sievietēm," norāda Slokenberga.
Viņa uzsvēra, ka katra medicīniska iejaukšanās ietver risku, tomēr brīvība lemt par šo risku uzņemšanos vai neuzņemšanos ir fundamentāla cilvēka cieņas sastāvdaļa. "Sievietes lemtspējai un dzemdību spējas izmantošanai nav korelācijas," norāda juriste.
Viņa uzsver, ka jautājums, kas skar sievietes izvēli ziedot dzimumšūnas, ir dziļi personiska rakstura. Tas sakņojas sievietes tiesībās uz privāto dzīvi un pašnoteikšanās tiesībās kā instrumentā, lai viņa brīvi rīkotos savas privātās dzīves ietvaros. Atzīstot to pozitīvo, ko dzimumšūnu ziedošana sniedz - iespēju neauglīgai sievietei kļūt par māti, bet neauglīgam pārim kļūt par vecākiem - sieviete var izdarīt savu individuālo risku un kopējā sabiedrības ieguvuma balansēšanu, un lemt par savu dzimumšūnu ziedošanu tiem, kam tās vairāk vajadzīgas.
Pie Saeimas protestē pret olšūnu ziedošanas ierobežojumiem
Pēc Slokenbergas paustā, lemjot par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 17.pantā, likumdevējs tiek aicināts nepakļaut sievietes cieņu viņas spējai dzemdēt un šīs spējas īstenošanai. Likumdevējs tiek aicināts risināt problēmu saknē, izvērtējot iespējas stiprināt cilvēka ķermeņa komercializācijas aizliegumu un nodrošināt tā īstenošanu.
Slokenberga uzsvēra, ka cilvēktiesību pamata pienākumi, kas sagaidāmi no ikvienas valsts, ir "ievērot", "aizsargāt" un "īstenot". Šie pienākumi prasa valstij rīkoties tā, lai neliegtu tiesību turētājai savu tiesību baudīšanu; tas prasa rīkoties tādā veidā, lai citas personas netraucē tiesību turētājai savas tiesības baudīt, un tas prasa rīkoties tā, lai tiesību turētājai atvieglotu šo tiesību baudīšanu, skaidro juriste.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai trešajā lasījumā nodeva likumprojektu par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz virkni izmaiņu, tostarp aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas.
Lēmums atbalstīt grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā virzīšanu trešajā lasījumā tika pieņemts vienbalsīgi. Par likumprojektu Saeima balsos rīt, 21.jūnijā.
Marta sākumā komisija bija nolēmusi virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tomēr vēlāk komisija nolēma turpināt diskusijas šajā jautājumā.
Komisija jau iepriekš vairākkārt spriedusi par šo jautājumu, turklāt šo likumprojektu Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Plāni aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas iepriekš raisījuši vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas. Arī ceturtdien, kad deputāti lems par minēto likuma grozījumu pieņemšanu, pie Saeimas ēkas plānota protesta akcija. Piketa rīkotāji iepriekš pauda gatavību rīkot arī jaunus protestus, ja Saeima "pretrunīgo un nepamatoto aizliegumu" centīsies ieviest likumā.
