FOTO: ciemojamies Purmsātu skolā, kur bērnus māca suņi

Šajā mācību gadā Purmsātos izglītojas 71 audzēknis ar īpašām vajadzībām, darbojas arī pirmsskolas grupa, kur zinības apgūst seši bērni, teic skolas direktore Anitra Šneidere. Te dara visu iespējamo, lai attīstītu bērnus, palīdz atsaucīgi uzņēmēji, citi ziedotāji, zviedru draugi, Eiropas Savienības atbalsts, paši pedagogi raksta projektus.

Mācās arī amatu

Kā jau lauku skolā, visi audzēkņi mums laipni saka labrīt un steidzas savos ikdienas darbos. Liekās sarunās neielaižas, nodarbību skolā ir daudz.

“Mēs drīkstam realizēt tikai tās programmas, kuras ir licencētas un akreditētas – bērniem ar vieglas garīgās attīstības traucējumiem, arī ar vidēji smagiem un smagiem. Esam licencējuši arī divas profesionālās pamatizglītības programmas, kur absolventi iegūst pirmā līmeņa pamatizglītību ar kvalifikāciju – ēdināšanas pakalpojumos pavāra palīgs un kokizstrādājumu izgatavošanā galdnieka palīgs,” stāsta direktore.

Viņa īpaši uzsver: “Slims nav neviens, jo garīgā atpalicība nav slimība – tas ir stabils, nemainīgs smadzeņu stāvoklis. Bērnus var attīstīt. Ja nevar iemācīties labi lasīt, tad varbūt ir kādas radošas izpausmes. Mums ir deviņpadsmitgadīgs puisis, kurš tik tikko var savu vārdu uzrakstīt, bet mājturības un tehnoloģiju stundās uzdevumos, kur vajag precizitāti, viņš ir pirmais.”

Paklausīgi, mīļi un uzticīgi

Terapija ar suņiem notiek jau ceturto gadu. Viņi dzīvo Purmsātos pie speciālās pedagoģes Dairas Šalmas, kura beigusi Latvijas Kinoloģijas asociācijas kursus kanisterapijā un sertificējoties ik pēc noteikta laika atjauno zināšanas.

“Tas ļoti motivē bērnus ar kustību traucējumiem, dziļi garīgi atpalikušus, kuriem ir mājmācība. Pacelt roku un paņemt priekšmetu – pat tam nepieciešama motivācija,” skaidro Daira.
Suņi ir ļoti mīļi, ģimeniski, mierīgi, viņus var droši glāstīt – grūti iedomāties, kam jānotiek, lai viņi kādam varētu nodarīt pāri.

“Suņi uzrej, bet tā drīzāk ir sasveicināšanās. Kad suns rājas, runā, tad jārunā pretī un jābužina spalva. Pret spalvu nē, tikai pa spalviņai,” pasmaida skolotāja.

Abi izaudzināti no maza kucēna vecuma. “Braitonu paņēmām divus mēnešus vecu no Kauņas audzētavas. Tagad sunim ir astoņarpus gadu. Gordo aprīlī būs trīs gadi. Viņi ir ļoti paklausīgi, uzticīgi. Bērni vislabprātāk grib mīļot, glāstīt un ķemmēt. Arī ar paklausības komandām darboties,” stāsta Daira.

Vīramāte no suņu vilnas ada zeķes

Ar suni bērni bagātina savu emocionālo pasauli, ceļ pašvērtējumu, kad apgūst dažādas komandas. Bērni arī iemācās rūpēties par dzīvniekiem, suņa higiēnu – nagus griezt, mazgāt, ausis tīrīt. “Visas lietas, kas attiecas uz cilvēku higiēnu, attiecas arī uz dzīvniekiem,” uzsver saimniece.

Katrs bērns var suni ķemmēt, vest pie pavadas, arī ārā, izšķirot krāsainos suņu kauliņus, darboties dažādās aktivitātēs – lēkšana, līšana, rāpošana. Skolotāja ar saviem draugiem piedalās arī nometnēs īpašiem bērniem.

Skolā mīluļi saprot, ka ir darbā, bet dzīvo pie Dairas mājās: “Tie ir mani privātie suņi. Ēd profesionālo barību, dažādas filejas, gardumus – it īpaši iecienīti ir vecmāmiņas speķa pīrāgi.”
“Es, starp citu, vācu maisiņos suņu spalvu, un mana vīramāte Aina Šalma ada siltas un ārstnieciskas vilnas zeķes,” atklāj Daira.

Modernas iespējas

Suņi nav vienīgais, ar ko izceļas Purmsātu skola. Te iespēju robežās cenšas audzēkņiem nodrošināt rehabilitāciju, pieejama koriģējošā vingrošana, kanisterapija, mūzikas terapija, Montesori apmācības elementi.

Pedagoģe Ieva Šteinberga māca latviešu valodu, un klasē ir interaktīvā tāfele – iespēja rakstīt burtus un vingrināt roku. Motorika krietni jātrenē, lai bērns to varētu izdarīt.

Modernā tāfele ir kāda Latvijas uzņēmēja velte, arī pārējais klases aprīkojums ir ziedotāju dāvināts. Skolotāja Ieva ir apguvusi Minhenes funkcionālās attīstības diagnostikas testu Liepājas universitātē pie pasniedzējas Gundegas Tomeles.  

“Tas nozīmē, ka bērniem tiek pamanīti agrīni attīstības traucējumi. Jo agrīnāk, jo labāk, piemērots divus līdz trīs gadus veciem bērniem un var tikt pielāgots vecākiem bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Tas ir rotaļu variants, un bērns tiek vērtēts septiņās skalās, rotaļājoties ar materiālu,” skaidro jaunā speciāliste.

Tas ir lielisks palīgs skolotājam – tiek pamanītas bērnu valodas attīstības nepilnības, kustību koordinācijas problēmas, socializācijas iemaņu līmenis, tests norāda uz augstu dažādu traucējumu iespējamības risku.

Mūzikas terapija palīdz attīstībā

Mūzikas terapeits Normunds Kārkliņš stāsta, ka viņa specializācija ļaujot bērniem attīstīties vairākās jomās: “Mums ir ļoti plašs instrumentu klāsts. Pārsvarā ir sitamie instrumenti, bet valodas attīstībai ļoti palīdz pūšamie instrumenti. Ir sintezators, klavieres. Kāds labdaris uzdāvināja savu privāto sintezatoru – bērniem tas ir svarīgs, jo var izjust pieskārienu, diferencēt piesitiena skaļumu. Arī zviedru draugu kopa mums ziedojusi instrumentus.”

Normunda pieredze šajā jomā ilgst jau 17 gadus. “Mūzikas terapijas atslēga gan bērnam, gan pieaugušajam ir viena – interese sevi radoši izpaust. Kaut vai tā ir trula, bet cilvēkam tā ir saglabājusies jebkurā gadījumā. Mūzika darbojas arī kā valodas aizvietotājs. Bērniem, kam ir traucēta saziņa, var kompensēt saskarsmi ar mūziku,” skaidro lietpratējs.