Mīlestība pāri visam. Divi slaveni Latvijas pāri atklāj, kā viņiem izdevies saglabāt ģimeni

Marta un Kaspars Grigaļi: vīrietim jāsniedz sievietei drošības izjūta

Kāds bija pirmais iespaids vienam par otru?
Marta: – Kaspars mani momentāni apbūra ar savu šarmu un talantu. Mēs iemīlējāmies ļoti strauji un ļoti spēcīgi – tāda līmeņa eiforiju un veselā saprāta zudumu nekad nebiju piedzīvojusi. Protams, ar laiku tas pāriet un pāraug citās mīlestības attīstības fāzēs, taču arī tās ir ne mazāk foršas. Kaspara šarms un talants mani joprojām saista tāpat kā sākumā.

Kaspars: – Marta mani pievilka ar savu sievišķību un noslēpumainību. Viņai ir ass prāts un spēcīga racionāla domāšana, kas mīklainā veidā spēj viņā sadzīvot ar sievišķīgu izklaidību. Viņa mani fascinē un pārsteidz ar to noslēpumu, ko laikam nekad neatminēšu.

Ikdienas iedvesma turpināt darboties?
Marta: – Man tā viennozīmīgi ir mūzika. Ikdienā strādāju Latvijas Radio 5 – Pieci.lv, un mūzika ir daļa no mana darba laika. Pat tad, ja atnāku uz darbu sagurusi vai neomā, pēc īsa mirkļa garastāvoklis uzlabojas. Uzskatu, ka laimes atslēga ir darīšanā – darīt, darīt un vēlreiz darīt, nevis sēdēt un gausties, ka kaut kas nav tā, kā gribētos.

Kaspars: – Viss atkarīgs no dienas. Man ir paveicies ar tuvākajiem cilvēkiem, Marta ir ļoti mērķtiecīga un darbīga, bērns, lai arī paņem daudz spēka un enerģijas, sniedz daudz mīlestības un prieka. Vecāki ir īsti darbarūķi un vienmēr paraugs un uzmundrinājums.

Mani draugi, kas ir arī mani kolēģi un principā otra ģimene, visi ir ļoti motivēti un strādā daudz un visaugstākajā līmeni. Tas viss iedvesmo un neļauj atslābt. Palasu arī grāmatas, lai rastu dažādas idejas un sakārtotu lietas sevī un ap sevi. Tā paša iemesla dēļ, kamēr rosos pa virtuvi vai kaut kur dodos, klausos arī dažādus podkāstus. Un, protams, bungas un mūzika – spēlēšana atbrīvo un ļauj palidot citā dimensijā.

Ko jums patīk darīt kopā brīvajā laikā?
Marta: – Kopš esam kļuvuši par vecākiem, laika savām nodarbēm ir krietni mazāk, un arī nogurums ir lielāks. Bet vakara seriāli, tā ir štelle! Kopā esam noskatījušies daudzus, starp favorītiem ir Modern Family un Homeland. Kad sanāk, ejam uz randiņiem. Vai tas ir kino, koncerta vai teātra apmeklējums, restorāns vai vienkārši pastaiga – ir forši ieplānot laiku ārpus mājām tikai mums diviem.

Kaspars: – Patiesībā, svarīgākais ir reizēm vienkārši izrauties, pabūt kopā divatā, lai taureņi neapjūk ikdienas skrējienā un rūpēs. Pats pasākums ir otršķirīgs.

Labākais kopīgais ceļojums?
Marta: – Noteikti mūsu novēlotais medus mēnesis Bali. Tā bija mana pirmā reize Āzijā. un es tajā absolūti iemīlējos. Daba, cilvēki, ēdiens – man patika pilnīgi viss. Droši vien nevarētu tur pārcelties uz dzīvi pavisam, bet pāris mēnešus gan labprāt pavadītu. Vēl gribētu apskatīt Filipīnas, Vjetnamu, Taizemi.

Kaspars: – Piekrītu sievai, noteikti Bali. Iespējams, tropiskais klimats vienkārši ir mans. Lai gan man patīk arī ziema un sniegs, tomēr esmu vasaras cilvēks. Āzijā patika tāpēc, ka tā ir tik atšķirīga no ierastā. Daudz kur vēl jāaizbrauc, gribētu uz vietām, kur skaista daba, – pazvilnēt un panirt kādās Klusā okeāna salās, uz Āfriku, Madagaskaru, Jaunzēlandi.

Kādi ir jūsu dāvināšanas paradumi?
Marta: – Kaspars ir pārsteigumu eksperts. Viņam ļoti patīk mani pārsteigt un ne tikai svētkos. Man tiešām ir paveicies ar vīru, kurš arī ikdienā dāvina puķes un parūpējas par dažādiem jaukiem nieciņiem. Bet vispār – ne tikai nieciņiem. Kaspars vairākkārt man ir pasniedzis arī lielas un dārgas dāvanas, par kurām sākumā vispirms noraujas, bet vēlāk, protams, priecājos un saku paldies. Tās ir lietas, ko pati sev neatļautos. Piemēram, labi ziemas zābaki.

Kaspars: – Labprāt saņemu dāvanas, bet dāvināšanas prieks ir lielāks. Man patīk, ja spēju pārsteigt un ieraudzīt prieku Martas acīs, pamanīt vai uzminēt kādu vēlmi. Reizēm tas ir sarežģīti, jo uzskatu, ka ir lieliski pārsteigt un regulāri atgādināt, ka domāju par viņu, tāpēc ir grūtāk izcelt dzimšanas dienas un citus nozīmīgus svētkus. Iespējams, tas ir tāpēc, ka arī man gribas just uzmanību un būt vajadzīgam ne tikai svarīgos datumos. Lieliskākā dāvana no Martas bija negaidīts ceļojums uz Londonu. Ēdot vakariņas, viņa pateica, ka pēc pāris stundām mums jābūt lidostā.

Kāda nozīme ir dzimumu mijiedarbībai jūsu attiecībās?
Marta: – Agrāk man šķita, ka manam sievišķīgumam lielas nozīmes nav, bet pēdējā laikā sāku apzināties, ka no manas rīcības ir daudz kas atkarīgs, piemēram, tas, kā Kaspars jūtas, kāda mājās ir gaisotne. Man kā sievietei ir ne tikai jāgaida, ka mani aplidos un lutinās, bet arī pašai jācenšas, jāapčubina vīrs. Jāliek viņam justies mīlētam un svarīgam. Man patīk visu kontrolēt, bet es mācos paļauties, lai Kasparam būtu iemesls būt spēcīgam – lai viņa vīrišķībai būtu, kur izpausties.

Kaspars: – Sievietei ir jābūt gudrai. Manuprāt, tieši sieviete ar savu gudrību un izpratni par lietu kārtību regulē mikroklimatu attiecībās, viņas uztvere ir daudz smalkāka un jūtīgāka. Sievietei ir jājūt, kad būt stiprai un kad ļaut tādam būt vīrietim, ļaut par sevi parūpēties. Tāpat viņai jāspēj parūpēties par vīrieti.

Sievietes bieži iemācās būt pašpietiekamas un pašas ar visu tikt galā, protams, ne bez iemesla, taču, esot attiecībās, tas līdz galam nestrādā – vīrietis nespēj sievietei sniegt neko vairāk, jo viņai no viņa nekas īsti nav vajadzīgs. Tas ir kā būt kopā šūpolēs – viens ir stabilāks un tuvāk zemei, lai otru paceltu un ļautu lidot, un tad tā svira plūstoši pāriet otrā pusē, nemitīgā kustībā.

Protams, lai tas notiktu, vīrietim jāsaprot, kā tās “šūpoles” darbojas. Vīrietim jāsniedz sievietei drošības izjūta. Man tas šķiet kā nebeidzams ceļš – mācīties un augt par vīrišķīgu un krietnu cilvēku ne tikai savai sievai, bet arī sev pašam.

Ilze un Andris Buļi: vīrišķība slēpjas spējā uzņemties atbildību, parūpēties par ģimeni ne tikai labos laikos, bet arī sliktos

Kas jums vislabāk uzlabo garastāvokli?
Andris: – Ja pamostos īgns, palīdz kafija vai pauzes paņemšana. Apzinos, ka mans sliktais garastāvoklis ietekmē ģimeni, tāpēc eju kaut kur sevi sakārtot. Labs variants ir pastaiga ar suni – laukos gar jūru, Rīgā pa Biķernieku mežu. To saucu par savu rīta vientulību. Savukārt, ja mājas esmu atnācis ar ne tik labu garastāvokli, saņemos, pagaidu, kad visi aizmieg, un tad veltu laiku lasīšanai. Tas vienmēr palīdz, ļauj kaut kā noņemt fokusu no problēmām. Padomāt par kaut ko citu un tad svaigu galvu ķerties pie to risināšanas. Citkārt tā pat var būt izklaidējoša literatūra, kāds žurnāls.

Ilze: – Man palīdz laiks sev, piemēram, SPA apmeklējums vai maltīte ārpus mājas. Man ir svarīga patīkama gaisotne. Cenšamies visi kopā ceļot, tas vienmēr uzlabo garastāvokli.

Kurš ir emocionālāks?
Andris: – Noteikti es. Ilze ir gudrāka – lēmumus pieņem racionāli, pat mierīgi. Ja rodas kāda saspringta situācija, varu sadusmoties un, piemēram, pateikt – nē, mēs nekur nebrauksim! Ilze mierīgi pagaidīs, paklusēs un izdomās trīs problēmas risinājumus. Ceļojums plāno viņa – maršrutu, naktsmītnes, citas detaļas. Es pieslēdzos tikai tad, kad jāpieņem kāds liels lēmums vai jānodrošina finanses.

Ilze: – Es tiešām esmu mierīgāka. Andris ir cilvēcīgs un sirsnīgs. Nav mainījies kopš mūsu iepazīšanās aktieru otrajā kursā – atpazīstamība viņu nav padarījusi iedomīgu. Viņš ir gādīgs, rūpējas par draugiem un ģimeni.

Kā pavadāt laiku divatā?
Andris: – Pēdējā laikā mums ļoti patīk kino. Kamēr meitiņa Alise (gads un divi mēneši) vēl ir maza, uz kinoteātri sanāk aiziet reti, bet filmas var skatīties arī mājas. Sievai patīk šausmu filmas, man gan ne – bail, bet jāskatās kopā, nevar jau tā izradīt, ka esmu nobijies. (Smejas.) Daudz laika pavadām sarunās, visbiežāk, kad esam ceļā un braucam uz laukiem. Ilze ir erudīta, viņa vienmēr ir atradusi kādu izglītojošu raidījumu, ko pa ceļam noklausīties. Pēc tam pārspriežam.

Ilze: – Īpaši esam iecienījuši vēsturiskos, sociālpolitiskos un kultūras tematus, pēc tam par dzirdēto karsti diskutējam. Mums ir svarīgi būt pie dabas, tāpēc, cik vien varam, braucam uz laukiem.

Vai dāvināt viens otram rotas?
Andris: – Jā, ik pa laikam cenšos Ilzei uzdāvināt kaut ko skaistu. Kāzu jubilejās tas ir obligāti – sūtu uz veikalu izvēlēties. (Smejas.) Protams, ir reizes, kad pats izdomāju, kas viņai patīk. Sieva dod priekšroku elegantām, neuzkrītošām rotām un ikdienā nēsā zelta ķēdīti ar kuloniņu. Arī viņa man dāvina rotas. Neesmu zelta un spīdīgu rotu cienītājs, vairāk patīk ādas izstrādājumi, labi pulksteņi. Ilze man ir uzdāvinājusi vairākus, daži pat ir ar gravējumu. Viņai ir apbrīnojami laba gaume.

Ilze: – Vīrs zina, ka man ļoti patīk skaistas rotaslietas, un labprāt tās dāvina. Vismīļākā rota, ko Andris man ir dāvinājis, ir zelta ķēdīte ar safīra kuloniņu. Tā kā pārzinām viens otra gaumi, izvēlēties nav sarežģīti. Pēdējā laikā, ja vēlos viņam kaut ko uzdāvināt, iesaistu arī dēlu Markusu – kopā izdomājam vislabāko variantu.

Kāda ir sievišķīga sieviete un vīrišķīgs vīrietis?
Andris: – Man patīk, ja sieviete valkā kleitas – elegantas, nevis atkailinātas. Sievišķīga sieviete rada par sevi noslēpumu, lieki nepievērš sev uzmanību, nav vulgāra, bet labi zina savu vērtību.

Sievišķība slēpjas spējā novērtēt vīrieti, cienīt viņu, zināt, ka vīrietis ir stiprais plecs, aiz kura dažreiz var aizslēpties. Ka viņai nav jāizcīna visas cīņas. Piekrītu teicienam, ka vīrietis ir ģimenes galva, bet sieviete kakls. Sievišķīga sieviete ļauj vīrietim būt vīrietim. Vīrišķīgs vīrietis ir tāds, kurš uzņemas atbildību – gan par pateikto, gan izdarīto. Tāds, kas spēj atzīt savas kļūdas.

Vīrietis, kas var aizstāvēt savu viedokli, ģimeni, draugus. Neatbalstu šā brīža teoriju, ka mēs visi esam vienādi. Uzskatu, lai pastāvētu kultūra un tauta, mēs nedrīkstam aizmirst dzimumu atšķirības. Mēs esam vienlīdzīgi, katrs ar savām labajām un sliktajām pusēm.

Ilze: – Sievišķīga sieviete par sevi rūpējas, kopj sevi. Pašreiz sievietei ir populāri būt visu varošai un spēcīgai, bet uzskatu, ka ir situācijas, kad sievietei ir jābūt vājai, jāpaslēpjas aiz vīrieša pleca. Turpretī vīrišķīgs vīrietis nav tikai stiprs un robusts, viņš ir arī gādīgs un emocionāls.

Vīrišķība slēpjas spējā uzņemties atbildību, parūpēties par ģimeni ne tikai labos laikos, bet arī sliktos. Lūgt piedošanu pirmajam, nevis pēc strīda uzmest lūpu un aiziet. Sieviete var atļauties būt vairāk kaprīza. Arī es nepiekrītu tam, ka visi esam vienādi vai līdztiesīgi. Mēs esam līdzvērtīgi, bet katrs ar saviem plusiem un mīnusiem. Sieviete nevarētu bez vīrieša un otrādāk.

Gudrs padoms par attiecībām?
Andris: – Izmantošu Frederika Beigbedera vārdus: “Lai tu būtu uzticīgs vienai sievietei, ir jābūt ļoti talantīgam.” Respektīvi, donžuāniem ir viegli – viņi izmanto vienas un tās pašas metodes, lai katru reizi iekarotu jaunu sievieti, taču attiecību māksla slēpjas spējā katrreiz no jaunu ieraudzīt to skaisto savā sievietē. Tāpat abiem jāmāk pielāgoties, ieklausīties, pieņemt, lūgt piedošanu un piedot.

Ilze: – Man galvenā padomdevēja vienmēr ir bijusi mamma. Viņa ir teikusi – taču atrodiet to dzirksteli, kas jums bija sākumā! Nav tā, ka dzirkstele ir pazudusi, to vajag tikai atrast un uzkurināt. Tajā pašā laikā, ejot cauri problēmām, ir jāsaprot, kas ir vērtīgākais, jūs divi, vai ir vēl bērni? Problēmas ir jārisina. Aizejot, un veidojot attiecības ar citu cilvēku, viss pēkšņi nebūs rožaini. Jābūvē uz tiem pamatiem, kas jau ir.